Līdzās versijām par izglītības programmas pārdošanu kopā ar ASV prezidenta brāli Nīlu Bušu vai vienkārši izrādīšanos, ir gana nopietni apsvērumi par ietekmes iegūšanas centieniem trijās varās.

Slēptas tikšanās ar iekšlietu ministru un Saeimas priekšsēdi ir ļoti daiļrunīgas pašas par sevi. Papildinājums ir dažādās versijas par pazīšanās ilgumu un atkārtotām tikšanām ne tikai šeit, bet arī Londonā. Uz šī fona nav, protams, tiešu pierādījumu, taču nevar arī izslēgt Berezovska naudas ietekmi jau pagājušajās Saeimas vēlēšanās.

Ņemot vērā februāra beigās notikušās vizītes slepenību un to, kas pēc tam atklājās, kā arī vakar izskanējušās ne pārāk pārliecinošās atbildes, vai Berezovskis Latvijā nav ticies ar vēl kādu valsts amatpersonu, būtu vērts par to pajautāt vēl kādam oligarhijas versijai tuvu stāvošam – piemēram, Aivaram Lembergam. Citādi iznāk, ka viņš nu jau palicis gandrīz vienīgais no zināmas Latvijas elites, kas nav pieminēts Berezovska kontaktu lokā.

Berezovska ekonomiskās saites šobrīd galvenokārt tiek personificētas ar Repšes baņķieri Valēriju Belokoņu, kurš pats gan noliedz kopīgu biznesu Latvijā, bet atzīst, ka ar Berezovski esot sadarbība aiz Latvijas robežām. Tomēr par cita mēroga perspektīvām liek domāt tikšanās ar vietējo biznesa, ne izglītības „haizivi” jeb, Roberta Līča vārdiem runājot, „nācijas morālo līderi” Andri Šķēli, kā arī vakariņas ar vairākiem vadošiem biznesmeņiem.

Arī par masu medijiem ir līdzīgi – lai gan kā TV5 investors publiskojas jau pieminētais Belokoņa kungs un LNT īpašnieku maiņās tiek piesaukts aizokeāna mediju magnāts Mērdoks, juridiski visi gali pazūd ārzonās. Tikmēr personālijas, kas oficiāli uzrādītas abu kompāniju pārvaldes vai īpašnieku struktūrās, ir vienas un tās pašas, un tādas, kas jau piesauktas saistībā ar Berezovski. Roberts Līcis nenosauc, kādus īpašniekus viņš pārstāv TV5 valdē, Belokoņs sarunā vēl pirms vakardienas TV diskusijas apliecināja, ka viņu Līcis nepārstāv. Savukārt kopā ar Līci īpašnieku un izpildinstitūciju maiņās minēts, piemēram, Maikla Šeitelmana vārds, kas vienlaikus figurē arī, preparējot LNT akcionāru struktūru.

Tas viss, protams, neizslēdz, ka šeit vienlaikus ir gan Mērdoka, gan Berezovska biznesa intereses vai pārstāvniecība, vai vienošanās. Kura, iespejams, aptver arī plašakus mērogus, arī ārpus Latvijas. Taču tas nemazina aktualitāti jautājumiem par ietekmi Latvijas medijos un tās iespējamām sekām un izmantošanu – gan biznesam, gan politikai.

Ļoti iespējams, ka šobrīd Berezovskim Latvijā tiešām vairāk ir ietekme no formas, ne satura viedokļa – caur atsevišķiem kontaktiem un publiskajām aktivitātēm. Tomēr multimiljonāram ar pri(h)vatizācijas, polittehnoloģiju un mediju magnāta pieredzi tā nebūt nav slikta starta platforma.