Man gribas domāt, ka tur ir runa par lielām naudām/ Parex /, iespaidīgiem vīriem, iebiedēšanas taktiku, sarežģītu shēmu u.tt. Ja tas tā, tad Godmanis tik tiešām ir vienīgais! kurš spētu kaut cik ar to visu astoņķāji tikt galā... Atcerēsimies 90-tos, gāja vēl sliktāk un Godmanis bija pirmais LR premjers- visu Cieņu... 

DIEVINU LOSKUTOVU!!! PRIEKS BIJA ŠO KUNGU ATKAL REDZĒT!!! ĻOTI CERU, KA LOSKUTOVA KUNGS IESAISTĪSIES POLITIKĀ- UN TĀ PĒC IESPĒJAS AKTĪVĀK!!! VIENREIZĒJS JURISTS, VIENREIZĒJA PERSONĪBA UN VIENREIZĒJAS ZINĀŠANAS-GODMAŅA KUNGAM ATLIEK ŅEMT PIEMĒRU ... 

kika ... vai tici, ka godmanam ir uzdevums cīnīties ar astoņkāji? Vai tad godmans ir saņēmis no saviem Rīkotājiem uzdevumu - cīnīties pret viņiem pašiem??? Domā ko raksti. 90-tajos gados Godmans sākumā pasludināja uzņēmējdarbības attīstības ideju un jaundibinātie uzņēmēji bija atbrīvoti no peļņas nodokļa maksāšanas pirmos 2 darbības gadus. Nepagāja pat gads no šī likuma pieņemšanas, kad Godmans lika visiem maksāt nodokļus. Tieši Godmans ieviesa apgrozījuma nodokli visām precēm, "ekonomistam" u.osim pa TV skaidrojot: "jau pēc pusgada jūs redzēsiet, cik labi mēs dzīvosim". "mēs" patiešām sāka dzīvot labi, bet tautsaimniecība galu galā ir tur, kur tagad. Tev ir cieņa pret Godmanu? Vai tiešām? Par ko cienīt šo avantūristu un nelgu???? 

Komentārs patiešām kā no tv vadības nācis, jo atspoguļojas ltv l darbības maiņa, kas kalpo noteiktai varas kliķei un tās naudas maisam. Nu ko? Arī Domburam būs jādodas uz tv3 kopā sabiedrību, kura cer uz Latvijas izķepurošanos no bedres, kurā mūs iedzinuši alkkatīgi cilvēki,kura tic , ka varēsim veidot savu ekonomiku bez dažu naudas maisu un viņu pakalpiņu diktētiem noteikumiem! Par vakardienas raidījumu.Balsī varētu smieties skatoties un klausoties Godmanī, ja nebūtu tik skumja un nožēlojama sajūta. 

par opozīciju pilnībā piekrītu. Jāatzīst ka esmu vīlies JL. Šoreiz galīgi. 

"Reti sapratāt jūs mani Reti sapratu es jūs- Tagad, kad mēs mēslos abi Saprašanās viegla kļūst " :-D 

