19.12.2008.
Jānis Domburs
Ja šādus vārdus tiešām teiktu Zatlers, tad varētu ticēt, ka šajā valstī ir kaut vai kāds cerību stariņš uz nākotni, bet tas jau tikai, ja tā būtu... Paldies Jums, Jāni, par uzdrošināšanos!
Īsti nav skaidrs šī raksta mērķis, žurnālista darbs jau nav psihologa darbs, kurš palīdz saprast cilvēkam, kādā psiholoġiski emocionālā stāvoklī tas atrodas, un ilgstošā laika posmā viņam palīdz rehabilitēties normālai dzīvei. Šajā procesā tad var arī izmantot fantāzijas un sapņus, caur kuriem cilvēk atklāj savas problēmas un ar vārdu palīdzību noskaidro realitāti par sevi. Žurnālistikas mērķi ir ne tikai maksimāli objektīvi atainot sabiedrībā notiekošos procesus, analizēt, veikt pētījumus, izmeklēšanu u.t.t., bet arī aicināt sabiedrību būt aktīvai/kritiskai ziņu lasītājai. Ir ļoti svarīgi, lai lasītājs būtu izglītos un interesētos par norisēm valstī. Bet, lai mēs kādu lietu apgūtu pilnīgi ir būtiski no kādiem avotiem mēs izmantojam informāciju, diemžēl jāsaka, ka internets nevar pretendēt uz augstas kvalitātes avotu. Pat ja arī Valsts prezidentam varētu ko pārmest un teikt, ka viņš nav līderis, tomēr šīs frāzes neko labu nedot, toties parāda attieksmi pret Pirmo personu valstī. Nu nevajag būt vidusskolnieka līmenim, kas piezīmē ūsas uz gleznas prezidentam. Kad valsts tiek izsaimniekota daudzu gadu garumā, tad klupt "vājākam", kuram politiskā pieredze nav liela, nešķiet neko daudz atbalstāma. Latvija taču ir maza valsts, ir tāds teiciens latvietis, latvietim ir latvietis :) Eiropas fonā, kur tādas valstis kā Rumānija, Bulgārija, Čehija, Polija, skaitās mazas valstis, (kurās dzīvo sākot no 10 milj. un augstāk iedz.),°Latvija vispār ir kniepadata ar saviem, pār 2 milj. iedz. un tā vadošā kliķe ir ap 300 - 400 cilvēku. Tos cilvēkus taču bez maz vai var nosaukt katru vārdā, un vispārsteidzošākais ir tas, cik mēs mazumā varam būt sašķelti. Nu nav mums nacionālu mērķu, nav mums vīzijas uz kurieni nācija lai virzītos. Šeit, domāju, žurnālisti varētu būtisku artavu ieguldīt sabiedrības apziņā. Manuprāt mums ir nevis jāaprej viens otru, bet meklēt saknes, kas mūs tuvinātu viens otram nevis šķeltu. Es nedomāju ka tas ir naivi, ideāli gan! Man ļoti patīk Šveiciešu tautas pedagogs Pestalocijs (ne jau vienmēr Šveice ir bijusi pārticības zeme)- viņš nepārtraukti domāja kā uzlabot savas tautas stāvokli. Viņš izvirzīja vairākas prioritātes: Ticība Dievam - neredzamam Garam, nesavtīgam darbam (interesanti zināt, no kā tie tuneļi kalnos, puķainās, ziediem greznotās pilsētas, koptie lauki, tad tapa), mērķtiecīgam darbam ar domu par dēlu dēliem, izglītība, svarīgi lai bērni jau no mazotnes mīl Dievu un alkst zināšanu. [Šveicē ir izplatīts Kalvinisms - viens no protestanu atzariem, kalvinisti ir dziļi ticīgi cilvēki un ļoti strādīgi, manuprāt šis varētu būt Latvijas atdzimšanas kodols] Ne jau visiem tagad Latvijā jābut reliġiskiem, tomēr mēs redzam, ka nekādus augļus nedot arī valstvīru apmeklējums 15. augstā Aglonā. Paldies par uzmanību :)
"Manuprāt mums ir nevis jāaprej viens otru, bet meklēt saknes, kas mūs tuvinātu viens otram nevis šķeltu. Es nedomāju ka tas ir naivi, ideāli gan!... Ne jau visiem tagad Latvijā jābut reliġiskiem, tomēr mēs redzam, ka nekādus augļus nedot arī valstvīru apmeklējums 15. augstā Aglonā." - nobeidza Juris Dē, nikni uzrejot paša saslavētajiem "valstvīriem"!
