10.11.2008.
Lāsma Rozenfelde
Vai nepildīs vairāku valdību solījumus?
„Tas ir apsolīts, sākot darbu, un tas tiks izdarīts,” par sākumdeklarēšanas ieviešanu 2005.gada 15.jūnija debatēs „Kas notiek Latvijā?” (KNL) sacīja tā brīža Tautas partijas (TP) finanšu ministrs Oskars Spurdziņš. Viņa partijas biedra Aigara Kalvīša vadītās valdības deklarācijā bija iekļauts solījums izstrādāt un iedzīvināt „efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, lai neļautu korupcijā un citās noziedzīgās darbībās iesaistītām personām slēpt nelikumīgi iegūtus īpašumus zem citu personu vārda un lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu”. Sākumdeklarāciju ieviešana tika solīta arī deklarācijā, ko A.Kalvīša valdība pieņēma pēc Saeimas vēlēšanām, un arī šībrīža premjera Ivara Godmaņa valdības deklarācija sola: „Lai uzlabotu nodokļu iekasēšanu, īstenosim efektīvu mehānismu fizisko personu ienākumu kontrolei, pamatojoties uz iedzīvotāju ienākumu sākumdeklarācijām.”
Par spīti visiem solījumiem, darbs nav izdarīts. Deklarēšanās varianti laika gaitā ir bijuši dažādi – no visu iedzīvotāju ikgadējas deklarēšanās līdz vienreizējai tikai to iedzīvotāju deklarāciju iesniegšanai, kas atbilst noteiktiem kritērijiem. Pēdējais variants ir tas, ko šī gada 31.janvārī atbalstīja Saeima, pieņemot likumprojektu „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” 2.lasījumā. Taču 3.lasījumā tas arvien nav skatīts, un izrādās – atbildīgā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 10.septembrī nolēma likumprojektu izskatīšanai 3.lasījumā vispār nevirzīt.
Vienīgā prasība – deklarēt skaidru naudu?
Tā vietā komisija nolēmusi aicināt Finanšu ministriju (FM) veikt izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN)”. Komisijas priekšsēdētājs Kārlis Leiškalns, kas arī ir TP biedrs, skaidro, ka vienīgais, ko valsts par cilvēku nezina, ir viņa skaidras naudas uzkrājumi mājās. „Valsts var visu noskaidrot, mājas un mašīnas Spānijā, izņemot skaidru naudu,” viņš stāsta. Tāpēc K.Leiškalna priekšlikums ir iestrādāt IIN likumā normu, ka cilvēkiem ir jānodeklarē mājās esošie skaidras naudas uzkrājumi.
Tas gan liek atcerēties to, kā 167 valsts amatpersonas savās deklarācijās par 2005.gadu bija norādījušas vairāk nekā 50 tūkstošu latu skaidras naudas uzkrājumus. Piemēram, banku augstskolas senators Jānis Nebars deklarēja apmēram 766 000 latu skaidras naudas uzkrājumus, kuru viņam patiesībā nebija. Pēc tam viņš nepatiesos datus laboja, un, lai gan Krimināllikums par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā ļauj sodīt ar piespiedu darbu, naudas sodu līdz simt minimālajām mēnešalgām vai pat brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem, ja nepatiesas ziņas norādītas par mantu vai citiem ienākumiem lielā apmērā, prokuratūra pret J.Nebaru kriminālprocesu izbeidza, nosacīti atbrīvojot viņu no kriminālatbildības. J.Nebars deklarējis neesošu naudu it kā tāpēc, lai izteiktu protestu pret valsts kārtību, taču jebkurš to varētu darīt tāpēc, lai vēlāk, iegūstot līdzekļus nelikumīgi, varētu pamatot savus neadekvāti lielos tēriņus. Saeimā 2.lasījumā pieņemtajā likumprojekta redakcijā bija paredzēts, ka skaidras naudas uzkrājumi tiek atzīti par esošiem tikai tādā gadījumā, ja līdz 31.decembrim persona tos ir ieskaitījusi savā bankas kontā, taču tagad nav iecerēts noteikt šādu prasību.
Vai risinājums ir VID audits? KNAB šaubās
K.Leiškalns skaidro, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) var uzsākt personas nodokļu auditu, turklāt lielu skaidras naudas uzkrājumu deklarēšana nokļūs arī Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta redzeslokā.
Taču, ja deklarētā skaidras naudas summa nebūs uzkrītoši liela, VID, iespējams, par to nesāks interesēties. Turklāt šī gada pirmajos sešos mēnešos VID ir veicis tikai 302 nodokļu auditus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanas pareizību, kas liek vērtēt, vai VID kapacitāte ir pietiekama, lai varētu nodrošināt, ka neviens nedeklarē neesošus skaidras naudas uzkrājumus.