Cik reizes par to var runaat,ka mums patreiz NAV SAEIMAS,bet tikai partiju paarstaavji tajaa ,kas preteeji veeleetaaju gribai ir apvienojushies valdoshajaa koaliicijaa un izpilda robota funkciju balsojot,ieveerojot partijas discipliinu ,lai savaaktu nepiecieshamo 51 balsi jebkura ,es uzsveru-JEBKURA,arii PRETVALSTISKA leemuma pienjemshanaa!!! KAD tas tiks izbeigts Latvijas valstii??? Kad tiks pildiita Latvijas Tautas griba-atlaist TAADU SAEIMU??? Kad tautai buus dotas tiesiibas ieveeleet SAVUS PAARSTAAVJUS SAEIMAA,nevis partiju paklausiigaas marionetes??? Kaadas tautas izveeleetajiem paarstaavjiem driikst buut sarunas aiz sleegtaam durviim??? Tautai ir jaabuut iespeejai piedaliities ne tikai pastarpinaati-tas ir caur TV ekraanu vai radio Saeimas seedees,bet arii TIESHI-ierodoties Saeimaa un atrodoties Saeimas seezhu zaalee,attieciigi nodaliitaa sektoraa, kaa tas ir iepejams daudzaas citaas demokraatiskaas valstiis kaa piemeeram Kanaadaa. Par kaadu demokraatisku valsti var buut runa,ja tas taa nav? Ja Saeimas deputaati un valdiibas ministri nav pieejami taas veeleetaajiem un var neatbildeet uz vinju ,piemeeram pat zhurnaalistu jautaajumiem ??? Un pieprasiit jautaajumu uzstaadiishanu rakstiskaa veidaa???( kaa to TV ekraanaa nodemonstreeja bijushais Zemkopiibas ministrs Maartinjsh Roze???) Dombura kungs,gribeetu arii Jums piedaavaat savaa raidiijumaa VIENMEER uzaicinaat VIENU ,nu tikai vienu vienkaarshaas TAUTAS PAARSTAAVI,nevis vienus un tos pashus politikjus -pamataa TUKSHU runaajoshas galvas ,to viduu ministrus un Saeimas deputaatus... kaadreiz Juus uzaicinaajaat vismaz kaadu no inteligjences paarstaavjiem-maakslinieku vai rakstnieku... Vai varbuut Jums driikst pieteikties piedaliities kaadaa no diskusijaam un Juus shaadu piedaavaajumu neatraidat??? Ar cienju A.Znotinjsh P.S. Atvainojos par to ,ka atrodoties Kanaadaa pie kompjuutera neesmu vareejis izmantot latvieshu shrifta burtus ar miikstinaajuma un garumziimeem. 

