Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Pēc patosa pilnām runām un svinībām valsts proklamēšanas 90.gadadienā, šajā svētku laikā gan izskanot arī smeldzīgām domām, Latvija atgriežas ikdienas dzīvē. Kādi ir vai kādiem jābūt valsts un tās tautas mērķiem, savā valstī un globalizētajā pasaulē, kādām jābūt vēstures mācībām un kādi ir labākas nākotnes kritēriji - šie jautājumi, gan racionālās, gan idejiskās kategorijās, ir šīs nedēļas „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
1-20 ; 21-40 ; 41-43 ;
luteranis    16:23  |  19.11.2008.

Kamer mums tikai cenas bus eiropas limeni, bet algas ka bomziem nekadu labklajibu neredzet. Nebus normalas algas nebus pirktspejas cilvekiem nepelnis ne uznemeji ne valsts un nekada labklajiba mums nespides. Tas nav normali, ka lielveikali mums ka eiropa cenas ari tik pardevejas un pirceji tadi pabomzigi. 

Nellija  nellija.teilane  16:41  |  19.11.2008.

No visām runām,90gades svinībās, visvairāk mani uzrunāja arhibīskapa J. Vanaga runa, bet visvairāk sakaitināja Saeimas sekretāra runa, zinot koalīcijas dīvainās runas pirms referenduma. 

Kurzemnieks    17:37  |  19.11.2008.

Viss sākas skolas solā. Kamēr vienā skolā mācīs "okupēja", bet otrā - "atbrīvoja", tikmēr nekas nemainīsies, dzīvosim divi zemēs šepat Latvijā. 

Roze  valroze@inbux.lv  18:00  |  19.11.2008.

Brīvībai jāsākās no laukiem un zemes kopšanas un jaunatni mācīt skolās kas domātas Lauksaimniecībai,lai bērns elementāri var iemācīties kas ir lauki un kūts ,priekškā tas vis vaidzīgs.Kamēr mēs nīdīsim laukus un likvidēsim lauku saimniekus,BRĪVĪBA NEBŪS LATVIJĀ (ar cieņu zemniece) 

Aldis E    18:53  |  19.11.2008.

Brīvs ir cilvēks, kuram nav uzkundzējies cits cilvēks. Brīva ir tauta, kurai nav uzkundzējusies cita tauta. īsteni brīvs ir brīvs cilvēks brīvā tautā. Ilgi būdami nebrīvē, mēs vēl mācamies būt brīviem. Mēs pārāk dzenamies pēc naudas ka indivīda brīvibas garanta. Mēs nenovērtējam savas tautas brīvību savai indivīda labklājībai. Citi to izmanto. Tāpēc, būdami gan ar talantu, gan ar strādīgumu apveltīti, esam tālu no labklājības 

lulu    19:17  |  19.11.2008.

