14.02.2009.
Lāsma Rozenfelde
Decembra vidū, kad valdība slēdza vienošanos ar potenciālajiem starptautiskā aizņēmuma piešķīrējiem un Saeima drastiski samazināja 2009.gada budžeta izdevumus, LVC noslēdza 42 tūkstošus latu (bez PVN) vērtu līgumu ar uzņēmumu „AA Projekts” par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Šie pakalpojumi saistīti ar Eirovinjetes sistēmu – nodevas ieviešanu par valsts autoceļu lietošanu. Saskaņā ar Saeimā 11.decembrī pieņemto Autoceļu lietošanas nodevas likumu tā būs jāmaksā par konkrētu valsts galveno autoceļu posmu lietošanu tiem kravas transportlīdzekļiem, kuru masa ir lielāka par 12 tonnām, nodevas apmēru diferencējot atkarībā no transportlīdzekļa motora izmešu līmeņa.
Sākotnēji bija paredzēts, ka maksu sāks iekasēt no šī gada 1.jūlija, bet šīs nedēļas sākumā SM paziņoja, ka iekasēšana sāksies tikai nākamā gada sākumā. Līdz tam laikam valdībai ir jānosaka gan nodevas administrēšanas kārtība, gan nodevas samaksas kontroles kārtība. Taču attiecīgos normatīvos aktus neizstrādā ne ministrija, ne tās valsts kapitālsabiedrība, bet privātfirma. Zināma līdzība ar to, kā pērnruden satiksmes ministra Aināra Šlesera partijas biedra integrācijas lietu ministra Oskara Kastēna vadītā iestāde tērēja vairākkārt mazāku summu, lai privātfirma izstrādātu valsts politikas pamatnostādnes.
Kompetence, kas valsts iestādēm „nekad nav bijusi”?
Darba mērķis ir „izanalizēt un pamatot nodevas ieviešanu atbilstoši Latvijā pastāvošajai likumdošanai un izstrādāt pilnu nodevas ieviešanas dokumentu paketi”. Kā paredz darba uzdevums, „AA Projektam” ir jāveic ar nodevas apriti saistīto procesu analīze, nepieciešamo valdības noteikumu sagatavošana un ar nodevas ieviešanu saistīto normatīvo aktu izmaiņu sagatavošana, nodevas ieviešanas tehniskās specifikācijas izstrāde, iepirkuma dokumentācijas izstrāde, iepirkuma procesa atbalsts un ieviešanas procesa juridiskais atbalsts. SM nolikums gan paredz, ka ministrijai ir jāizstrādā attiecīgo nozari reglamentējošo tiesību aktu projekti, tāpat nozares tiesību aktu sagatavošana un to izpildes kontrolēšana ir viens no LVC pamatuzdevumiem. Tomēr abu iestāžu pārstāvji apgalvo, ka ne ministrijas, ne valsts kapitālsabiedrības daudzajos departamentos, pārvaldēs, daļās un nodaļās strādājošie speciālisti Eirovinjetes ieviešanai vajadzīgos normatīvos aktus izstrādāt nevar.
„Ministrijai nav tādas kompetences un nekad nav bijusi,” apgalvo SM valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs. „Sākotnēji mēģinājām Ministru kabineta (MK) noteikumus rakstīt paši, bet sapratām, ka neizveidosim saviem spēkiem,” skaidro LVC valdes priekšsēdētājs Tālis Straume. Abi uzsver, ka normatīvo aktu sagatavošanai ir jāizmodelē sistēma – kā tiek maksāts, uz kurieni tiek sūtīt dati u.c. „Mums vienkārši nav tādu cilvēku, kā lai mēs to izdarām, ja mums nav tādu speciālistu?” vaicā T.Straume.