Redzi, atsaukšanās uz to, ka prezidents nav vēl pieredzējis, ka viņš vēl mācās būt prezidents, neiztur kritiku, jo, cik ilgi cilvēkam vispār būtu jāļauj saprast, ko viņš ir uzņēmies? Vai tev nešķiet, ka pusotrs gads jau ir gandrīz puse no paredzetā prezidentūras laika, kurā nav paredzēts stažiera laiks ar stažiera algu? Turklāt, cilvēkam,jau uzņemoties Valsts Pirmās personas pienākumus, vajadzētu būt skaidram priekšstatam, ko tad viņš šajā amatā būdams, valstij var dot. Izskatās, ka Valdis Zatlers ir vairāk domājis par to, ko šis amats viņam var dot, un dot tas tiešām var samērā daudz, kaut vai nodrošinātas vecumdienas lieliskā valsts uzturētā dzīvoklī, dienesta automobīli, labu pensiju utt. Zinot, kā savas vecumdienas sagaida personas, kas valts labā ir izdarījušas patiešām nenovērtējamas lietas zinātnē, mākslā un citur, nav skaidrs,kāpēc piepeši tāds dāsnums ir pret kādu, kas vadījis pāris gadus savā amata iesildoties un grozoties prezentācijās, braukājot uz olimpiskajām spēlēm vai arī plānojot sava mitekļa labiekārtošanu. Nepārproti, man nav žēl, ka Valdis Zatlers nebūs pakļauts ierindas Latvijas pensionāru liktenim, es pat uzskatu, ka dakteris Valdis Zatlers būtu pelnījis labas vecumdienas, bet vai to ir pelnījis Zatlers - prezidents? Tas vēlreiz liek aizdomāties par mūsu valstī valdošo stulbumu vai vēl ļaunāk - rūpīgi izplānotu izredzēto kastas iedzīvošanos uz tautas rēķina. Skumji, ja goda vīrs dakteris Valdis Zatlers nevar šīs patiesības paskaidrot receklīgajam savu identitāti meklējošajam prezidentam.
Šodien prezidents piedalījās labdarības akcijā. Šādi pasākumi tiešām ne tikai vieno tautu, bet arī attīra. Gribu cerēt, ka pēc šī pasākuma Zatlers varbūt smelsies drosmi un vēlēšanos nostāties to pusē, kuriem jau gadiem klājas grūti un kuriem nekādi treknie gadi pat sapnī nav rādījušies, bet viņi dzied un daži pat cenšas palīdzēt citiem, kā puisis, kurš vēlas nopelnīt naudu savas draudzenītes dzirdes atjaunošanai
diezgan gari, bet kodolīgi un ironiski. paldies, Jāni! iespējams, ka šis ir viens no veidiem kā pamodināt, kā mudināt kaut ko nebūt darīt savu funkciju ietvaros. Pagaidām liekas, ka mūsu valsts galvai pietrūkst drosmes... un vispār, vai tikai daļai tautas nerodas doma galvā par iespējamo autoritārisma nepieciešamību mūsu valstī - par kārtīgu slotu, kas spētu izslaucīt māju no gružiem!? tās ir tikai fantāzijas caur pagātnes prizmu... paldies!!
Ir vērts tagad prezidenta runu noklausīties!!! Tagad, Jāni, vajadzētu Godmaņa Jaungada uzrunu sagatavot!!!
Interesanti, ko Valdis Zatlers patiesībā domā par sevi, savu ģimeni, valsti, viņu ievēlējušajiem...
