Lai gan ilgi tapusi, kārtējā Tieslietu ministrijas izstrādātā redakcija instrukcijai par kārtību, kādā valdībā ierosinās ieteikt Saeimai iecelt amatā KNAB priekšnieku, publiski kļuva pieejams tikai otrdienas rītā pirms valdības sēdes. Vēl vēlāk publiski pieejams kļuva instrukcijas precizētais projekts Ministru prezidenta redakcijā, kas arī kļuva par gala variantu. Protams, ka jau šāds projekta pieņemšanas stils nerada nekādu uzticēšanos šim procesam. Instrukcijas gala versijā noteikts, ka kandidātiem līdzās pieteikumiem, kam jāatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem par pilsonību, svešvalodām, augstāko izglītību, amatam atbilstošu darba pieredzi, nesodāmību un tamlīdzīgi, tiks lūgts rakstiski iesniegt informāciju, kas apliecinātu pretendenta pieredzi izmeklēšanas un operatīvajā darbā, pieredzi iestādes vadītāja vai citā vadītāja darbā, kā arī labo reputāciju – ar piebildi, „iesniedzot rakstiskas atsauksmes no iepriekšējām darbavietām”.

Tālāk instrukcijā saglabājusies redakcija, ka par pretendentiem Ministru prezidents „lūdz ģenerālprokuroru, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju 10 dienu laikā sniegt savu viedokli”. Seko apspriešana valdībā, kur pretendenti aicināti uzstāties „ar savu skatījumu par korupcijas novēršanu un apkarošanu un atbildēt uz Ministru kabineta locekļu jautājumiem”. Pēc tam valdība nosaka, kurus pretendentus virza vērtēšanai Nacionālās drošības padomē, pēc kuras locekļu viedokļiem premjers virza vienu pretendentu apspriešanai valdībā un ieteikšanai Saeimai iecelt KNAB priekšnieka amatā.

Iepriekšējā redakcijā attiecībā uz kandidāta kvalitātēm bija runa par zināšanām, nevis pieredzi. Gala redakcija vairs nav iepriekš paredzētās zināšanas korupcijas novēršanas un apkarošanas jomā, un labās reputācijas jēdzienam skaidrots, ka tas saistāms ar atsauksmēm no darbavietām. Kā bijis tā pretrunīgi interpretējams palicis šis kritēriju kopums – premjera pārstāvji un valdības locekļi skaidro, ka tas neesot ierobežojošs, tomēr nekur arī nav teikts vai, piemēram, kāds likumsargs bez pieredzes tieši izmeklēšanā un operatīvajā darbā netiks novērtēts kā nepietiekams. Nemaz nerunājot par to, ka likumā juridiskā izglītība vispār nav prasīta. Tāpat arī likumā prasīta tikai vispārīga darba pieredze, neizdalot vadītāja statusu. Labā reputācija ir strīdīgs jēdziens attiecībā uz daudzām amatpersonām, tomēr ļoti apšaubāms ir uzstādījums, ka to apliecinātu tieši atsauksmes no darbavietām, īpaši, ja tiek runāts, ka nez vai lielas izredzes ir publiski nezināmam kandidātam.

Protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir trīs nepolitiķu viedokļi un to nozīme turpmākajā lemšanā. Lai gan, atkal, premjera pārstāvis un valdības locekļi apgalvo, ka ģenerālprokurora viedokli neapies, tomēr procedūra to nekādi nereglamentē. Vēl jo vairāk,  prokurors savu viedokli izteiks vēl pirms kandidāti uzstāsies valdības sēdē, līdz ar to vērtējamais materiāls var mainīties. Protams, atliek vēl dalība Nacionālajā Drošības padomē, tomēr tas jau ir slēgts pasākums. „Kas notiek Latvijā?” vakar pirms raidījuma aicināja arī abu pārējo institūciju vadītājus izteikties un saņēma gan Augstākās Tiesas priekšsēdētāja, gan Satversmes aizsardzības biroja rakstiskas atbildes. To atturīgums liek secināt, ka nez vai tām būs izšķiroša loma kandidātu vērtēšanā, jo, piemēram, AT priekšsēdētājs atzīst, ka iespējama situācija, kad par kandidātiem viņš viedokli informācijas trūkuma dēļ nemaz nevarēs sniegt.

Atklāts jautājums ir un paliek par to, ar kādiem motīviem politiķi valdībā iztaujās kandidātus un vērtēs viņu atbilstību, un kas novērsīs to, ka ietekme būs aizkulišu, partiju sponsoru vai favorītu personiskajām interesēm, kas nebūt nav vērstas uz KNAB darba stiprināšanu, bet gan ietekmēšanu. Valdošās koalīcijas politiķiem ir visnotaļ dažādi vērtējumi par KNAB līdzšinējo darbību gan politisko partiju finanšu un amatpersonu interešu konfliktu kontrolē, gan krimināllietu izmeklēšanā, un arī attiecībā uz  biroja kadriem, saistībā gan ar priekšnieka kandidatūru no biroja darbinieku vidus, gan saistībā ar Valsts ieņēmumu dienesta rosinātajiem kriminālprocesiem par KNAB darbiniekiem. Līdz ar to apšaubāmi, vai valdības locekļu subjektīvie vērtējumi par kandidātiem kontekstā ar KNAB līdzšinējo un turpmāko darbu būs adekvāti un objektīvi. Lai gan būtu patiešām lietderīgi šajā procesā izvērtēt arī korupcijas novēršanas un apkarošanas kompleksa gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos radītājus, no krimināllietām līdz likumdošanas izmaiņu ierosinājumiem, spriežot par prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem. Bet par to viedokļus politiķi nevienam citam ne valsts iestādēs, ne nevalstiskajā sektorā, neprasa.

Uz visa šī fona vislielākās šaubas rodas par to, ka labākie un spēcīgākie kandidāti vienkārši nepiekritīs kandidēt. Bet izvēloties no tiem, kuri būs, tie, kam tas ir izdevīgi, varēs teikt, ka tāds rezultāts arī ir rezultāts. Tieši no varas atšķirīgie sabiedrības viedokļi aizvadītajā gadā jau reiz bija faktors lemšanai par KNAB priekšnieku. Vēsture mēdzot atkārtoties. Protams, vēlams, lai tas notiktu, ņemot vērā gan tiesiskos, gan morāles principus.

MK instrukcija par KNAB priekšnieka kandidāta ieteikšanu - Ministru prezidenta variants
MK instrukcija par KNAB priekšnieka kandidāta ieteikšanu - Tieslietu ministrijas projekts
Augstākās tiesas priekšsēdētāja atbilde par KNAB priekšnieka kandidātu vērtēšanu
Satversmes aizsardzības biroja atbilde par KNAB priekšnieka kandidātu vērtēšanu