Ļoti interesanta un drosmīga tēma! Nekad nebiju domājusi, ka ļ. cien. žurnālists Jānis Domburs to jelkad pacels. Jo kā zināms viņam patīk konkrētas atbildes ar kādu praktisku pielietojumu savās diskusijās. Kurpretim šī ir ļoti plaša un filozofiska tēma, jautājumi uz kuriem nevar varbūt tik viegli atbildēt, bet tāpēc ne mazāk tā ir runāšanas vērta. Tāpēc Paldies Jums, Dombura kungs............................ Indivīda brīvība valstī un Valsts neatkarība...... Par to, kas ir brīvība un to cik brīvs cilvēks savā būtībā ir, filozofi ir strīdējušies gadu simtiem. Mums visiem ir pārliecība par to, ka mums ir tiesības uz brīvu gribu un brīvām darbībām, kurpretim viscaur vēsturei līdz pat mūsu dienām mēs redzam to, kā cilvēciskā brīvība ir tikusi aizvien iegrožota – un kas to dara, ir cilvēki paši.......................... Tāpat arī ir pilnīgi pretēji argumenti, sakot, ka cilvēks ir dabas sastāvdaļa, ģenētiski un sociāli ieprogrammēta vienība un par kādu brīvību te vispār var būt runa. Izpratne par personisko indivīda brīvību noteikti ir kaut kas, pie kā cilvēkam personiski ir jānonāk................. Ļoti, ļoti negribētos, lai baznīcai būtu kas sakāms šajā sakarā un vēl aizvien pārsteidz tās vara un ietekme, ko šī institūcija saglabā. Vai arī šis nav sabiedrības diskusijas vērts jautājums? Kas ir baznīca? Kas ir reliģija? Bībele ir grāmata, kas pārdzīvojusi gadsimtus, un man, personīgi ir liela cieņa pret to, bet kas dod tiesības baznīcām to kropļot, piedāvājot cilvēkiem formulas par to, ko Dievs no viņiem sagaida? Kaut kā caur laikiem ir iedzīvināts, ka pret baznīcu sacelties nedrīkst... ka tur ir kaut kas svēts... bet fakts, ka tā darbojas kā opijs sabiedrībā, netiek analizēts...................................... Interesants fakts ir tas, ka līdz ar personas brīvības pakāpi pieaug arī tās atbildības līmenis, un otrādi, jo vairāk savas atbildības mēs uzveļam uz citu pleciem, jo vairāk savas brīvības mēs tiem atdodam. ................. Cilvēka politiskā brīvība – cik daudz savas brīvības (un atbildības) mēs saviem priekšstāvjiem atdosim, tādā valsts iekārtā mēs dzīvosim. Mēs saucam savu valsti par demokrātiju, un tas ļoti skaisti skan, jo tā tak nozīmē cilvēku valdīšanu, taču realitātē pati demokrātijas ideja par to, ka valdīšanai kaut kādā veidā ir jātiek balstītai uz cilvēku piekrišanu un līdzdalību, daļēji tiek vien īstenota vienreiz 4 gados un pārējo demokrātiju mums nodrošina „Kas notiek Latvijā” trešdienas vakaros, pieprasot varai spēju atskaitīties par savām darbībām................ Liberālisma ideja sevī ietver rīcības brīvību, cilvēka brīvību savās darbībās un minimālu valsts kontroli pār indivīdu. Cik liberāla ir Latvija? Vai tomēr ziemeļzemes ar savas sociāldemokrātijas piemēru ir mūsu paraugs?....................... Vai tomēr mēs vienkārši saprotam valsts brīvību kā neatkarību no citu valstu terora mūsu zemē, tad cik brīvi mēs esam Eiropas sabiedrības kontekstā?................ Šī ir neizsmeļama tēma, tāpēc vēlu veiksmi „Kas notiek Latvijā?” diskusijā par to. vēlreiz liels paldies jums, par to ka jūs esiet. 

andris    19:35  |  19.11.2008.

Diskusijas dalībnieku sastāvs raidījumam izvēlēts ļoti savāds. Vai šie cilvēki tiešām var būt lielākā kontaktā ar cilvēkiem, sabiedrību, nekā tie, kuri strādā arodbiedrībās, vai citās nevalstiskās organizācijās, kas reāli tieši kontaktē ar cilvēkiem un zin viņu noskaņojumu. Domāju, ka tas būs šo cilvēku viedoklis (izņemot redaktoru "Politika lv", kas var paust ziņu lasītāju viedokli) un nekas vairāk. Par kaut kādām sabiedrības prasībām, priekšnoteikumiem, lai vienotos kopējiem nākotnes mērķiem, šeit spriest tādā satāvā būtu visai dīvaini. 

Kārlis Jurģis    19:57  |  19.11.2008.

