Forums laikam tomēr ir domu apmaiņa, nevis 4 klausītāju jautājumi kaut vai izglītības foruma sadaļas beigās. Protams, lapeles, uz kuram rakstīt ierosinājumus bija, taču uz inovācijām un augstas pievienotas vērtības ražošanu balstītas gudras sabiedrības nākotnes stratēģiem jau nu vajadzētu saprast, ka ideju autoru komunikācija ar lielajiem stratēģiem nebūs savstarpējas cieņas un tolerances paraugs, ja ideju lapeles kārtos sekretāres, metīs papīrgrozā un labākās pēc gadiem 20 tiks uzdotas par stratēģu domām. Vai tas tādā gadījumā bija forums?. . Ķīlis daudz un atraktīvi stāstīja par indivīda un mājsaimniecības lomu, paaudžu līgumu, solidaritāti labāku mērķu vārdā un bijusī Stratēģijas komisijas vadītāja Ozoliņa pieminēja demokrātijas attīstību un aktīvi iesaisti sabiedrības pārvaldē, kā arī runāja par nepieciešamo izglītības ( ak, kāds svešvārds, tā vieta lai patiektu - mācieties domāt un radīt zināšanas)paradigmas maiņu. Tikai, kas tika darīts ilgajos stratēģošanas gados? Pārsteidza Rivža, kas noslēgumā uz pat neuzdotu jautajumu teica, ka: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties talāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zinama stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu."" Rivža pēdējās nedēļas laikā jau ir otrā , kas norāda uz Piebalgu kā malējo, pirmais bija Godmanis simtajā pantā. Savukārt jaunais un pzoitivasi nakotnes celmalauzi Čeksters, cita starpā starp pareizām tēzēm par veco izglītības sistemu, kura maz rosina domāt un radīt, bet gan tikai atbildēt uzdoto, pamanījas uzburt utopisku gandrīz vai visu sabiedrības īpatņu pilnīgu radošumu un domāšanas maiņu dažos gados, pie viena piekerot matemātikas ne tādu mācīšanu, kā vajag un akcentējot komunicēšanu. Energētiks foruma dalā kaut kā ierosinājums caur izglītību tiekties pec ta , lai palielinatos cilveku skaits, kas spēj ražot augstas tehnoloģijas enerģētikas un ģenerācijas iekārtas un kritēriju izstrādi, cik tad iesaistīto megavati un kalorijas kaut ko nozīmē saprašanas līmenī, neguva atsaucību, pie tam moderators mēģināja strukturēt atbildi pa savam. Gatavu iekārtu pirkšana var būt tikai daļējs risinājums. . Mani secinājumi gan atšķīrās no moderatoru optimisma un domāju, ka lielu daļu veco stratēģu vajag turēt pa gabalu no jebkādu stratēģiju izstrādes, tapat jaunapmācītie komunikatori, psihologi valodu pratēji biznesmeņi lingvisti diez vai spēs to nākotni labāku organizēt. Ir vajadzīga cita pieeja. Proti, dažiem simtiem radošiem talantīgiem cilvēkiem nevajag traucet attīstīt savas spējas tos pieņemosā , atbalstošā un jaunas zināšanas izmantojošā vidē. 

Naakotnes viizija, patriotisms un valstiskums Latvijas valstij - cik idiliski, taalu un sapnaini skan shie vaardi, cilveekam, kas LV nav miileets, ne no valsts (te domaaju valdiibu + taas aparaatu), ne esot ikdienas videe........................ Latvijaa ir launi cilveeki. Tie runaa par meerkiem, riiciibu un darboshanos, bet nelauj cilveekam vienkaarshi buut. - Man patiik,ka cilveeki netiek saukti ne par cilveeciskajiem liideriem, ne par cilveeciskajiem darboniem, bet gan par cilveeciskajaam buutneem, lai vienkaarshi buutu. --- Ticu, ka dala no latvieshiem, kas emigree, nedara to naudas deel, bet shiis drausmoniigaas atmosfeeras deel. Vienkaarshi gribas vieglaak 'ieelpot'. Zheel, ka LV "gaiss" ir smags. Bet atmosfeeru neviena strateegija nemainiis, ja nav cilveeku, kas grib mainiities. 

