tas ir pilnīgs apsurds. es tagad domāju vai vispār LV ir vajadzīga šāda celtne? mans ieteikums būtu pusi no paredzētās celtniecības summas sadalīt pa reģionu bibliotēkām, tās uzlabojot un modernizējot, un otra puse paliktu valstij, kuru varētu izmantot pansionātu celtniecībai vai bērnudārzu atjaunošanai? kultūras ministres pēdējās izdarības uzskatu par ministrei necienīgu un valstij amorālu rīcību. viņai pēc atlaišanas nebūtu jāizmaksā pat kompensācija. starp citu, vai deputāti ir atcēluši kompensāciju izmaksas līdzīgos gadījumos?
Uzskatu, ka visas saistības kas attiecās uz projekta "iesaldēšanu" vai līguma pārtraukšanu ir jāuzņemas pašai Demakovai...un viennozīmīgi šajos laikos šāda koncertzāle nav nepieciešama!!!! Jautājums, kāpēc LV tautai ir jāmaksā par šāda veida projektiem,prinipā jāizmet nauda vējā, lai pēc tam šie projekti stāvētu plauktos un krātu putekļus??? cik jau ir šāda veida izstrādāti projekti un cik tas izmaksāja valstij???
es nudien gribletu, lai Dombura kungs pajauta godmanim, kapec n raidijumus atpakal var runat par valsts cenu, nepopulariem lemumiem, lata saglabasanu, 15% algu nogriezanu utt. taja pat laika godmanis ir pielavis sada liguma noslegsanu. vai vins zinaja vai nezinaja par so ligumu.
Pie mums sen skaidrs ka valsts nav tauta - valsts ir valdība, tātad valdības intereses ir valsts intereses. Un kas teica ka valdībai šāds līgums nav izdevīgs? Ja nebūtu, tad tas netiktu pieņemts.
Atbalstītājiem. Informācija rakstā izklāstīto aprēķinu sakarā: 1.Pirms diviem gadiem prognozēto izmaksu summā neietilpa šai līgumā ietverto sadaļu - dambja ģeoloģija + urbumi, ārzemju speciālistu piesaiste, akustiskā modeļa M1:10 testi, masterspec izgatavošana, apdrošināšanas izmaksas 10 gadu garumā, divu tiltu arhitektoniskie risinājumi u.c. mazākas pozīcijas. 2.Pēc konsultācijām ar 4 pasaulslavenu koncertzāļu vadītājiem COWI sagatavotajā jaunajā projektēšanas uzdevumā RKZ ir ietvertas papildus prasības.Tās sagatavotas nolūkā uzlabot ēkas noslogojumu tādejādi optimizējot ikgadējās zāles operēšanas izmaksas. Adaptējot ieteikumus ir nedaudz palielinājusies kvadratūra un attiecīgi celtniecības/projektēšanas izmaksas. 3.Attīstītās valstīs projektēšanas izmaksas ir stingri reglamentētas un krietni augstākas par LV pieņemtajām. Pateicoties globālajai krīzei "aizrobežu konsultanti" [starp citu - vieni no pieredzējušākajiem savās nozarēs]ir ar mieru strādāt par krietni mazākām summām nekā parasti. J3B nokaulēja 1 miljonu ls no sākotnējā piedāvājuma, tas nozīmē, ka projektētājiem peļņa nav paredzema. Salīdzinājumam - Porto Casa De Musica tika uzprojektēta par 10.000.000 eiro - summa tāda pat kā Rīgai, tikai trīs zāļu vietā divas, vietu skaits un kvadrātmetri precīzi divas reizes mazāki un.. diemžēl ne centa neesot palicis pāri Latvijā daudzu cilvēku prātos slimīgi populārajai politiskās intereses apmierināšanai. 4.J.D. sarēķinātie cipari iznāktu divas reizes mazāki, ja autors būtu pirms to publicēšanas painteresējies par aprēķina algoritmu. Pavisam jocīgi gan skan paustā neizpratne par n tūkstošiem "latu dienā" nemaz nezinot cik cilvēku šo latu apgūšanā piedalās. Šāda aprēķina metode nekur pasaulē nepastāv, jo vienkārši ir neiespējama. Nav pārāk viegli iegūt informāciju par citu koncertzāļu projektēšanas izmaksām, bet tās visur ir augstas, ņemot vērā ārkārtīgo tehnoloģisko sarežģītību gadījumā, ja uzstādīts uzdevums sasniegt perfektus akustiskos apstākļus. Kā jau minēju, pateicoties projektēšanas apsīkumam arī Eiropā, salīdzinot ar Porto izmaksām, šis līgums paredz izdarīt gandrīz 2x vairāk par to pašu summu.