Autopārvadātāju asociācija: „Bada laikiem laba nauda”
„Šajā gadījumā tiešām uzdevums ir ļoti komplicēts,” valsts pārvaldi aizstāv tās pasūtījuma saņēmējs - „AA Projekts” vienīgais valdes loceklis Aldis Puisītis. Viņš skaidro, ka darba apjomā tehniskās specifikācijas izstrāde ir „tāda pavisam neliela, ļoti nenozīmīga”, bet galvenais ir visa procesa analīze. Modelējot iespējamos Eirovinjetes realizācijas variantus, „AA Projekts” pētot arī ārzemju pieredzi. T.Straume atzīst, ka arī LVC pētīja ārzemju pieredzi – gan meklēja informāciju internetā, gan tā tika sūtīta LVC, gan notika tikšanās. Tomēr uz jautājumu, vai LVC speciālisti arī pēc iepazīšanās ar ārzemju pieredzi nevarēja sagatavot normatīvos aktus, viņš atbild noliedzoši.
„Priekš mūsu bada laikiem laba nauda,” noslēgto līgumu komentēja autopārvadātāju asociācijas „Latvijas Auto” prezidents Valdis Trēziņš, kurš par juridisko pakalpojumu pirkšanu uzzināja no „Kas notiek Latvijā?” žurnālistes un atzina, ka rodas jautājums, vai tā nav tieša ierēdņu funkcija. Turklāt vairāku iesaistīto personu izteikumi pirms SM paziņojuma par Eirovinjetes atlikšanu liek domāt, ka būtisks arguments pakalpojuma iepirkšanai bijis ātruma faktors. Tagad ieviešanas termiņš ir atcelts uz pusgadu, taču arī tas, kā skaidro T. Straume, neradot pamatu nekādām izmaiņām jau noslēgtajā līgumā, saskaņā ar kuru veikta priekšapmaksa 50% apmērā.
Ministra padomnieks: „Es tādu firmu vienīgo Latvijā zinu”
Tā kā iepirkuma procedūra tika organizēta par juridiskajiem pakalpojumiem, saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.panta 7.daļu tajā drīkstēja nepiemērot virkni likuma prasību. Pakalpojuma sniedzēja izvēlei netika rīkots konkurss, bet uzaicināts tieši „AA Projekts”. Šis uzņēmums gan savā mājaslapā potenciālos klientus informē, ka veic informācijas tehnoloģiju (IT) auditus, IT projektu vadību un konsultācijas, konsultācijas iepirkumu procesa organizēšanā un iepirkumu veikšanā, kā arī konsultācijas kvalitātes pārvaldības sistēmu ieviešanā. Arī uzņēmuma reģistrētie darbības veidi neietver juridisko pakalpojumu sniegšanu. A.Puisītis skaidro, ka uzņēmumam esot pieredze normatīvo aktu izstrādāšanā – „AA Projekts” septiņos gados ir īstenojis vairāk nekā 100 projektus, kas saistās arī ar valsts IT sistēmām, un šādu projektu ietvaros ir jāveic arī juridiskā analīze un jāsagatavo priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos, ja tādas ir nepieciešamas.
Saprast, kurš tieši un kāpēc izvēlējās konkrēto uzņēmumu, šī raksta tapšanas laikā bija apgrūtinoši, jo vairāki uzrunātie cilvēki to neatcerējās. „Kaut kur mēs to informāciju dabūjām, ka viņiem ir tādas iestrādnes,” atbildēja A.Židkovs. T.Straume skaidroja, ka „AA Projekts” tika izvēlēts, jo vienlaikus var sniegt gan juridiskos pakalpojumus, gan ar IT saistītus pakalpojumus. Uzņēmums bija piedalījies darba grupā par to, kā ieviest Eirovinjeti, jo viņi bija „strādājuši ar līdzīgām sistēmām tam, ko apmēram gribēja ieviest”. Pats A.Puisītis atteicās izpaust, kurš tieši viņu uzrunājis, norādot, ka jautājums nav korekts: „Ja es pateikšu, neviens pēc tam ar mani neslēgs līgumus. Jo tādu klientu informāciju neviens uzņēmējs neizpauž.”