Jāteic, ka mani arī pārņēma zināms pesimisms par visu šo pasākumu. Vairāk par frāzēm nekādi neizdevās ko sadzirdēt. Par darba grupu tradicionālajiem runātājiem gan gribētos iebilst, jo kas attiecas uz tā saucamo ekonomikas sadaļu, tad tās tēma bija visai specifiska un nav pārāk daudz ideju, kas par šo tēmu varētu diskutēt bez aicinātajiem runātājiem. Te jau nebija diskusija par tekošā konta deficīta segumu:)) 

Latvija 2030.gadā - forums vai prezentācija? 10. oktobrī Ķīpsalas hallē notika forums. Tomēr forums laikam tomēr ir domu apmaiņa, un ne tikai ar atlasītiem speciālistiem, no kuriem lielākā dalā ir stratēģõjuši jau gadus 10 vismaz, nevis tikai 4 klausītāju jautājumi kaut vai izglītības foruma sadaļas beigās. Protams, lapeles, uz kuram rakstīt ierosinājumus bija, taču uz inovācijām un augstas pievienotas vērtības ražošanu balstītas gudras sabiedrības nākotnes stratēģiem jau nu vajadzētu saprast, ka ideju autoru komunikācija ar lielajiem stratēģiem nebūs savstarpējas cieņas un tolerances paraugs, ja ideju lapeles kārtos sekretāres, metīs papīrgrozā un labākās pēc gadiem 20 tiks uzdotas par stratēģu domām. Vai tas tādā gadījumā bija forums? Tāpat pietrūka normālas analīzes par to, kas tad nu galu galā šajā stratēģiju laukā ir paveikts un kāpēc kaut kas nav tomēr nav izdarīts, ieskaitot to pasu eksakto izglītības krīzi. Ķīlis daudz un atraktīvi stāstīja par indivīda un mājsaimniecības lomu, paaudžu līgumu, solidaritāti labāku mērķu vārdā un bijusī Stratēģijas komisijas vadītāja Ozoliņa pieminēja demokrātijas attīstību un aktīvu iesaisti sabiedrības pārvaldē, kā arī runāja par nepieciešamo izglītības ( ak, kāds svešvārds, tā vieta lai pateiktu - mācieties domāt un radīt zināšanas) paradigmas maiņu. Tikai, kas tika darīts ilgajos stratēģošanas gados? Pārsteidza Rivža, kas noslēgumā uz pat neuzdotu jautajumu teica, ka: ""man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu."" Rivža pēdējā laikā jau ir otrā , kas norāda uz Piebalgu un brīvību no zināšānām alkstošo tautu kā malējo, pirmais bija Godmanis pēdējā pusstundas 100. pantā. Par šo eksakto krīzi, kas vistiešākajā veidā nosaka ekonomikas realitāti, sanākušie 97% humanitāro profesiju pārstāvji varēja spriest vismaz pusi Izglītības foruma sadaļas laika, bet nekā. Savukārt jaunais un pozitīvais nākotnes celmalauzis Čeksters, cita starpā starp pareizām tēzēm par veco izglītības sistēmu, kura maz rosina domāt un radīt, bet gan tikai atbildēt uzdoto, pamanījas uzburt utopisku gandrīz vai visu sabiedrības īpatņu pilnīgu radošumu un domāšanas maiņu dažos gados, pie viena pieķerot matemātikas ne tādu mācīšanu, kā vajag un akcentējot komunicēšanu. Doma par to, ka labus izglītības materiālus var sagatavot un par velti publicēt visiem pieejamā formā internetā gan ir laba un atbalstāma. Enerģētikas foruma daļā kaut kā ierosinājums caur izglītību tiekties pēc tā , lai palielinātos cilvēku skaits, kas spēj ražot augstās tehnoloģijas enerģētikas un ģenerācijas iekārtas un kritēriju izstrādi, cik tad iesaistīto megavati un kalorijas kaut ko nozīmē un nozīmēs pēc 20 gadiem saprašanas līmenī, neguva atsaucību, pie tam moderators mēģināja strukturēt atbildi pa savam. Gatavu iekārtu pirkšana var būt tikai daļējs risinājums. Ja pēc 20.gadiem Latvijā uz vietas neražos tehnoloģiskas ģenerācijas, apkures, tranzporta vai to komplektejošās daļas, programmējamās elektronikas iekārtas, tad gaidāmā uzplaukuma vietā var sagaidīt vēl lielākas problēmas ekonomikā, demogrāfijā un cilvēku dzīves līmeņa jomā. Mani secinājumi gan atšķīrās no moderatoru optimisma un domāju, ka lielu daļu veco stratēģu vajag turēt pa gabalu no jebkādu stratēģiju izstrādes, tāpat jaunapmācītie komunikatori, psihologi - valodu pratēji biznesmeņi - lingvisti diez vai spēs to nākotni labāku organizēt. Ir vajadzīga cita pieeja. Proti, dažiem simtiem radošiem talantīgiem cilvēkiem nevajag traucēt attīstīt savas spējas tos pieņemosā , atbalstošā un jaunas zināšanas efektīvi izmantojosā vidē. P.S. Interesants bija Ķīļa kunga komentārs TV3 : ""Jaunrade ir opcija un tā ir pierādījusi sevi dažādās valstīs kā attīstības faktors - pašvaldību, reģionālo, municipālo līmenī ... Lūdzu! negribi? Būs citi. Es domāju, ka tā ir ideja, kas lido, līdz ar to, ja jūs negribat piesaistīties viņai, jūs nelidosiet kopā ar viņu..."" Var tikai piekrist, izņemot to, ka šī komanda, kas jau ir veidojusi stratēģijas vairākus gadus, ir vienīgā autoritāte, kas noteiks, kas ir un kas nav laba stratēgija. Kas ir forums ar arī neērtu viedokļu apmaiņu, un visu izteikto domu pieejamību visiem, šī komanda nezina. 