Sāksim ar iemesliem. Vienkāršoti sakot ekonomika sastāv no formulas IKP = C + G + I + Nx jeb patēriņa, valsts tēriņiem, investīcijām un neto eksporta, jeb starpības starp importu un eksportu. Otrā pusē šai formulai ekonomika sastāv arī no IKP = M x v, jeb apgrozībā esošā nauda (lati) reiz ātrums ar kādu šī nauda tiek apgrozīta, kuru parasti nosaka Centrālās bankas noteiktā % likme. Latvijas, kā atvērtas ekonomikas, gadījumā, ļoti būtisku lomu spelē neto eksports, kurš ir ļoti negatīvs (imports > eksportu), kas rada disbalancu ekonomikas attīstībā. Par šī stāvokļa nestabilitāti runāja jau kopš 90-to gadu vidus, taču ne Centrālā Banka, ne Valdība par to nesatraucās, jo nebija pamata. Ekonomikas attīstības līdzsvars tika rasts faktā, ka mūsu tekošā konta deficīts (imports>eksports) tika atsvērts ar maksājuma konta pārpalikumu (ienākošā nauda>izejošā nauda). Sākotnēji maksājumu kontu veidoja investīcijas, tad tas palielinājās ar pieaugošu ES finansējumu, līdz beidzot treknajos gados to praktiski spridzināja Zviedru banku (un banku sektora kopumā) iepludinātā nauda hipotekārajos kredītos. Šī liekā nauda radīja papildus patēriņu, kas vēl vairāk pašuzturoši audzēja mūsu ekonomiku. Mēs pieredzējām 10% izaugsmi vidēji pēdējo gandrīz 8 gadu laikā. Tai pat laikā visi apzinājās, ka iemesli šim disbalansam ir sarūkoša konkurētspēja mūsu eksportspējīgajiem uzņēmumiem dēļ pieaugošām izmaksām, it īpaši darba spēka izmaksu salīdzinoši straujais pieaugums iepretim produktivitātei, un tirgus standartu prasībām. Pārlieku lielais finansējums (lētā nauda) radīja lielāku pieprasījumu pēc nekustamā īpašuma nekā tirgū bija kapacitātes to piedāvāt un cenas auga spekulatīvi ar abnormālām peļņām nekustamā īpašuma būvētājiem. Garais izaugsmes termiņš (8 gadi) radīja cilvēkos ilūziju, ka tā būs vienmēr, taču jebkura ekonomikas grāmata norādīs, ka normāla izaugsme ilgst 3 gadus, kam seko 3 gadu atslābums vai pat recesija. Diemžēl cilvēki ar šo realitāti nerēķinājās un noticēja sapņiem. Starp citu, ne tikai Latvijā, bet arī Spānijā, ASV un citur. Būtiska loma šajā situācijā ir ASV, kur nekustamā īpašuma burbulis bija vēl skarbāks – kredītus izsniedza ģimenēm, kurām nebija ne ienākumu, ne darbu, ne aktīvu ar 5 gadu atliktajiem maksājumiem. Tad šos kredītus sasēja kopā ar labiem kredītiem un pārdeva kā viduvēji vērtētus instrumentus tālāk, spekulējot. Bet paejot 5 gadiem un cilvēkiem nespējot nomaksāt savas saistības, šie instrumenti kļuva bezvērtīgi, bankas zaudēja daudz naudas un uzticību viena otrai. Naudas plūsma starp bankām apstājās. Šī liriskā atkāpe ir būtiska, jo naudas plūsma apstājās ne tikai ASV, bet visā pasaulē, kur ASV bankas bija iztirgojušas spekulatīvi savus bezvērtīgos aktīvus. Attiecīgi arī Zviedru naudas ieplūšana Latvijā apstājās (jo nebija naudas plūsmas VISPĀR). Attiecīgi atgriežoties pie sākuma. Ja līdz noteiktam brīdim mūsu lielo importu finansēja ar banku kredītu starpniecību iegūtie Eiro, tad apstājoties šai plūsmai, bet turpinoties importam tas bija kaut kā jafinansē un jāapmaksā Eiro. Rezultātā valūtas maiņas punktos tika izpirkti eiro, kurus tos izņēma no centrālās bankas rezervēm, pārdodot Latvijas Bankai latus. Darboņiem redzot šo ažiotāžu radās arī ideja papildus nopelnīt izplatot baumas par iespējamo LVL devalvāciju uz garākām brīvdienām. Bet atkal atgriežoties pie pirmā paragrāfa – Centrālai Bankai pārdotie lati, lai uzturētu valūtas maiņas fiksēto likmi, automātiski nozīmē arī apgrozībā esošās naudas samazinājumu (par 20% bija laikam gala rezultāts), kas pie nemainīga apgrozības ātruma rada IKP sarukumu. Procentu likmes gan tika samazinātas noteikta veida un termiņu darījumiem un ātrums tādējādi palielināts, bet tai pašā laikā recesija ir neizbēgama. Tāpat samazināta naudas masa apgrozībā nozīmē arī apgrozāmo līdzekļu trūkumu uzņēmumos (ko mēs ļoti labi redzam ar kavētiem maksājumiem, pat savādāk normāli operējošos uzņēmumos). Kopsummā no šī globālā naudas tirgus apstāšanās Latvija cieta divkārši: 1) tiešā veidā apstājās finansējums NĪ burbulim un tas plīsa. Ar šo jomu saistītie uzņēmumi un uzbūvētās kapacitātes tika samazinātas. Uzņēmumi arī bankrotē tirgum atgriežoties uzturamā/vajadzīgā lielumā. 