Skatoties, klausoties Godmanī gribas smieties un raudāt! Viņam jāārstējas, pavisam nopietni, jo katram cilvēkam ir izturības robeža! Virs Godmaņa galvas redzu mirgojam brīdinošu signāllampiņu! 

Godmanis pat nesaprata vai izlikas ka nesaprot par ko runā Dzintars, jo Dzintara domas jautajumā par nacionālālās ekanomikas attīstibu, Godmanis izlikas ka Dzintars runā par valsts valodu. Kad dzirdi kā Tautas partija igdienu skandina kā viņi veidos jaunu valdību, šķiet ka tas ir murgs. Paši valsti izputināja.Laikam vel jāizsaimnieko aizņēmuma miljardi? Starp citu-TP tiesajas ar valsti par iepriekšējo vēlešanu likuma pārkāpumiem. Vai šai partijai ir morālas un tiesiskas tiesības balotēties nākošajās vēlēšanās. 

Es arī vēlos TV ēterā padiskutēt par tiem pašiem jautājumiem. No apakšas viedokļa. Kopā ar neelites, bet labi pazīstamiem cilvēkiem: Juri Paideru, Andri Buiķi, Pēteri Kļavu, Raitu Karnīti. Ideāli būtu, ja tās runājošās galvas šādā reizē sēdētu reāli aiz muguras publikā un klausītos, lai nevar attaisnoties, ka nedzirdēja. Piemēram, par elementāro matemātiku. Ka 10 nelielus nodokļus maksājoši dod summā vairāk nekā pieci lielus nodokļus maksājoši un piecus bezdarbniekus uzturoši.Utt. Pavisam nopietni!! Un esmu gatava pati piedalīties reālā izglītības sistēmas satura pārkārtošanā. 

Kāpēc valdība uzreiz ar jauno gadu neatcēlu visus padomniekus? Tie tak apēd tādas sumas.... 

Godmaņa stāstiem gali neiet kopā .Iznāk, ka vadoņi nemaz nav apjautuši uz kādiem noteikumiem tiek aizņemta nauda.Labi ,ka Domburs viņu pārtrauca,citādi būtu sarunājis vēl nez ko.Bet varbūt nevajadzēja,jo tie gali kopā neiet nepārtraukti,lai cilvēki saprot,ka zēni spēlē svešu spēli. 

Es piekrītu, ka vajadzētu šajās sarunās iesaistīt kādu pārstāvi, kā sacīt, iz tautas, jo dažbrīd, klausoties tajos varas elites melos un demagoģiskajos paziņojumos, gribas balsī kliegt un aizbāzt tam muldētājam muti!Piemēram, lai runā Sipeniece: cilvēks to prot un arī jautrāk paliek, citādi var nojukt! 

Godmaņa reforma paredz,ka ierēdņu skaits tikšot samazināts no 65900 uz 63500. Latvijas iedzīvotāju skaits janvārī esot bijis 2261300 cilvēku.Tas nozīmē,ka viens ierēdnis līdz šim ir apkalpojis 34,3 cilvēkus,turpmāk - 35,6,par 1,3 vairāk.APLIKŠANA AR NODOKĻIEM IR VALSTS PAKALPOJUMA APMAKSA.3.cet. statistika saka,ka septembrī ierēdnis,pakalpojuma sniedzējs tautai, ir vidēji mēnesī saņēmis 566 ls.,apkalpojamais nodokļu maksātājs - 440 ls.Vai reformai nevajadzētu salikt visu pa vietām un tautas kalpi saņemtu mēnesī ne vairāk kā viņu apkalpojamie? 

Pilnībā piekrītu Jums. Vispār man patīk Jūsu komentāri - loģisks skatījums uz lietām 

Patreiz, Latvijas apstākļos var uzdot mūžīgo jautājumu:”Ko darīt?” Politikā, atļaušos izteikt, manuprāt pirmos steidzami veicamos pasākumus: 1. izdarīt izmaiņas vēlēšanu likumā( grozījumi varētu būt arī valsts prezidenta redakcijā). 2. nekavējoties atlaist esošo Saeimu ,nosakot jaunās Saeimas vēlēšanu datumu. 3. veikt masu mēdijos kampaņu par to,lai cilvēki nebalso par tām partijām un personālijām , kuras ir bijušas „koalīcijā ” ,kā arī ar to saistītos amatos. Publicēt šīs personas,darot to likuma atļautajās robežās. 4. rosināt izmaiņas likumos, lai augstākminētās personas, vismaz zināmu laiku, nevarētu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās un ar tiem saistītajos uzņēmumos. 5. rosināt izmaiņas likumos, lai personas , kuras ir ievēlētas kā likumdevēja varas pārstāvji(Saeimas un pašvaldību deputāti),nevarētu tā paša sasaukuma laikā ieņemt amatus izpildvarā, un otrādi. 6. rosināt izmaiņas likumos, lai personas , kuras ir ievēlētas kā likumdevēja varas pārstāvji(Saeimas un pašvaldību deputāti),nevarētu kandidēt un ieņemt amatus(jebkādus amatus izpildvarā un likumdevēja varā) vairāk, kā 2 sasaukumus pēc kārtas, un pēc tam vismaz 1 vai 2 sasaukuma laikā nevarētu kandidēt un tikt ievēlēti. 7. rosināt diskusiju par izmaiņām likumos,lai Latvija būtu prezidentāla valsts t.i. valsts prezidentu ievēl Latvijas tauta.Prezidents ieceļ Ministru prezidentu, kurš formē,ministru kabinetu, Saeima –likumdevēja varas pārstāvji,kuri ir atsaucami likuma noteiktajā kārtībā,gan no elektorāta puses,gan atlaižami likuma noteiktajā kārtībā no prezidenta puses. Manuprāt daži steidzami veicamie pasākumi ekonomikā: 1. veicināt uzņēmējdarbību , atrodot iespēju kreditēt uzņēmējus no „aizņemtās” naudas,novirzot to caur vairāk vai mazāk kontrolētu Latvijas valsts komercbanku (piem.Hipotēku banku). 2. ja ,to neļauj SVF, tad mēģināt šai kreditēšanai paredzētos līdzekļus aizņemties no citiem aizdevējiem. Tas ļaus samazināt kredītprocentus un palielinās šo līdzekļu aprites ātrumu tautsaimniecībā ,atšķirībā no situācijas,kad naudas plūsma no aizdevējvalstīm ,tiktu novirzīta, caur bankām,kur kontrolpakete ir šo valstu fiziskām vai juridiskām vai fiziskām personām. 3. pastiprināt uzraudzību pār LR darbojošo ārvalstu komercbanku „meitas” banku darbību saistībā ar kredītu,aizdevumu līgumu nosacījumiem fiziskām un juridiskām personām,nepieļaujot iespēju piemērot neizdevīgākus līgumu nosacījumus,kā „mātes” banku līgumos ar fiziskām un juridiskām personām viņu mītnes zemē. 4. vienlaikus veicināt nodokļu iekasēšanas uzlabošanu.(pamatā PVN un sociālais nodoklis).Viens no veidiem varētu būt jaunas vai jau esošas nodaļas(līdzīgas pēc funkcijām kā bēdīgi slavenā OBHSS) izveidošana vai pārveidošana pie esošajām iestādēm(VID, KNAB). 5. saskaņā ar augstākminēto,veicināt izmaiņas likumdošanā, lai par nodokļu nemaksāšanu tiktu piemērots adekvāts soda mērs.(piem. 1-jā reizē 5-10% no firmas gada apgrozījuma, 2 –jā reizē kompānijas slēgšana un aizliegums šai kompānijai un fiziskām personām,kuras ir šīs kompānijas dibinātāji,veikt uzņēmējdarbību LR vai nu zināmu laiku vai vispār). 6. lai saskaņā ar p.4 neciestu firmas,kuras kādu no nodokļiem,nav samaksājušas, ļaunprātīgu vai labticīgu nemaksātāju dēļ,jāpilnveido likumdošana un institūciju darbs,lai panāktu šo līdzekļu ātrāku piedziņas un atgūšanas tempu,tādējādi sekmējot ātrāku līdzekļu apriti tautsaimniecībā un nodokļu sektorā. 7. pastiprināt cīņu ar korupciju,ieceļot KNAB vadītāja amatā cilvēkus,kuri jau ir pierādījuši, ka prot strādāt.(piem.Juta Strīķe). 8. mēģināt,izmantojot Eiropas līdzfinansējumu,ieguldīt naudu Latvijas infrastruktūras uzlabošanas projektos,kur varētu tikt nodarbināts,pēc iespējas lielāks skaits Latvijas iedzīvotāju(tieši vai pastarpināti),tādējādi sekmējot bezdarba samazināšanos. 

PIEVIENOJOS IETEIKUMAM PAR VAIRĀK FILOZOFU U.C. vairāk domājošu SPECIĀLISTU AICINĀŠANU UZ RAIDĪJUMU "KNL" - TAS DOS PLAŠĀKU, DZIĻĀKU SKATĪJUMU UZ IT KĀ APROBĒTĀM PROBLĒMĀM. - P. KĻAVA, A.BUIĶIS UTT.