Ticu, ka tauta, tāpat kā es pensionārs, mīl savu Latvijas zemi,tās simbolus, karogu, himnu, cien savus senčus, kas radīja šo valsti neatkarīgu, brīvu, laimīgu un tos, kas zem citu vatas dzīvodami, cerēja un sagaidīja no jauna uzaustam brīvību. Tikai jautājums: vai tādu brīvību un neatkarību kā šodien - brīvu no iztikas līdzekļiem, mājvietas, iespējas saņemt medicīnisko aprūpi, skolām ... No kā neatkarīgu - vai no tiem, kas dzīvo pilīs un brauc ar mersedesiem, varbūt no ES direktīvām maksāt nodokļus un par precēm tikpat cik bagātajā Eiropā, strādāt kā Eiropā, bet saņemt pašmāju kungu pamestos grašus. Kas noveda pie tāda stāvokļa, ka Latvijas valsts ir gandrīz pēdējā visos rādītājos ar visnabadzīgāko reģionu Eiropā - Latgali. Kur ir šie kungi un dāmas? Varbūt izsūtīti uz Sibīriju vai ieslodzīti Buhenvaldes nometnē. Nekā nebija. Nekur viņi nav pazuduši, nu jau 18 gadus tie saimnieko valdībā, dažādās kombinācijās Saeimā, droši sēž pašvaldībās, tiesās, prokuratūrā, valdēs un padomēs. Viņi vai viņu ieliktņi bija manāmi latviešiem svētā dienā un svētā vietā teicam patosa runas, bet ne viena vārda par Latvijas tautai nodarīto, pēc tam smaidot un iedzerot šmpanieša glāzi un ne tikai to. 

linards    20:06  |  19.11.2008.

Latvieshu tiesiibas Latvijaa. Vai taadas pastaav praksee vai tikai uz papiira. Latvieti Latvijaa labaak redz ejam ne naakam. Visas pashaprotamas lietas jaarisina caur tiesu - cilveeki savaa starpaa vairs nespeej sarunaaties. Valsts iestaades darbojas, bet kaa labaa, vai cilveeku. kaada briiviiba, turimuti un dari, kaa liek, esi labs pilsonis un maksaa nodoklus, tad vareesi saluutu redzeet 8. nov. Aizvien nespeeju saprast, kaapeec iiri pret mani izturas sagaidoshaak, saprotoshaak un labveeliigaak, nekaa manu teevu zemee. Un nevajag mani spiest maksaat nodoklus, man nav zheel prieksh labas lietas IIrijas valdiibai... 

elmars  krt.team@gmail.com  21:33  |  19.11.2008.

Es nekad neesmu sapratis musu valstvirus, kapec vini runa tik bezjedzigas runas, kuras ir rakstijusi kadi citi cilveki, kapec vini nevar runat no sirds vienkarsos un saprotamos tekstos. JO citadi, ka Zatlers atver muti, ta gribas parslegt kanalu... 

Rolands  efilde@gmail.com  22:00  |  19.11.2008.

Latvieši ir visi, kas dzīvo Latvijā. Vai man kāds var paskaidrot, kas ir etnisks latvietis. Tāda nav. Kad vēsturē sāka runāt par Latviju, tad jau šeit bija tāds tautu juceklis, ka par etniski tīru latvieti runāt nevar. Un es arī tagad uzskatu, ka tas, kurš šeit dzīvo un rūpējas par šo valsti, tas ir latvietis. Kas tas par latvieti, kurš ir aizbraucis uz Īriju un kuram šī valsts nerūp un kurš maksā nodokļus un uztur citas valsts ekonomiku. Nu lai viņš tur paliek un tā vairs nav mūsu problēma. Priekš manis uz Latviju atbraukušais ķīnietis, kurš šeit strādā un gādā man vecuma pensiju, ir lielāks latvietis par to kurš aizmucis uz Īriju. 

Jana    22:22  |  19.11.2008.

Paldies! Pēdējā laika labākais raidījums. Nomierinošs... nedaudz. 

MARIS    22:24  |  19.11.2008.

Kāda ir valsts funkcija. Nu Cik var ņemties. Stundu neviens nevar atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu. VALSTS PASTĀV LAI NODROŠINĀTU TIESU UN TĀINĪBU!!!! LAI AIZSARGĀTU INDIVIDUS, KURI TAJĀ DZĪVO. Tā ir primārā valsts funkcjija. Indivīdi ir devuši mandātu valdītājiem, lai nodrošinātu valstī tiesu un tainību un aizargātu pilsoņus!!!!!!!!!!!!! 

Anta    22:25  |  19.11.2008.