T.Straume tomēr atklāja, ka „AA Projektu” varētu būt rekomendējis Georgs Lansmanis, satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks. „Es uzrunāju šo kompāniju,” nevilcinoties atzina G.Lansmanis, skaidrojot, ka pats ir konsultants ar ļoti lielu pieredzi un ļoti labi pārzina konsultāciju tirgu Latvijā, tāpēc ir zinājis par šo firmu kā „vienu no profesionālākajām”. Arī G.Lansmanis uzsver, ka tieši šī firma apvienojot juridiskās, IT un finanšu zināšanas. „Es tādu firmu vienīgo Latvijā zinu,” saka ministra padomnieks. „Beigās apstājāmies pie tā, ka mums nekas cits labāks zināms nebija,” līdzīga ir arī T.Straumes argumentācija. Uz aizrādījumu, ka konkursa gadījumā viņš, iespējams, būtu uzzinājis vēl par kādu firmu, G.Lansmanis atbild – varētu pieteikties nezināmas firmas, bet ar nezināmu rezultātu, proti, darbs varbūt netiktu izdarīts tā, kā tas vajadzīgs.
Eksperts: valsts pārvalde ir nemākulīga
T.Straume stāsta, ka LVC ar „AA Projektu” tirgojās par līgumcenu un 42 tūkstoši latu bija „summa, pie kuras mēs apstājāmies”. „Es pat slēdzot šo līgumu, biju ļoti, ļoti pārdomās, vai mums tas finālā būs izdevīgs,” apgalvo A.Puisītis. Izdevīgi gan ir sagadījies, ka SM novembra vidū konsultantu darba apmaksai lika LVC paredzēt finansējumu 50 tūkstošu latu apmērā un kopā ar PVN līgumcena sasniedz tieši 49 560 latus.
Jānis Režais, „RIXTAR” valdes loceklis un ekonomikas doktors, kurš ir eksperts IT konsultāciju un maksājumu karšu sistēmu jomās, uzskata, ka jaunas sistēmas modeļa, procedūru izstrāde, sasaiste ar citām sistēmām, kā arī atbilstošas informācijas apstrādes sistēmas izstrāde varētu būt komplicēta un darbietilpīga, tāpēc summa varētu būt adekvāta. Tiesa gan, kā liecina finanšu piedāvājums, vairāk nekā 32 tūkstoši latu jeb 77% no visas summas paredzēti tieši juridiskajiem pakalpojumiem.
J.Režajam galvenais jautājums par iepirkumu ir cits. „Kādēļ darbi, kas saistīti ar MK dokumentu sastādīšanu, saskaņošanu, savu darba procedūru analīzi un izstrādāšanu, jāpērk no citiem, vai tiešām valsts organizācijai vispār nav savu speciālistu? Zināms, ka tā Latvijā ir vispārizplatīta valsts pārvaldes iestāžu prakse – vai šeit neslēpjas viens no neefektīvas un nemākulīgas valsts pārvaldes iemesliem?” retoriski vaicā J.Režais.
Jāpiebilst, ka „AA Projekts” vārds pazīstams kā ar IT jautājumiem saistītu valsts pasūtījumu izpildītājs dažādās nozarēs, tostarp kā konkursa nolikuma izstrādātājs portāla www.latvija.lv izveidei pirms pāris gadiem, kura realizāciju lietpratēji novērtēja kā aizdomīgi dārgu. Desmitiem tūkstošu latu vērta ārpakalpojuma pirkšana bez konkursa taupības apstākļos savukārt liek atkārtot jautājumus par principiem un darba efektivitāti satiksmes resorā.
Jāatgādina arī, ka Eirovinjetes projekts ir saistīts ar pagaidām nerealizēto ieceri par stāvlaukumu izveidošanu pie Latvijas un Krievijas robežas – ieņēmumus paredzēts izmantot gan ceļu infrastruktūrai, gan stāvlaukumu izveidei un uzturēšanai. Ministra padomnieks G.Lansmanis savulaik bija ministrijas galvenais atbildīgais arī par strīdīgajām versijām stāvlaukumu vietas izvēlē konkurencē starp privātīpašniekiem. Izskatās, ka jaunumi privātu uzņēmumu piesaistē šajā sfērā drīzumā sekos – kā liecina „AA Projekta” sagatavotais MK noteikumu melnraksts, līgums par autoceļu lietošanas nodevas iekasēšanas infrastruktūras izveidi un uzturēšanu tiks slēgts ar operatoru – konkursa kārtībā izraudzītu komersantu.
„AA Projekts” Finanšu piedāvājums