K.Leiškalna iecerētās IIN izmaiņas arī neļaus valstij uzzināt, kas vēl vērtīgs atrodas cilvēka īpašumā – tie var būt, piemēram, briljanti vai ļoti vērtīgas gleznas. Tas rada risku, ka cilvēki vēlāk varēs pamatot nelikumīgi iegūtus līdzekļus ar tādu vērtīgu lietu pārdošanu, kuru viņiem īstenībā nekad nav bijis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka pienākumu izpildītājs Alvis Vilks skaidro, ka šobrīd, piemēram, vecu gleznu pārdošana ir diezgan populārs veids, kā atmazgāt naudu, bet to varētu risināt, pārbaudot, vai tik liela nauda ir bijusi pircējam. Ja pircējs iepriekš būtu deklarējis 10 tūkstošu skaidras naudas uzkrājumus, bet nopirktu gleznu par 100 tūkstošiem, būtu redzama neatbilstība.
„Likumprojektā bija viens mērķis – labāka kontrole pār fizisko personu ienākumiem. Ņemot vērā šo mērķi, šī nogremdēšana Saeimā no mūsu puses ir vērtējama ļoti negatīvi,” saka A.Vilks. Viņš uzskata, ka ikgadēja deklarēšana sniegtu daudz pilnīgāku informāciju, lai gan arī izmaiņas IIN likumā, kas liktu deklarēt skaidras naudas uzkrājumus, būtu būtisks solis uz priekšu. „Bet man ir lielas bažas, ka pat tad, ja FM to izstrādās un iesniegs Saeimā, Saeima to nepieņems. Jo līdz šim viss ir apstājies tieši Saeimā,” skaidro A.Vilks. Viņš notiekošajā arī saredz diezgan lielas pretrunas, jo iepriekš darba grupā FM ierēdņu viedoklis esot bijis, ka normu par mantiskā stāvokļa deklarēšanu nevar iekļaut IIN likumā, un tieši tāpēc arī esot ticis izstrādāts atsevišķs likums.
Ko darīs Finanšu ministrijā?
FM nevar atbildēt, vai tā piekrīt Saeimas komisijas priekšlikumam un ir gatava mainīt IIN normas. „Šobrīd notiek izvērtēšanas darbs, speciālisti to vērtē jaunā IIN likuma redakcijas kontekstā,” saka FM Komunikācijas departamenta direktore Diāna Bērziņa. Taču to, ka IIN likumā būtu jāliek deklarēt skaidras naudas uzkrājumi, K.Leiškalns KNL sacīja mutiski – saskaņā ar komisijas protokolu vēstulē FM tika norādīts tikai tas, ka „atsevišķas” šajā likumā paredzētās tiesību normas ir iespējams iestrādāt citos jau esošajos likumos un komisija ministriju aicina izvērtēt iespēju „iestādāt attiecīgas normas” IIN likumā un citos normatīvajos aktos. Tad kādu normu „izvērtēšanas darbs” šobrīd īsti notiek, D.Bērziņai vairāku dienu laikā neizdevās noskaidrot.
Bez sākumdeklarēšanās šobrīd nav ieviesta arī legālā prezumpcija. Par to tika runāts sākumdeklarēšanās kontekstā, bet šī brīža likuma redakcija to neparedz. Partija „Jaunais laiks” ir vairākkārtīgi rosinājusi ieviest legālās prezumpcijas principu Kriminālprocesa likumā, nosakot, ka finanšu līdzekļi vai cita manta uzskatāma par noziedzīgi iegūtu, ja persona nespēj vai atsakās pamatot tās izcelsmes vai piederības likumību, tomēr Saeimas apakškomisija to nav atbalstījusi.
„Es vismaz centos, bet man neizdevās to likumu padarīt labāku,” par sākumdeklarēšanas likumu saka K.Leiškalns, kurš uzskata, ka uz 3.lasījumu iesniegtie priekšlikumi „tikai izgaismoja problēmas, bet nevienu no tām nerisināja”. Tomēr viņš apgalvo, ka likums nav izmests ārā, ja valdība gribēs to virzīt tālāk. Taču gadiem ilgā likuma nepieņemšana un šī brīža „futbols” starp TP vadīto ministriju un Saeimas komisiju liek vērtēt, vai taisnība bijusi tiem, kuri jau ilgstoši, arī „Kas notiek Latvijā?” debatēs, ir apšaubījuši, vai patiesībā netiek mēģināts „pataisīt šo lietu par farsu un izgāzt pilnībā”. Ekonomiskās krīzes laikā, kad valsts budžeta ieņēmumi un nelegālu ienākumu kontrole ir īpaši būtiska, šī versija jo īpaši ir uzmanības vērta.
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 10.septembra sēdes protokols
Likumprojekts „Fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanas likums” trešajam lasījumam