Pēc salūta dodoties uz mājām, svinīgā noskaņojumā, sastapos ar baru krievu jauniešu kuri skaļi sauca "Россия", šos vārdus vairākkārt atkārtojot. Ar to es gribu teikt ka krievs Latvijas pilsonis kļūs tikai tad, kad paši savā "minoritātē" mācīs savus tautiešus, kā uzvesties un necelt nacionālu naidu. Cieniet šo zemi, un Jūs jutīsaties tai piederīgi! 

vetra  vetradj@inbox.lv  22:28  |  19.11.2008.

kadel diskusija netiek pieminets profesionalisms un patriotisms? 1) manuprat, saeima vispirms butu jabut cilvekiem-profesionaliem ekonomika, jurisprudence, diplomatija, logistika utt. savukart mums tur ir sportisti, aktieri un vel dazadu "netveramu" jomu partstavji,kas, logiski, diezin vai ari ir spejigi pienemt logiskus, dzili izsvertus un pamatotus lemumus par to - ka tad vadit valsti..; 2) tad vel patriotisms. tas tachu ir varens dzinulis un tiesi tas bijis noteicosais/izskirosais faktors vairakos vesturiski svarigos brizos. ja piemit tas, tad mazak esam parnemti ar materialajam paslabuma lietam, bet vairak domajam un rikojamies idejas varda. tas, manupart, ir butiskakais, kas sobrid mums pietrukst, lai valsti notiktu realas parmainas.. 

domātājs    22:38  |  19.11.2008.

Es kā indivīds vēlos, lai mani aizsargā no iekšējiem un ārējiem ienaidniekiem un taisnīgi tiesā, ievēro cilvēktiesības un neierobežo manu brīvību, ja tā nekaitē apkartējiem. Vēlos ticības brīcvbu un vārda brīvību un maksinālāki caurspīdīgu politiku. Mēs nevaram visu izlemt paši, bet varam dot mandātu valdītājiem un to atņemt, kuri nelietīgi lieto varu. 

jomajo    22:42  |  19.11.2008.

Nekonkrēti formulēts diskusijas temats, visa raidījuma garumā tā arī nekādu secinājumu - bezjēdzīgākais un līdz šim vājākais raidījums. Arī diskusijas daībnieki izvēlēti pēc veselajam saprātam noslēpumainiem principiem. 

Latviete    22:43  |  19.11.2008.

Es saku paldies par šo raidijumu, ļoti patika šī diskusija - morāle viss atkarīgs tikai no tevis paša..... 

vetra  vetradj@inbox.lv  22:46  |  19.11.2008.

kadel diskusija netiek pieminets profesionalisms un patriotisms? 1) manuprat, saeima vispirms butu jabut cilvekiem-profesionaliem ekonomika, jurisprudence, diplomatija, logistika utt. savukart mums tur ir sportisti, aktieri un vel dazadu "netveramu" jomu partstavji,kas, logiski, diezin vai ari ir spejigi pienemt logiskus, dzili izsvertus un pamatotus lemumus par to - ka tad vadit valsti..; 2) tad vel patriotisms. tas tachu ir varens dzinulis un tiesi tas bijis noteicosais/izskirosais faktors vairakos vesturiski svarigos brizos. ja piemit tas, tad mazak esam parnemti ar materialajam paslabuma lietam, bet vairak domajam un rikojamies idejas varda. tas, manupart, ir butiskakais, kas sobrid mums pietrukst, lai valsti notiktu realas parmainas.. 

liene  es@inbox.lv  22:47  |  19.11.2008.

paldies par raidījumu, bija bauda skatīties. protams, ikdienā pilnīgi noteikti nepieciešams debatēt ar politiķiem, lai neatslābst un jūt tautas roku uz pulsa, bet tiešām bija patīkami paklausīties veselīgu skatu no malas (nu re - atkal iznāca neviļus nolikt tautu malā). es par spīti visam pievienojos viedoklim, ka krīzes pārvarēsim un savu valsti noturēsim! lai mums veicas! ar cieņu, liene 



1-20 ; 21-40 ; 41-43 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: