Ja pirms gada gandrīz šai pat laikā notikušajā Tautas partijas kongresā bija runa par kļūdām un sabiedrības uzticības atgūšanu, un arī Godmaņa valdības viens no uzstādījumiem bija par to pašu, tad šobrīd ne jaunais priekšsēdētāja amata kandidāts Mareks Segliņš, ne partijas dibinātājs neuzskata par vajadzīgu publiski debatēt par kļūdām un turpmāko politiku. Neskatoties uz to, ka nekas neliecina par uzticības atgūšanu. Tikmēr Aigars Kalvītis ir atgriezies pie pretuzbrukuma stila gan attiecībā uz politiskajiem oponentiem, gan sabiedrību. Daiļrunīga debašu kontekstā ir arī Tautas partijas sestdienas kongresa darba kārtība: līderu runas, kam uzreiz seko priekšsēdētāja vēlēšanas - bez debatēm. Nākamās līderu runas, kam seko valdes locekļu vēlēšanas – atkal bez debatēm. Dienas beigās, kad vadība jau ievēlēta, paredzētas debates. Visnotaļ kontrolēta demokrātija.

Uz pagātnes analīzi balstās nākotnes plāni. Ja šībrīža ekonomiskās krīzes un dažādu nozaru problēmu iemesli netiek saistīti ar pašu rīcības kļūdām, pagrūti gaidīt ja ne nekļūdību, tad kaut mazāk kļūdas turpmāk. Ja par KNAB vadītāja tematu tiek daudzināta tikai naudas zagšana Loskutova vadībā, nevis sabiedrības cerības korupcijas apkarošanā, tad maz ilūziju, ka jauna KNAB vadītāja izvēle notiek sabiedrības, nevis savās interesēs. Ja solījumu neizpilde Tautas partijas dibināšanas manifestā pirms vairāk nekā 10 gadiem un priekšvēlēšanu programmā pirms diviem gadiem allaž tiek attaisnota, tad solījumus var dot atkal un atkal. Un tā joprojām. Daudzināšana, ka „mēs esam darītāji” tā vien liek atcerēties „pozitīvisma kampaņas”, ar kurām, iespējams, atkal varēs „iebļaut” Saeimā daudz lielāku varnešu skaitu, nekā šobrīd ļauj prognozēt tikai dažus procentus lielais popularitātes reitings.

Protams, galveno indulģenci atkal un atkal dod nevis varas spēks, bet opozīcijas vājums. Kamēr politiskie konkurenti nespēj piedāvāt sabiedrībai pārliecinošas alternatīvas un piesaistīt lielāku līdzgaitnieku skaitu, politiskās atbildības latiņu nav pamata pacelt. Tiesa gan, politisko figūru pārbīdēs balsi par politikas kvalitāti var pacelt gan partejiskie, gan arī bezpartejiskie – tie paši, kas pirms gada, vai citi. Tie, kas redz, ka „dūriens ar lietussargu” bija pelnīts, bet nav trāpīts. Jo klusējot turpināt cerēt vai slīgt neuzticībā – tas var līdzināties mazohismam.