Nesaprotu vienu, kā valsts prezidents un viņa kundze, piedaloties labdarības akcijā, sēžot pirmajā rindā un lūkojoties acīs bērniem invalīdiem, kuriem saziedotie lati un santīmi ir dzīvības vērtībā, var mierīgi pieņemt mūsu valstī pastāvošo netaisnību. Visa tauta ziedo, cik nu katrs spēj! Ar asarām acīs mēs lūdzam Dievu, lai varētu glābt vēl kādu no bērniem. Esam no sirds laimīgi par fantastisko summu, kas pārsniedz 300 tūkstošus latu un varēs palīdzēt gandrīz 100 bērniem. Grūti pat iztēloties, ck cilvēki ir ziedojuši, bet vēl grūtāk iztēloties, ka šādu summu mierīgi ikgadu iebāž kabatā kādi 3 tās pašas plikās Latvijas pilsoņi un nebūt nejūtās fantastiski apdāvināti no šīs valsts, bet uzpūtīgiem ģīmjiem klāsta, ka viņiem tas pienākās, jo viņi acīmredzot Latvijai ir daudz vērtīgāki, ka viņu izklaides spēļu zālēs ir daudz nozīmīgākas par kāda bērna tiesibām elpot, staigāt, smaidīt. Vai par šādu absurdu nebija jākliedz ārstam Zatleram? Vai varbūt viņš uzskata par savu pienākumu tikai plātīt rokas un klanīties publikai? Ja prezidents ir tikai labi frizēta lelle ar iestrēgušu smaidiņu, tad varbūt izmantosim šim nolūkam profesionāli atbilstošāku un lētu variantu - veikala manekenu, kuram nevajadzēs nedz pilis, nedz smalkas maltītes. Varēs nosēdināt zem egles Doma laukumā, kur katrs grūtdienis var atnākt un izkratīt sirdi ar tieši tādu pašu efektu kā šobrīd.
Nesaprotu, kā prezidentam Latvijas lepnumā vērās mute teikt vārdus - paldies par izturību! Daudzām personām pat nevajadzējā atrasties šajā pasākumā, jo viņas ir nospiedušas tautu uz ceļiem un vēl bez kauna jautāt par izturību. Toties mūsu divi lielākie finanšu spečuki sagaidīs Jauno gadu Dubajā un'Šarmelšeihā - jauki vai ne! Viņiem par savu necieņu pret tautu bija kā kurmjiem jālien uz turieni, nevis atklāti jāņirgājas par citem, kas šeit nevarēs zirņus ar gaļu ēst Jaungada vakarā. Kāda mums forša krīze valstī - tikai kā nu kuram. Nav pret tautu no valdības puses pat kripatas cieņas. Nav pat vārdu, kā nosaukt valsts vīrus.
Būtu tikai loģiski, ja Prezidents, kurš solīja vērīgi sekot un panākt, lai Saeima izstrādā un pieņem Satversmes grozījumus līdz Ziemassvētkiem, tagad savā Jaunā gada uzrunā atlaistu šo Saeimu. Būtu gan dāvana tautai, gan arī vismaz viena konsekvence, pārejot no runām uz darbiem.
Gaidīju Prezidenta runu ar interesi, bet tas, ko sagaidīju diemžēl nav nekas reāls. Zatlers it kā cenšas būt drosmīgs, it kā liek zemtekstā saprast, ka uzskata dažus ministrus par nekompetentiem, dod neskaidrus mājienus par it briestošām pārmaiņām(katrs var interpretēt pēc savas gaumes un izpratnes), atkal piesola likumu par Satversmes grozījumiem, tikai tagad jau bez jebkādiem termiņiem utt. Ļoti gribētu, lai tieši Zatlers saņemās beidzot un saka konkrētas lietas un sāk rīkoties. Šis laiks vairāk nav piemērots kaut kādiem slepeniem mājieniem vai skaistām frāzēm. Ir nepieciešama rīcība!
Laikā, kad LTV uzrunu teica Godmanis un tautu nepārprotami nosauca par renģēdājiem (pingvīniem) , LNT pārraidīja alternatīvo Jaungada apsveikumu Latvijas tautai. LNT, 31.12.208, pl.23.50 - Centis Ūbele: Labvakar mani mīļie un labie! Ir atlicis pavisam maz laika līdz jaunajam 2009. gadam. Šādos brīžos ir ierasts atskatīties atpakaļ, izvērtēt ieguvumus un zaudējumus, un tikai tad spert soli pretī jaunajam un nezināmajam. Mēs visu kopā esam aizvadījuši sarežģītu gadu. Esam klupuši un krituši, kašķējušies un sūkstījušies. Mēdz teikt,- kas bijis , bijis. Es teikšu citādāk. Kas bijis, devis mums iespēju paskatīties uz sevi no malas un iegūt atziņas, kas noderēs nākamajā gadā. Mums ir dota iespēja ieklausīties savā, kā es teiktu, iekšējā efektologā, lai saprastu, no kā varam atteikties un bez kā nevaram iztikt, kam ir nozīme un kas ir mazsvarīgs. Pāri visam, protams, vienmēr būs vēlme kļūt labākiem un uzlabot pasauli, tāpat kā mīlēt un būt kopā ar saviem tuvākajiem. To es kā efektologs pavisam droši jums saku - mīlēt nozīmē būt vairāk, labāk un ilgāk, jo laimīgie laiku neskaita. Tam domāts pulkstenis, kas mums vajadzīgs, lai netērētu laiku velti, lai nestāvētu bezjēdzīgās rindās un lai velti nemeklētu stāvvietu mašīnai, lai netērētu laiku savstarpējos strīdos un pārmetumos, ja šo laiku varam pavadīt kopā ar savām ģimenēm. Mēs zinām, ka pasaule mums apkārt sākas tepat, mūsu rokās, kaut vai tajā videi draudzīgajā maisiņā , kurā liekam veikalā iegādāto. Un mēs zinām , ka mēs varam kļūt labāki pat tad, ja tas kaut ko maksā. Toties mūsu bērni dzīvos labākā pasaulē. Šovakar uz brīdi noliksim malā rūpes un bailes no nākamā gada. Tie visi ir tikai pašaizsardzības mehānismi, kas ikdienā mūs pasargā no kļūmīga soļa. Baidoties riskēt mēs nemainīsimies , un nemainoties nav iespējams kļūt labākam. Paskatīsimies pāri šīm bailēm un ieraudzīsim un satversim savu izdevību! Darīsim vairāk labu darbu, domāsim vairāk labu domu , teiksim viens otram vairāk labu vārdu! Novēlu Jums 2009 . gadā katram pašam būt vairāk efektologam un izvērtēt , būt radošākiem, un atrast jaunus ceļus! Kopā mēs to paveiksim! Bet tagad teiksim vien otram – Laimīgu 2009. gadu!
nu ko es varu teikt, mums valdība ir vienkārši super (tas ir domāts pārnestā nozīmē). viņi izdod likumus savam labumam, nevis priekš kāda cita. es visu saprotu , bāžat kabatās to naudu , bet tā lai tauta dzīvo nevis , nu jau lielākā daļa, kas ir realitāte, EKSISTĒ.kāpēc valdība nav pieņemusi tādu krimināl likumu , kur viņi tik tiešam pēc tam uzņemtos to atbildību, proti tas būtu tāds, salaida visu dēlī tad lai iet pasēž kādus 10 gadiņus aiz rūtota lodziņ, par savu nolaidību. a tad kā ir jau pieredzēts , piedodiet tauta mums nesanāca es aizeju no sava amata un saņemu paris tūkstošus kompensāciju, par to ka nodeldēja savu pakaļu sēžot. nu tagad domājam kātikt ārā no krīzes, jāpaceļ tak ir nodokļi. un vis jautrākais ir tas ,ka valdība domā par bērniem, pieliksim nodoklīti bērnu precēm. un viņi grib lai pa tiem 8Ls (mēnesī) ar tobērnam pietiktu, ja autiņbiksītes vien maksā 15Ls utt. protams valdība domā kā paplašināt eksportu , betir tāds jautājums, ko mēs vairs varam eksportēt? nav nekā ko eksportē? lauksaimniecība ir naturāli nogremgēta ,drīz tādas vairs nepastāvēs. ja nu vienīgi sabrauks visādi ārzemnieki un saimniekos pa mūsu laukiem. kaut gan tas jau sen ir noticis ,lielākās platības jau pieder viņiem. viņi te saņe supsīdijas un piedevām vēl savā valstī ar, un gūst labu peļņu. un ko iegūst Latvija vai mūsu iedzīvotāji. cukuru mums savu arī nevajag , ko tad mums vajag. pienu iepērk no Igaunijas , savu pienu ar nevajag. mums Latviešiem vairs neko nevajag tā sanāk. bezdarbs drīz būs vēl lielāks. lai nu kā te varētu jaugŗamatusarakstīt pa mūsu valdību, ceru ka mes Latvieši nenonāksim kādam par drausmīgiem vergiem. lai nu pa ko tur man būtu bijis jākomentē ,daļu savas domas esu izteicis. Jāni, teva priekšā cepuri nost, turies.
Vakar pirms prezidenta apsveikumu saņēmu ziņu no skolas biedrenes, kura dēļ kredīta ir pazaudējusi māju, kuru viņi būvēja savām rokām vairākus gadus.
ja ne prezidents ne premjers sava runa neko jaunu nepateica viss auksas pa vecam gan jau rocinas berze naudina klat vares iekosties ko nesanema decembri janvari dabus divkart
Ekonomika varbūt arī ir destabilizējusies, toties Prezidenta frizūra redzami uzlabojusies!
© Jānis Domburs, SIA "Domburs" 2007
Dizains : SIA "GOSH design"
Izstrāde : SIA "Graftik"