Diemžēl noklausoties foruma dalībniekus "Spārni" nepieauga. Secinājums ir viens, ka mūsu esošie un potenciālie politiķi nav spējīgi domāt tādās kategorijās, ko prasa stratēģija. PAr pašu stratēģiju. GAlvenais vadmotīvs it kā bija - LAtvijas cilvēkkapitāla optimāla izmantošana, bet daudzi stratēģi izskatās ir gatavi pārlēkt tikai nelielai bedrītei (foruma video), nevis gatavi izaicinājumam. Kā tad mēs varēsim veidot to nākotnes radoši un patstāvīgi domājošo personību, ja ne pilnveidojot izglītības sistēmu, aktīvi izmantojot visus šī procesa dalībniekus (skola, pedagogi, ģimene, sabiedrība, valsts vara, mediju vara un citi). Nākotnes domātāju pārstāvja Čekstera domas virziens ir vajadzīgais, bet izskanēja centieni jau to iekalt važās. Saprotams, ka nevar tā vienkārši nojaukt jau esošo, bet lielai daļai birokrātu jau labāk jūtas esošajā sistēmā, kur viss jau mazāk vai vairāk ir skaidrs, bet kā zināms jaunais jau baida. Uzticēt izstrādāt jaunu radošu sistēmu tiem, kuriem ļoti patīk esošā, tas jau iedīglī ir lemts neveiksmei. Tās pozitīvās idejas, ko var saskatīt stratēģijā var ieraudzīt dienas gaismu tikai tad, ja mainīsies politiskā domāšana. 

Varbūt vajadzētu beidzot beigt sacerēt tās stratēģijas, vīzijas utt., bet kaut ko reāl darīt. Kāda jēga bij vispār izšķiest naudu kaut kādai nākotnes vīzijai, izdomājuši no nodokļu maksātāju naudas finansēt fantastikas literatūru, varbūt vēl uzņemt filmu vēlāk izdomās par 2030 gadu Latviju ar pašiem ierēdņiem un polotiķiem galvenajās lomās? 

Nu pa 20 gadiem apmeram nevar pat isti nomainities 1 paudze, kadas lielas izmainas tas tad var nest.... Un ekonomika un citi procesi jau vairs nekad tik strauji neies uz prieksu ka tas bija 90... ta ka nekada strauja leciena nebus... Un lai runatu par izaugsmi vai kritienu valsti visprms ir jasaliede tauta kaut kadai kopejai ricibai, bet diemzel katrs jau sodien dzivo pats pa sevi un ari valdibai cilveku likteni, kaut vai ierednu piemeram, ir dzili vienaldzigi 

Kopēja rīcība? Lūdzu - kā iedot parastam tautas pārstāvim kritērijus, ka kaut kas nav kārtībā vispirms ar izglītību, tad ar ekonomiku un tad ar valsti! 1. Labas skolas kritēriji - ko zin un prot vidējais skolnieks - neatkarīgi pētījumi un viss. Ir interese par zināšanam, saprot satelīta english, prot rēķināt laukumus, fizikā ir laba atzīme - laba skola - neprot - slikta vai pašam kaut kādas problēmas mājas vai klasē. utt jebkurai jomai, nevis mediju gaudu tekstini kartējie, ka akds dārgas durvis ielicis valsts iestadei vai tagad pēdējais hīts - ministriem alga 2000 par mazu, tagad šito Rimševica un Eglīša tekstu zelēs gadu. 

Nu ko jūs muļķīši prasiet no mūsu valsts ministriem, Godmanis fiziķis, Šleseram laikam vispār nav augstākās izglītības, tad vēl variants par vetārstu, kas pabija kā veselības un aizsardzības ministrs, zemkopības ministrs, kas iznīcina zemkopību, bet neaizmirst fotogrāfēt plikas sievietes, vadošā amatā ir gadījumi, kad atļaujas spēlēt spēļu automātus pat darba laikā. Nu ko var gribēt no šādiem cilvēkiem? Vēl labs piemērs, zinu ne vienu vien gadījumu, arī sabiedrībā tas visiem ir plaši zināms, kad darbā tiek pieņemts cilvēks pēc paziņu būšanas, protams, nekas, ka šim cilvēkam nav ne specializācijas, ne saprašanas par amatu. Valstī ir bardaks, jo valsti NEPROT vadīt. Kā var būt vadošā amatā, ja cilvēks sfēru nepārzin. 

Lasot kritiski vertejosos komentarus par ilgtermina strategiu, pasakumiem utt nevaru atbrivoties no domas, ka sie vertetaji izdara klasisku pierakstisanas kludu un noverte citus 'par zemu'. Proti, netiek pielauts, ka, iespejams, pats notikums ir vienkarsi labi pardomata provokacija - parbaude par noskanojumiem un attieksmem, kadas valda dazadas auditorijas attieciba uz tam vai citam idejam par valsti, sabiedribu, nakotni. Pieprasijuma fons ir, jo visi atzist, ka attistibas idejas valsti ta isti nav, bet driz tacu bus DIVAS velesanas, vajag tacu saprast kadas kartis likt galda, par ko runat ar veletaju utt. Nevajag ari aizmirst, ka kilis un co nav nekadi mulki un provocesanas lietu labi pieprot. Atcerieties, ka vins ir sociologs! ir vairakas pazimes, kas varetu liecinat par labu sai domai - tapec taja pasakuma bija dazada publika, mikslis no auditorijam, tika piedavats kopsavilkums nevis gara versija, kura kaut kur it ka ir. Ludzu pieversiet uzmanibu sim faktam! Gara , jeb ista strategijas versija, ko, ka runa, ir dazi redzejusi, tak vel var tikt visadi 'pabeigta'. vel paredzeta gara nemsanas un publiska apspriesana, jo si ir tikai pirma redakcija, tas projekts. Pasakuma tika iesaistiti ari dazadi politiki! Ne, ne, nav tas tik vienkarsi ka Janis Domburs raksta. Domaju, te ir darisana ari par ideju iebarosanu, lai velak, kad tas nak prieksa kaut kada konkretaka forma, tas JAU butu notestetas un precizi atlasitas. Un, galu gala, esmu parliecinata, ka daudzas strategijas idejas paradisies nakampavasar ka jauns piedavajums dazas labas partijas kampana. ja ir ta, ka es domaju, tad tie kungi iz strategijas paslaik berze rokas par skalo un emocionalo karosanu foruma sakara. Labaks par jebkuru aptauju! P.S. Ta anekdote par eziti ir isten antiika. 

Taktike- laba doma, aizdomājos tieši tajā pašā virzienā, tikai Jūs iztiecāties precīzāk. Jo patlaban izošņājot "prastās" tautas komentārus, PR kompānijām būs ko piemest klāt politiskajā kampaņā. Bet okei, es vienalga televizoru neskatos,izņemot dažus raidījumus, reklāmas neinteresē, jo pati esmu studējusi un lasījusi, tā ka zinu viņu stratēģijas. Lai gan, negribas ticēt, ka tauta nav gudrāka palikusi. 

Vislabākā attīstības stratēģija ir Mārtiņam Vanagam,izlasāma kādā no iepriekšējiem žurnāla ''Rīgas laiks'' numuriem.Rakstiņa nosaukums''Uz Rīgu!'' Tur viss ir lieliski pateikts.Kāpēc tērēt naudu reģionu attīstībai, kur cilvēki un vide ir gana degradēti.Uzceļam Rīgas rajonā pāris debesskrāpjus,pārvācamies no reģioniem uz turieni, un miers mājās.Zemi var pārdot,atstājot pāris rezervātus:Siguldu,Kuldīgu,Ventspili un varbūt vēl kādu ainaviski tīkamu vietu.Pagaidām vēl dzīvoju tālu valsts dienvidrietumos,bet pēc tāda uzsaukuma nespēju palikt šeit.Drīz būšu klāt.Gaidi,Mārtiņ! 

Gaidu Elita, tiekamies pie Laimas pulksteņa. 

Godmanis 100.pantā par jautājumu par 1995.gadu ...kas valstij jau izmaksā un izmaksās miljardus. Paldies. Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. 