2) netiešā veidā apstājās finansējums importam, kā rezultātā samazinājās naudas daudzums apgrozībā, kas ierobežo uzņēmumu darbību un IKP pašu par sevi (naudas nav). Bankrotē gan uz importu pelnošas, gan tirdzniecības iestādes. Tā kā naudas plūsma apstājās ļoti strauji – arī ‘lēzena” piezemēšanās nebija vairs iespējama, kā sākotnēji bija plānots. Vēl ir trešais faktors – pat pirms finanšu krīzes zenīta virknē industriju pasaulē bija redzams, ka tuvojas recesija. Latvija ir atvērta ekonomika un tādēļ ekonomikas attīstība pasaulē tieši ietekmē tos uzņēmumus, kuri eksportē (t.sk. Liepājas metalurgs, Latvijas Finieris, Pūre Food, Ziegler mašīnbūve, Daugavpils Pievadķēžu rūpnīca, Exigen Services, u.c. preču un pakalpojumu ražotāji, kuru uzskaitījums patiesībā ir lieks). Īsumā: esmu identificējis trīs iemeslus mūsu problēmām – 1) NĪ jomas dabīgs sabrukums; 2) samazināts naudas daudzums ekonomikā; 3) pasaules recesija (it īpaši Eiropas). Šie iemesli arī aptuveni raksturo mūsu pašreizējo situāciju. Būtiskākais Latvijai ir otrais un tieši tādēļ bija nepieciešams vienoties ar pasauli par aizdevumu, lai aizlāpīt caurumu ekonomikā, kurš radās starpposmā starp banku naudas apstāšanos un importa bremzēšanos līdz uzturamiem apjomiem. Jāpiezīmē, ka līdz šim Latvija ir saņēmusi tikai 590 miljonus Eiro no 7,5 miljardiem un tādēļ jautāt kāpēc saule vēl nespīd ir pāragri. Par situāciju (jeb kas darīts līdz šim). Noteikti pretrunīgāk vērtētais punkts ir PVN un ienākumu nodokļa izmaiņas, taču tajā nav tik daudz pretrunu, kā varētu domāt. Ir taisnība, ka pasaules prakse saka – nodokļus samazināt un stimulēt patēriņu. Taču mūsu gadījumā, tas būtu bīstams solis, jo galvenokārt ekonomika patērē importa preces un tas tikai padziļinātu caurumu mūsu ekonomikā. Tādēļ PVN likmes paaugstināšanu uzskatu par pareizu soli, jo visvairāk tas sit pa kabatu tieši importa preču gadījumā. Pašu ražotām precēm caur priekšnodokļiem liela daļa nosedzās bez izmaiņām. Turklāt eksportējošie uzņēmumi parasti 90%+ savas produkcijas pārdod ārvalstīs, tātad bez PVN. Bet pazemināto PVN preču likmju izlīdzināšanu prasa ES regulas un to projekti. Ienākuma nodokļu izmaiņas ir jāskata kontekstā ar valdības taupības plāniem, t.sk. samazinot algas ierēdņiem par 15%. Samazinātā alga ir sāpīga, taču samazinātais nodoklis daļēji atspēko zaudējumus. Būtiskākais ieguvums ekonomikai ir rezultātā samazinātā caurmēra alga gan dēļ jauna piedāvājuma (15% lētāk), gan zemākas likmes, kas ļauj darba devējiem pārskatīt izmaksājamās algas, lai tās būtu vienā līmenī. Kopsummā sasniegtais mērķis ir uzlabota konkurētspēja ar zemākām algām, kas tuvāk atbilst tiem produktivitātes izaugumiem, kādi mūsu valstī ir bijuši. Tas veicina vistiešāk uzņēmumu eksportspēju un tādēļ arī mūsu virzību uz atveseļošanos (skatīt iemeslus ekonomikas disbalansam) Vēl viens iemesls kādēļ taupīt valsts aparātam ir saistīts ar to pašu IKP formulu. Ja ekonomikā ir recesija dēļ ārējiem faktoriem, tad otrā pusē formulai labāk ka samazinās valdības izdevumi, nekā investīcijas vai cilvēku patēriņš vai arī rodas nenormāli liels deficīts. Tāpat jārēķinās ar samazinātiem budžeta ienākumiem. Par to, kas darāms Diemžēl nosacījumu ar mūsu ārvalstu partneriem paredz to, ka nauda tiek piešķirta pakāpeniski, pārliecinoties, ka Latvija ir apņēmības pilna risināt tās problēmas, kas mūsu ekonomikā pastāv (pēc būtības negatīvais neto eksports, banāli vienkāršā nodokļu sistēma, u.c. mazākas nozīmes īstermiņa jautājumi). Esmu diezgan pārliecināts, ka starptautiskie partneri būs apmierināti ar mūsu centību un piešķirs nākamo summu, jau nākamajiem mērķiem. Pēc www.em.gov.lv pieejamas informācijas ekonomikas glābšana paredz gan grūtībās nonākušu uzņēmumu īslaicīgu maksājumu finansēšanu, gan eksporta kredītus, gan investīcijas riska kapitālā, gan citus pasākumus. Visi no kuriem var nest augļus, ja uzņēmumi spēs un mācēs tos izmantot. Otrs aspekts ir uzturētā lielo objektu būvniecība, kas turpinās nodrošināt lēnu lieko kapacitāšu samazināšanu būvniecības jomā. Trešais ir banku sektora stabilizēšana, lai neiestātos „nekreditēšana” juridiskām personām. Overdrafti ir daudzu uzņēmumu gaiss un ūdens, bez kura tie nevarētu īstenot eksprota projektus, jo parasti tie tiek veikti ar pēcapmaksu līdz pat 30-60 dienām. Šie ir īstermiņa pasākumi, kurus mums ‘uzspiež’ SVF prasības un tās nav tik ļaunas, kā varētu domāt. Bez Argentīnas gadījuma, jāatceras, ka 90to gadu sākumā identiska NĪ + finansējuma apturešanas krīze jau ir pieredzēta gan Zviedrijā, gan Somijā un nekas ar šīm valstīm nav noticis. Pat vairāk – tās rezultātā Somijā izauga Nokia. Bet šo vēsturu aprakstu var atstāt citai reizei. Tā jau esmu izvērsies. Par to, kas darāms ilgtermiņā. Šeit ir jāieskatās nedaudz tajā, kas ir Latvija un latvietis. Neapšaubāmi šobrīd var runāt par politisko, sabiedrisko, vienalga kā, bet