Vakar vakarā pēc šī vēstījuma Valdis Zatlers atteicās ierasties Latvijas Televīzijā, lai runātu par šo tēmu debatēs "Kas notiek Latvijā?". Taču ar to jau viņa neatbildēto jautājumu skaits nemazinās, jo tajos medijos, kuros viņš pēdējās dienās uzstājas ar garākām intervijām, šie jautājumi tiek noklusēti. Un uz šo neatbildēto jautājumu fona ir absurdi mēģināt apgalvot, ka jautājums ir sakārtots. Kas būtiski, nesakārtots ne tikai attiecībās ar regulāri savu nostāju mainošo VID, bet arī, un pirmkārt, ar atklātību prasošo sabiedrību.

Jautājumi jau ir uzskaitīti neskaitāmos kolēģu rakstos un dažādos komentāros. Pieminēšu tikai dažus manuprāt būtiskākos. Tā arī nav atbildēts, cik lieli ir bijuši nedeklarētie ienākumi, un no kā tie saņemti. Prezidenta ienākumus tautai ir tiesības zināt – tas nu jau ilggadīgi ir mūsu valsts atklātības princips attiecībā uz visām valsts amatpersonām, lai tās vērtētu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienestam būtu pienākums vērtēt to, vai ieņēmumi atbilst izdevumiem, tāpat kā tas ir noticis daudzu fizisku personu pārbaudēs. Pāri visam, protams, paliek jautājums par nodokļu nomaksu par šiem ienākumiem. Jo ir gaužām loģiski spriest, ka dāvanas var neaplikt ar nodokli, ja tās ir relatīvi nelielā apjomā pret personas pamatienākumiem, bet ja šī it kā dāvānu daļa ir būtiska, ja ne pat noteicošā, un regulāra ienākumu daļa (un Zatlera gadījumā šobrīd nav pamata apgalvot pretēji), kas uzskatāmi saistīta ar profesionālo darbību, tad ir acīmredzami, ka šādu ienākumu neaplikšana ar nodokļiem grauj visus nodokļu maksāšanas pamatprincipus.

Vēl viens būtisks jautājums saistās ar to, no kā šie ienākumi saņemti. Dienu iepriekš Zatlera izteiktie apgalvojumi, ka konkrētu informāciju par konkrētiem pacientiem deklarācijā neļauj izpaust Hipokrāta zvērests un Ārstniecības likums ir prasts blefs, jo tur melns uz balta rakstīts, ka neizpaužamas ir tikai ziņas par ārstēšanu un privāto dzīvi. Ja ienākumi saņemti arī no politiķiem vai valstī ietekmīgiem uzņēmējiem, tad ir runa arī par Valsts prezidenta iespējamu interešu konfliktu. Nemaz nerunājot par to, paliek iespēja šantāžai, ka kāds no devējiem savu maksājumu var interpretēt kā pieprasītu, nevis labprātīgi dotu. Bet, pat ja šāds scenārijs izpaliek, jautājums ir, vai Valdis Zatlers, kurš vienlaikus bija valsts slimnīcas vadītājs, ķirurgs valsts slimnīcā un privāts ārsts savai sievai piederošā privātpraksē, ir nodalījis valsts un privātos resursus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka vienīgie legālie Zatlera ienākumi ir par slimnīcas vadītāja, nevis ārsta darbu. Diemžēl ne Zatlera un viņa kundzes, ne Zatlera līdz šim vadītās augsti sertificētās slimnīcas un tās pašreizējās vadības atklātības un tiesiskās apziņas principus nekādi neapliecina tas, ka nu jau mēnesi neviens no viņiem nav sniedzis atbildes uz "Kas notiek Latvijā?" redakcijas korektiem rakstiskiem jautājumiem - par pacientu skaitu, izvēli, privātprakses un valsts darba pārklāšanos un tamlīdzīgi.

Viss šis stāsts, kā jau daudzkārt, arī vakar "Kas notiek Latvijā?" studijā tika atzīmēts, nav tikai par nodokļiem un deklarācijām, bet par principiem. Neviens nav šķīsts un absolūti bez grēka, taču ir runa par to, kā darītais vai nedarītais tiek pašnovērtēts un kas par to tiek pateikts citiem. Tautai, ja ir runa par publisku personu, vēl jo vairāk, par valsts pirmo amatpersonu, kas pretendē būt valstsvīrs. Lai cik reižu Zatlers atkārtotu, ka viņš grib būt tautas prezidents, ar to viņš neko vairāk "nesakārtos", ja neatbildētie jautājumi paliks. Šobrīd Zatlera izturēšanās daudz vairāk līdzinās tiem divkosīgajiem un mazatbildīgajiem valdošās elites figurantiem, kuri galvenokārt "sakārto lietas" savās vai kopējās oligarhiskajās interesēs. Tas neļauj domāt neko citu kā to, ka nevis Valdis Zatlers ir kaut ko sakārtojis, bet viņš ir sakārtots.