Mēs runājam par dažādiem attīstības scenārijiem(skatīt foruma mājaslapā), bet tie lielākoties skar sociālās attīstības sfēru. Tātad - to, kura tērē nodokļus. Daudz mazāka uzmanība ir pievērsta nodokļu maksātājiem, uz kuru pleciem tas viss faktiski balstās. Tas, diemžēl, ir simptomātiski mūsu valstij un sabiedrībai un zināmā mērā ir viens no faktoriem, kas novedis pie tās ekonomiskās un sociālās krīzes, kura patlaban uzņem apgriezienus mūsu valstī. Manuprāt, nodokļu maksātājs ir tas GALVENAIS faktors, pret kuru mainot attieksmi, varētu no šīs krīzes izvilkt ātri un efektīvi, ja vien iedzīvotāju ticība valsts varai jau nebūtu iedragāta viskritiskākā mērā. Te rakstītais attiecas vispirms uz mazo uzņēmējdarbību. Saprotot ar to tādu darbību, kas vērsta pirmām kārtām uz uzņēmēja, uzņēmīga cilvēka(nemīlu to vārdu "komersants") paša ģimenes nodrošināšanu un iespēju strādāt labi atalgotu darbu iemīļotajā nozarē. Nav lieku reizi jāatgādina, ka jebkuras modernas valsts ekonomiskais mugurkauls, BĀZE ir mazā un vidējā uzņēmējdarbība kā nodokļu maksātājas, darba vietu devējas un produktu un pakalpojumu nodrošinātājas. Atdosim "lielajiem" to, kas lielajiem pienākas, noteiktās jomās viņi ir vajadzīgi, bet bez mazajiem mēs izdzīvot nevaram. Diemžēl ne reizi vien ir gadījies dzirdēt (dažādos semināros, doktorantūras skolā) gan pašmāju gan ārzemju speciālistu viedokli, ka mūsu valsts ir mazajai uzņēmējdarbībai naidīga (hostile) vide. Saprotot ar to ārkārtīgi samudžināto un nediferencēto nodokļu sistēmu, kurā "lielo" juristi jūtas kā zivis ūdenī, bet mazos tikai slauc, jo viņi par to nevar maksāt un viņu darbība ir vienkārša un labi caurskatāma. Saprotot ar to VID, PVD un citu neskaitāmo kontrolējošo institūciju teroru. Saprotot ar to šaušalīgo nodokļu nastu, kuru nes, teiksim, individuālais "komersants", ja viņš vienkārši grib sev nopelnīt cilvēka cienīgu algu. Saprotot ar to reālo izspiešanu, kad uzņēmējam jāsāk maksāt par visu ko, tiklīdz ir nodibināts uzņēmums, bet reāla darbība vēl nav pat uzsākta. Arī es to savulaik esmu uz savas ādas izbaudījis un - paldies, nekad vairs! Kaut gan prātā ir daža laba ideja, kas pat mazajā lauku miestiņā, kurā dzīvoju nu jau 5 gadus, varētu izveidot dažu labu darba vietu un piedāvāt cilvēkiem dažu labu vajadzīgu pakalpojumu vai produktu, no kā šis tas būtu pat eksporta spējīgs. Rezultātā ar uzņēmējdarbību mūsu valstī, ja neskaita haizivis, nodarbojas tikai dažādi shēmotēju un spekulanti, arī tie trakie, kam tas ir dzīvesveidā, tie, kam pietiekami biezas ādas, lai to visu paciestu un kam paredzamo ieņēmumu vārdā ir vienalga, ar ko nodarboties. Konstruktīvie secinājumi? Atbrīvojiet mazo uzņēmējdarbību no augšminētajiem slogiem!!! Piemērus nav jāmeklē tālu. Ik ziemu braucu cauri Polijai uz Slovakiju kāpt kalnos un ar skaudību vēroju, kā viņi tur attīstās. Sanāk parunāt ar hoteļu un kafejnīcu īpašniekiem, ar sīkražotājiem un bodniekiem. Ziniet - reizēm uznāk vēlēšanās pārvākties uz turieni... Diemžēl, daudzi mūsu aktīvākie cilvēki arī ir izvēlējušies šādu ceļu un... nē, vairs nelasa sēnes Īrijā, dažs tur jau ir krietni vien labā amatā vai pat savu uzņēmumu izveidojis. Bet ienākums no tā visa svešai valstij un sabiedrībai. Mēs varam būvēt (un vajag to darīt!) dažādas attīstības stratēģijas, bet papriekš ir jādabū BĀZE. Citādi mūsu sabiedrībai NAV IZREDŽU. Tāpat kā nevar uzkāpt lielā kalnā, ja nav bāzes fiziskās sagtavotības. Demokrātiskas valsts bāze ir vidusšķira, stabils un nepārslogots nodokļu maksātājs, kas lepojas ar to, ka viņš nodokļus maksā, nevis nemaksā. Uzņēmējs, kurš cieši tic un vadās pēc principa, ka var kļūt bagāts kopā ar Latvijas valsti, nevis uz tās rēķina. Valstij būtu lietderīgi atcerēties arī, ka tā nebeidzas ar Rīgas robežām. Un tas pirmām kārtām ir akmens RAPLM dārziņā. Kopš 90to gadu vidus(A.Mellumas pētījumi) neviens īsti nezina, kas mūsu valstī notiek reģionos, tāpēc visas runas par reģionu attīstību kā prioritāti ir tukšas un nepamatotas un es to apgalvoju ar pilnu atbildību. Pierādījums ir elementārs: mūsu valstī NAV reģionālās statistikas NUTS5 līmenī(ar pērngada sākumu no centralizētās statistikas vairs nevar uzzināt pat iedzīvotāju skaitu pašvaldībās!), pat rajonu statistika ir vāja. Statistikas pārvalde aizbildinās, ka viņiem šādus datus neviens neesot prasījis, uz ko es atsaucos kādā starptautiskā seminārā tieši pirms 2 gadiem LU mazajā aulā. RAPLM pārstāvis pietrūkās kājās, teikdams, ka tā nav taisnība, viņi esot pieprasījuši. Lieki būs atgādināt viņa reakciju uz manu jautājumu: "Un vai jūs dabūjāt?" Ko nozīmē reģionālā statistika, varētu apjautāties maniem rietumvalstu(Francijas, Anglijas, Beļģijas) kolēģiem. Mums tādas lietas pat sapņos vēl nerādās. Un ilgi nerādīsies, ja statistikas pārvaldes amatpersona var nīgi atbildēt: "Ko gan jūs gribat - no Eiropas viedokļa mums visa valsts ir viens statistiskais reģions!" Vai tad mums statistika ir vajadzīga tikai eirokrātiem domātajām atskaitēm? Vēl viens uzbrauciens (pēdējais, apsolu!), bet tēma ļoti cieši saistīta ar "Atspērienu". Nacionālais attīstības plāns. Jāteic, tik nekonkrētu dokumentu uzrakstīt vajag mācēt. Visi pasākumi tur formulēti kā "attīstīt", "veicināt", "nodrošināt". Skolas sacerējumā par kaut ko tādu skolnieks dabūtu neapmierinošu atzīmi. Vismazākā pagasta attīstības programmu izbrāķētu momentā! Pasākumu plāna, kas, līdzās analītiskajai daļai, ir galvenā jebkura attīstības plāna sastāvdaļa, vienkārši nav! Valsts plāno sliktāk par jebkuru vietējo pašvaldību... . Te nelieli apsvērumi par to. Ļoti nepatiks Saeimas 100 "gudrajām galvām", ja kas. Ja skatāmies pa attīstības plānošanas kāpnēm no lejas uz augšu, varam skaidri saskatīt, kā mainās instrumenti attīstības plāna realizēšanai. Pašvaldībai tie ir ļoti konkrēti projekti un pasākumi. Rajonam, reģionam tipiskākas ir rīcības programmas, ietvari. Valstij šāds instruments ir LIKUMDOŠANA. Tāpēc Nacionālajā attīstības plānā, kura problēmu pārlūkojuma karkass patiesībā ir diezgan labs, katrai problemātikai, katram attīstības jautājumam būtu pretī jābūt visai konkrētam normatīvo aktu sarakstam ar tajos ietveramajām pamatnostādnēm par lietām, kas šajos aktos jāgroza vai jāiestrādā no jauna. 

