Lai sabiedrību sadzirdētu, kādam ir jāklausās. Varam sēdēt neskaitāmos forumos, kā sacīt, vārīties savā sulā, taču neviens nedzirdēs. Pēc iemesta akmeņa logā gan sarosījās,bet tikai, lai steidzīgi aizbarikādētos un pamatīgi pabiedētu sabiedrību ar likumu pantiem.Kāpēc tā notika, neviens pat nepajautāja! Šādas huligāniskas izdarības nav atbalstāmas, bet kurš pateiks, kas jādara, lai nepieļautu kurlu cilvēku atrašanos valsts pārvaldē? Pēc izskata pirms vēlēšanām neko daudz vis nepateiksi. 

Ierosinājums par jaunām sejām politikā. Tāpat kā par Prezidentu Satversmē jāieraksta šāds punkts: "Viena un tā pati persona nevar būt par Saeimas deputātu ilgāk kā astoņus gadus no vietas". Partijas paliek, deputāti aiziet, shēmas izjūk. Vēlams būtu pieņemt ar atpakaļ ejošu datumu... 

Par Šuvajeva teikto. Jāsaka, - klase - klasificēti, droši, trāpīgi, skarbi, vienvārdsakot, patīkami, bet ... tie bija tikai vārdi, resp., rimstošas gaisa svārstības. Vai viņš var turpināt un nosaukt veidus, rīcību, konkrēti kā piespiest atbildēt valdību, kura visiem uzspļauj, kā likt viņai strādāt tautas labā, kādi ir tie prasīvu veidi? Piemēram, kā panākt antimafijas likuma pieņemšanu (nav runa par šonedēļ vai šomēnes, kaut līdz pavasarim, bet pieņemt!), kā piespiest valdību likvidēt nelietderīgās un dārgās uzņēmumu padomes, likvidēt nevis citu, bet pašiem savas piemaksas un kompensācijas, autoparkus un benzīna cisternas, kā? Lūdzu, konkrētus pilsoniskās nepakļaušanās piemērus! Godmaņa šoferi nelaist uz darbu? Aplenkt Saeimu un nelaist viņus tur iekšā, kamēr nesola strādāt tautai? Izdzenās taču, pie tam ar stekiem un bez žēlastības. Kas ir tas, ko var darīt ārpus miermīlīgiem piketiem un demonstrācijām, kas savu mērķi, kā redzam, nesasniedz? Par Egles darbību. Šī kundzīte ar savu laipošanu pamazām sāk krist uz nerviem - ai, krīze pasaulē, ai, neko nevar darīt, ai, globalizācija, ai, iepriekšējās valdības, jauna demokrātija, zema atbildība, bla, bla, bla. Fatālisms un nolemtība. Tomēr mēs cenšamies, mums būs atskaites pa nedēļām un stundām, mēs lemsim, skaidrosim, piekāpsimies. Viss - nākotnes formā. Un, ak, kāda mums šodien bija jauka Tautsaimniecības padomes sēde, par kuru Panorāmā gan teica, ka parunāja, pačaloja, bet neko tā arī nenolēma, atkal atlika, atkal laiku notērēja, bet čiks vien sanāca. Kā vienmēr, kā līdz šim, kā parasti. Ak, nē, tomēr vienu reizi mēs atceramies, kad lēmumi tika pieņemti strauji (protams, slepeni, protams, ar izmelošanos un māņu manevriem, bet strauji) - tika atgriezts naudas krāniņš Parexam. Pieci simti miljonu? Tā nedaudz. Un tagad pasakiet man, kā es konkrēti, kā aktīvs, piedalīties gribošs, līdz šim referendumos un vēlēšanās līdzdarbojies latvietis varu ietekmēt Slaktera lēmumu 2,7 mljrd EUR (praktiski visu šī gada pieejamo summu!!) ziedot budžeta caurumiem un pietiekoši labi pelnošu banku spilveniem. Kā?? Es nepiekrītu šādam naudas sadalījumam, jo ne ražošana, ne eksports, nekas no būtiskā ar šo soli atbalstīts netiek, īstenībā, valsts t.s. "ekonomiskajā politikā" nekas nemainās. Sakiet, ko man darīt? Partijā stāties negribu. Vai ir kādi varianti? 

Beidzot klātienē redzēju to Golubevu. Reti nesimpātiska un uzticību neizraisoša persona, bet tieši šdām personām Latvijā tiek dota zaļā gaisma. 

Eglei nav ne vainas - viņa protams ir spiesta laipot, bet nu vismaz nerāpo jebkura esošā valdoņa priekšā, kā to dara dažs labs bieži redzams darbdevēju organizācijas pārstāvis. 

Kāpēc mums jabūt tiem, kas iznesīs visus tos...