krīzi. Kapēc? Es nesteigtos šeit aizvainot valdību, jo pēc būtības tie ir tie paši cilvēki, kas agrāk. Un runāt par „pieriebties” arī manuprāt ir nekorekti. Tā drīzāk ir kombinācija no nevēlešanās atzīt citu aspektu no vienas puses un politiskas intrigas no otras puses. Būtiskāks ir fakts, ka laika posmā no 1991. gada līdz 2004. gadam, Latvijā gan sabiedriski gan politiski bija skaidrs kas mēs esam un ko mēs gribam sasniegt. Mēs bijām atjaunotā Latvijas Republika, kura cenšas atgriezties Eiropas saimē, kur ir tās vieta. Visiem bija skaidrs gan uzdevums, gan kā līdz tam nonākt. Kopš iestāšanās ES un NATO mēs vairs nezinām, kas mēs esam. Mums nav ne savas identitātes, ne mērķa. Ne īstas prioritātes (ja abstraktējas no nodrāztām standarta frāzēm). Un cilvēks bez mērķa ātri kļūst destruktīvs un savu vidi ienīstošs. Turklāt nav noslēpums, ka visiem nauda (budžets) nepietiek. Bet ir ļoti daudz interešu grupu – uzņēmēji, policisti, skolotāji, zinātnieki, ārsti, zemnieki – kas katrs grib, lai viņiem ir labāk. Tā kā visiem nepietiek, tad katram tiek brālīgi pa bišķiņ un beigās visiem ir nekas. Tādēļ, manuprāt, gan valdība, gan medijiem, gan sabiedrībai būtu cītīgi jāstrādā pie tā, kas mēs esam un ko mēs gribam sasniegt. Latvija nevar asociēties ar banāniem, čiekuriem. Vajag ko izteiksmīgu, patiesu un pozitīvu. Piemēri – Kurzemes hercogistes tradīcijas un vērtības, Nameja varenība un piederībai liecinošais gredzens, kas ārvalstu latviešos ir atradis identitāti un citas pozitīvas lietas, kas parāda – mēs esam Latvieši – tas ir mūsu pozitīvā ziņā. Starp citu, ja mums būtu savas identitātes, mums arī tūrisma jomā veiktos labāk, jo tad mums būtu skaidrs ar ko mēs esam unikāli un ko varam piedāvāt pasaulei. Par prioritāti vai mērķi varētu riskējot nosaukt ES vidējā dzīves līmeņa sasniegšana 30 gadu laikā. Un izejot no tā pateikt – kādu mums vajag izglītības sistēmu (t.sk. kurā jomā veicināt speciālistus), kā mums vajag apgūt ES līdzekļus, kādi ES noteikumi mums ir jāpadara izdevīgāki (vai jāuztur), kādas jomas jāatbalsta un kādā veidā. Konkrēti nosakot prioritātes un izskaidrojot tās. Tad arī varētu solidarizēt dažādās interešu grupas, jo tām vismaz būs skaidrs kāpēc vienā jomā ir tā, kamēr citā nav. Nevienam līdz šim gan nav bijusi drosme pateikt nē zemniekiem uz uzņēmēju rēķina, vai otrādi. Bet tas prasa gan lielu drosmi, gan zināšanas, gan aparātu, kas spēj pacelt šādu ideoloģijas maiņu. Diemžēl es neesmu pārliecināts, ka Latvija jau tam būtu gatava. Kopsavilkums: Neapšaubāmi Latvijas ekonomikā un finanšu sektorā ir problēmas, taču tās nav ārkārtējas vai atšķirīgas no tā, kas pasaulē notiek vai būtu noticis agrāk. Arī risinājumi, uz kuriem mēs ejam nav tik nekorekti, ja tos apskata konkrētos atbilstošos kontekstos, nevis izrauti. Bet ilgtermiņā mums ir jāsaprot, kas mēs īsti esam un ko mēs gribam, lai jelkādā veidā gūtu panākumus kā valsts. Līdzšinējais stāvoklis, kad sabiedrība tiek polarizēta un novesta līdz baltkvelei ar mediju un KNAB sacensību pēc sensācijām, kas balstīta uz vēlmi iegūt politisko varu, ir nepieņemams un būtu nepieņemams arī jebkur citur. Ja cilvēkam katru dienu stāsta tas ir slikti, tas ir slikti, tas ir cūka un šitas velns, tad agrāk vai vēlāk sāks ticēt, ka viss ir ļauns. Absolūts ticības zudums ir praktiska tautas degradācija. Tajā pašā laikā viss labais, kas tiek izdarīts nav pat īsu rindiņu vērts. Nav neviena sižeta par veiksmīgajiem uzņēmumiem, kas lieliski eksportē vērā ņemamos apjomos. Tauta tiek manipulēta un viņa pat to nejūt. Viņa svēti un pat akli tic tam ko saka TV un avīzes, it īpaši ja tās piemin vārdus eksperts nevietā un salīdzina LV ar 200 citu valstu plusiem, prasot kāpēc tā nav LV (bet ignorējot, to ka visu dabūt arī tajās valstīs nevar). Tas ir absurds domāt, ka ja mēs rīt atlaidīsim valdību un ieliksim jaunus, tad parīt vai vēlākais pirmdien ekonomikā būs augšupeja. Taču ir partijas, kas nekaunas uz šo ticību spēlēt, un politiski (no mārketinga viedokļa), tas pat ir pareizi. Nākamais ir tikt ievēlētiem un tad tautai teikt paldies, bet ziniet situācija sūra, jāstrādā daudz, ļaujiet mums strādāt, mēs esam lai strādātu utt, bet faktiski turpināt iesāktos darbus (ļaut tiem ritēt), realizēt tās pašas ieceres un pēc tam, kad viss dabiski sakārtojies, paziņot...nu re cik mēs foršiņi. Un atkal visi dziedās un lēkās, ignorējot, ka attīstība ir tīri likumsakarīga, nevis veicināta, bet nerisinot problēmu tās saknē atkal būs problēmas sistēmā un būs ko vainot. Jeb turpinātos Latvijas problēmu apburtais loks. 