Labs komentars... 

Kas ir „Latvija”? Ja taa sastaav no "Lata" un "Vijas", tad LV jau ir SIA!!! K.p.? Jo pavisam nesen aiszgaaja - 50%+1%(Abrene)=49 % atlika "latam"... Tad valstij jau nepieder 51% nosaukuma! "SIALatvija", nee - "SIALat..." Kaapeec runa par budzzeta deficitu? Mums ir paarpalikums valsts budzzetaa!!! Jo latVIja, tad tajaa ir 6-nieki, kuri to izzagu6i, un palika tikai "Lat..ja" - peedeejais "Lats", kuru nepaspeeja vinni nozagt... Bet nopietni - LV palika tikai viena dziiva legenda - komponists... 

Kretinselekcionaara dzineejsun'i peedas dzen katram censonim(IevaK. ucPamelas), kuri kopsauceeju veseligu cer latvjiem rast. Laikaa starp veelees'anaam: a)lai skan Starpveelees'anu refreens: "Nav par ko balsot! KRAA!KRAA!" b)vkautkas i os'n'aajos'as konferenes(izpeete pirms - c) ) c)spilgti stulba "Pozitiivisma Kampan'a" iisi pirms ... d)Cimdars zin, kas jaa-da-ra Mees VARAM: a)refreenu nedziedaat pas'i b)patiesi naivajiem taujaat:"Vai zini ko un kaapeec dziedi liidzi? Vai samaxats Tev leeti nava? Apjeedzi, ko paardod?" Starp dziedaataajiem iespiesti ir lieli rutki - ZaliteVVF uc dombursadurskaxjenoki