Tas ir zemākais cinismis un nirgāšanās par tautu apmierinot savas gribas un varas pierādīšana tautai uspļaujot.Un nekādas kompensācijas kas man maksā kad pārstrādes uzņēmumi nesamaksā par manu produkciju laicīgi,neviens santīms netiek pielikts par nokavēto samaksu. Iznīcināsim zemnieku ,iznīcināsim valsti un paņems tie mūs kas pratīs novērtēt zemnieku un izdzīvojošie būs muižnieki un pārējie kalpi citai tautai.:):)
Petot so lietu, vajadzetu sakt ar sakumu - sadalit politiku un saimniecibu. Politiski - vai to valstij vajag un vai varam atlauties. Nu taa pa lielam. un tad ir saimnieciskie jautajumi - vai mums bus pasakumi, ko tur rikot un ko nevar rikot citur, kura vieta to vispar buvet un vai mums ir nauda. Pie saimnieciskiem jautajumiem butiski ir ari nodrosinat darijuma strukturu un juridisko bazi. Nu nevar slegt tadus ligumus, ko tagad var apskatit JTB majas lapa. Ka var panemt starptautisku liguma formu, kuras vieniga oficiala valoda ir anglu valoda, pie kam loti sarezgita valoda, un vienlaicigi pateikt specialajos noteikumos, ka liguma valoda ir latviesu valoda. ja kads vel nesaprot - ta jau ir juridiski milziga kluda, kas neatgriezeniski saboja visu ligumu, ta ka tur strida gadijuma pasutitajs zaude, jo vinam jarupejas par savu interesu aizsardzibu. Sajuta ir, ka neviens ta isti sakuma nav izplanojis, kada tad bus darijuma struktura un ka tas tiks veidots, kads isti ir merkis un kadas bus prasibas. Ligumu sadala pec 2 pazimem - svarigs ir process vai rezultats. Jebkura gadijuma valsts agentura nevar un nedrikst slegt ligumu (par jebkadu summu) ko taa pati nesaprot. Nu nevar slegt ligumu pec FIDIC noteikumiem divas LV sabiedribas par darbiem Latvija. Pareizak butu teikt, ka var, bet ir galigs absurds. Pec JTB web pieejamas informacijas ir skaidrs, ka viniem nav FIDIC specialistu. Ka var slegt ligumu, ko nesaprot? Kurs sakarigs saimnieks sava uznemuma slegtu tadus ligumus? Varbut ka soriez veicot petijumus un diskusiju, vajag sakt ar sakumu un sketinat un paradit gan cilvekiem gan pasiem JTB, kaa vajadzeja un vareja darit. Un nevis atlikt uz "kautkad" bet runat tagad. Tad varbut uz nakamiem projektiem kautkas mainisies.
Ja konczāle ir vajadzīga, tad var mūziķi rīkot labdarības koncertus par ziedojumiem būvešanai. Un pa Eiropu un pasauli akciju uzsākt. Nauda ne tik liela, bet slavenie pasaules mūziķi ne nabagie un tiem ir sakari - varētu palīdzēt. Un būvnieki pāris dienas varētu pastrādāt, ziedojot savu darbu Latvijai un Rīgai.
Dalibnieki