Jāni. jāni, kad???? Rivža: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu."" ...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies. Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. 

Runājot par eksporta lietām, prātā atausa spirta rūpnīcas projekts, vai kāds zin kas ar to notika? Vai tiešām tik ienesīgs uzņēmums, kurš spētu nodrošināt ar darbu daudzus zemniekus nebij valstij izdevīgs? 

ES JUMS PATEIKŠU SAVU NOJAUTU... VISS KAS PAŠLAIK NOTIEK LV, LIECINA PAR TO- KA MŪSU VALDĪBA VISU BUDŽETU VAI TĀ LIELĀKO DAĻU IR IEGULDĪJUŠI KAUT KĀDOS FINANŠU TIRGOS, KUR PROTAMS BIJA PLĀNOJUMS UZVĀRĪTIES UZ %. TAGAD ŅEMOT VĒRĀ KRĪZI ASV UN CITUR, ŠĪ NAUDA IR PAKĀSTA UN LV BUDŽETĀ VAIRS NAV NE KAM- NE MĀMIŅĀM, NE PENSIONĀRIEM, NE BEZDARBNIEKIEM, DRĪZ NEBŪS ARĪ STRĀDĀJOŠAJIEM...IZSKATĀS KA DAUDZIEM LV IR ATKARĪBA NO AZARTSPĒLĒM- DIEMŽĒL!!! 

vajadzetu visai valdiba algas samazinat uz 200ls tad nebutu jastridas viniem sava starpa kas ko daris,bet gan likt galvas kopa un risinat problenu pa ekonomisko krizi. 

Hho, Latvijaa jaunums. uzstadam HHO gazes generatorus (darbojas uz tiira udens) visaam benzina un dizela automashinaam, ka ari traktoriem, . Ieverojami samazinaas degvielas paterinsh.. videji 20% un citas labas ipasibas .. Parbaudiits jau 30 gadus pie kolegiem Amerikaa un Japanaa. Ekonomija fenomenaala. Cenas par komplektu ir atkariba no modela un velamaas jaudas.. . atmaksaajas isaa laikaa. Siika info pa noradito talruni. 28473064