“Delfi” lasītāji paši var pārliecinaties, cik lielu (ne)skaidrību par paredzamo fondu sadali un saņemšanas iespējām šobrīd publiski var iegūt. Mājaslapās www.esfondi.lv , www.esflatvija.lv, www.lda.gov.lv un vēl vairāku citu resoru uzturētajās var atrast dažada daudzuma un dažāda pilnīguma informāciju, kā arī vairākas sadaļas ar atrunu “informācija tiek gatavota” vai tamlīdzīgi, bez konkretizācijas par gatavotājiem un gatavošanas termiņiem. Izpaliek arī izvērsti “biežāk uzdotie jautājumi”, lai gan skaidrs, ka tie ir. Vairākiem resoriem jāsagatavo nozares nacionālās programmas, saskaņā ar kurām tiks sadalīta daļa naudas, tomēr arī šīs programmas vai kaut to projekti nav publiski atrodami, izņemot veselības ministriju. Šo rindu autors, pāris dienu garumā gatavojoties diskusijai par šo tēmu “Kas notiek Latvijā?” secināja, ka informāciju tiktāl, ciktāl tā šobrīd ir gatava, var savākt, tomēr tam nepieciešams krietns laiks, lai izurbtos cauri dažadiem dokumentiem divās valodās, klāt pievienojot dažādas ziņas no preses, kuras jāmeklē vēl citur.

Demisionējusī Repšes valdība pērnruden septembrī ar diviem valdības noteikumiem noteica, kāda ir dtruktūrfondu saņemšanas sistēma un kam kas kad jādara tās izveidē. Gandrīz visi toreiz minētie termiņi jau pagājuši, un Finanšu ministrija kā vadošā institūcija apgalvo, ka viss ir izpildīts. Tomēr dažādi var traktēt izpildi, piemēram, punktā par fondu vadības komiteju izveidi – noteikts, ka tās jāizveido līdz 1.janvārim, bet par izpildītu tiek deklarēts fakts, ka ir tikai vēl sagatavoti komisiju darba nolikuma projekti un komisijas ne reizi nav sanākušas. Savukārt topošo projektu atlases kritēriju pilnveidošanai un pārstrādei, pat ne vēl galīgai akceptēšanai, termiņi noteikti pēc mēneša. Vēl vieni valdības noteikumi par budžeta plānošanu un maksājumu veikšanu pieņemti decembra vidū, bet vēl arvien starp iesaistītajām pusēm nav precizēti virkne tehniski realizācijas jautājumi. Noteikumi par fondu vadību vēl tikai gaida pieņemšanu valdībā un iepirkumu likuma grozījumi vēl tikai tiks skatīti Saeimā.

Visos šajos birokrātiskajos procesos lielākoties aiz kadra paliek dažādu iesaistīto resoru un nevalstisko struktūru savstarpējā skaidrošanās un attiecības – pirmāmkārtām jau ar Finanšu ministriju. Turklāt, abas puses, maigi izsakoties, neaizraujas ar savstarpēji neskaidro jautājumu vai pretenziju publiskošanu – it kā mīļā miera labad, it kā negribot izsaukt uguni uz sevi. Kā zīmīgi atklājās vakarvakara TV diskusijā, situācijas līdzsvarošanai jāpiesauc mafijas simbola Dona Korleones vārdi: “Nothing personal, just business”... Nevar noliegt, ka tik apjomīga sistēma nav ieviešama viegli un ātri. Tomēr nez vai to atvieglo un paātrina fakts, ka publiski tiek deklarēta labāka situācija, nekā tā patiesībā ir.

Lai gan tiek teikts, ka viss ir savlaicīgi, nu jau viss notiek lielā steigā. Tik lielā, ka aiz lielā sīkumu kalna pietrūkst laika spriest par divām lielām lietām pēc būtības – par programmu virzienos uzstādīto mērķu sasniegšanu un par naudas izzagšanas vai, kaut vai, izniekošanas novēršanu. Starp mērķiem ir reģionāli līdzsvarota attīstība, uzņēmējdarbības konkurētspēja, jaunu darba vietu radīšana. Ja, piemēram, autoceļu nozarē Satiksmes ministrija, lai gan strīdos ar pašvaldībām, tomēr rada reģionālas proporcijas, uzņēmējdarbības jomā un arī lauku programmās jau ilgāku laiku piesaukto reģionālo vai šaurāku apakšnozaru kvotu nav. Tiek deklarēts princips – kuri pirmie būs rindā projektu iesniegšanā, tie arī dabūs naudu. Lieki piebilst, ka pieredzējušākie un naudīgākie var būt pirmie, bet rindu veidošana vai koriģēšana ir sen zināma korupcijas augsne. Taču par to izzagšanu novērst gribošā “Jaunā laika” deleģētais finanšu ministrs klusē...

Varētu uzskaitīt vēl daudzus diskutablus jautājumus gan par procedūru, gan tās izpildi. Nebūt ne visi ir mālējami tikai dramatiskās krāsās. Tomēr arī daudzināt optimismu par visiem būtu pāragri.