Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Aizvadītajā nedēļā protesti pret valdības gatavoto budžeta projektu kļuva publiski un masveidīgi – ar mediķu streiku un piketu kopā ar izglītības darbiniekiem un policistiem. Tas ir turpinājums nemieram par paziņojumu par algu „iesaldēšanu” un taupību nākamā gada budžetā, kura projektu valdība nākamnedēļ plāno akceptēt iesniegšanai Saeimā. Budžeta apspriešanas un pārskatīšanas līdzšinējie rezultāti, kā arī iespējamie turpmākie scenāriji ir šīsnedēļas „Kas notiek Latvijā?” debašu temats.
1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-61 ;
einārs  14:16  |  01.10.2008.

Tu tiešām NEESI dzirdējis par arodbiedrību n-tajiem kompromisa piedāvājumiem un ESI dzirdējis kaut vienu Godmaņa piedāvātu kompromisu? (To smieklīgo divu sekretariātu it kā likvidēšanu un mistisko 10% ierēdņu samazinājums, kas notiks kādreiz, tu taču nesauksi?) 

nepiekrītu  14:38  |  01.10.2008.

Par Godmaņa plānotajiem 10% ir pat ļoti jārunā! Jo tie tiek veidoti divos veidos: 1) samazinot tur, kur jau tāpāt trūkst gan līdzekļi, gan darbinieki. Tātad bremzējot attīstību. 2) nedaudz paretinot mākslīgi radītās tukšās štatu vietas. Te nu būtu darbs izmeklēšanai, par gadiem ilgi apzinīgi veikto valsts naudas izšķērdēšanu. 

einārs  er111@navigator.lv  14:56  |  01.10.2008.

Nevaru palikt vienaldzīgs redzot, ka šeit neviens neuztraucas par budžeta deficītu. Manuprāt pēc iespējas mazāks budžeta deficīts ir daudz svarīgāks par algu palielināšanu. Es pilnīgi noteikti esmu par bezdeficīta budžetu arī šajā ekonomiskajā situācijā, bet saprotu, ka lielākā daļa Latvijas tautas nespēj līdz tam aizdomāties. Pilnīgi atbalstu Godmani jautājumā par to, ka budžeta deficīts vismaz netiek palielināts. No ekonomiskā viedokļa uzskatu, ka algu paaugstināšanai nav pamata, ja nu vienīgi daļai mediķu, pie tam nevis mazāk atalgotajiem, bet gan augstāk kvalificētajiem. Tomēr, ja reiz valdība ir solījusi, to ignorēt nedrīkst. Ir jāmeklē kompromisi. Gribētu sagaidīt lielāku piekāpšanos no arotbiedrību puses. 

Marija    15:13  |  01.10.2008.

cien.Dombura k-gs, man nav skaidrs kāpēc 2007gada (un šajā 2008.gadā tās noteikti ir palielinājušās) attalgojums piemēram,VAS" Latvijas Valsts meži"valdes priekšsēdētāja gada alga sasniedza 104863lati,Latvijas bankas prezidents 120008 lati,SIA "Lattelecom" bijušajam valdes priekššēdētājam 162842LVL,VAS "Latvenergo"valdes priekšsēdētājam 97779lati, un tā varētu minēt neskaitāmu rindu ar līdzīgiem skaitļiem, rodas jautājums, kāds jaunums tika ieviests, pilnveidots, uzlabots, kādu labumu ieguva sabiedrība no šo un citu cilvēku lielu algu saņēmēju darba efektivitātes .Nebūtu žēl par lielo algu saņemšanu, taču nemana pozitīvus rezultātus.Tāpēc jau tā ekanomika neiet mums uz priekšu jo šīs lielās algas nonāk privātos kontos, kur tiek apmierinātas personīgās intereses, ne par velti tādā mazā valstī tiek daudz miljonāru,izlaupīta valsts, nogremdēta ekanomika, iznīcināta lauksaimniecība.... 

kirsis.a    15:23  |  01.10.2008.

Einār, vai zini, kādēļ es pametu medicīnu? Tādēļ, ka ieviesa piespiedu brīvprātīgo sertificēšanos, kas nebūt nenorāda uz patiešām augstāku kvalifikāciju. Tā vairāk ir tāda naudas atpakaļatgūšana valsts kasē... It kā katrai augstākai kvalifikācijas pakāpei vajadzētu adekvātu algu, bet tā ir no līdz, tātad atkarīga no iestādes vadības attieksmes pret katru darbinieku... ļoti subjektīvi. 

Einārs  to kirsis.a  15:45  |  01.10.2008.

Es arī pametu medicīnu nozares nesakārtotības dēļ, kā arī tāpēc, ka tā nav pietiekami novērtēta. Pilnīgi piekrītu, ka mediķu kvalifikācija netiek vērtēta pietiekami objektīvi. Tajā pašā laikā uzskatu, ka atšķirība starp dažādu mediķu reālo kvalifikāciju ir daudz lielāka kā atšķirība starp šo mediķu algām. Nevaru pašlaik piedāvāt risinājumu, bet gribu vērst uzmanību uz to, ka šis jautājums ir jārisina. 

ment    15:54  |  01.10.2008.

cerības sen jau ir zudušas, runājat ko jūs tur gribat, apspriežat un meklējat risinājumus, kompromisus... visiem ir skaidrs, ka nekas nemainīsies. Nožēlojami! Strādāju es policijā. Neliels risinājums taupīšanai jau ir atrasts: samazinātas degvielas normas; lai nebūtu jāapmaksā virsstundas, tika ieviests maiņu darbs; aizliegts zvanīt uz 1188. 

luteranis    16:04  |  01.10.2008.

Butu labi ari sai raidijuma velreiz pacelt jautajumu par aploksnu algam, kad beidzaot slakteris saks stradat un reali apkaros so jomu tur varetu ienemt miljonus, bet nekas netiek darits. Biezi riebjas skatities ka visadi biznesmenisi un eksperti skalda matus meginot sataupit valsts naudu un savilkt jostu, bet privata sektora nekadu taupibu neredz un slogu vel vairak valdiba lemj ka tiem cilvekiem, kas nezin kur naudu likt jurmala vel palidzet biznesa... 

mari    16:47  |  01.10.2008.

E.Egle uzskata ka tagad darba devējs varēs atlasīt kvalitatīvus darbiniekus, uz valsts darbinieku samazināšanos,es domāju par tiem 10%, lielākas muļķības jau nav ,jo algas d.devējs nemaksā it sevišķi rajonos, un laukos vispār nav darba vietas, ka tik nesanāk ar to samazināšanu, ka cilvēks paliek bez iztikas līdzekļiem,Piemēram Vācijā ja cilvēks ir palicis bez darba viņam maksā pabalstu līdz tas atrod darbu.Nu tā-Radās ideja, varbūt miljonāri, kuri ir tikuši pie bagātības sākotne no prihvatizācijas un to pārdodot, varētu uzturēt šos nelaimē nonākušos cilvēkus.Vispār valstij kura novedusi cilvēkus šādā situācijā vajadzētu nest atbildību,gan morāli, gan materiāli. 

Andris    17:05  |  01.10.2008.

Jāievieš vienota algu sistēma valsts pārvaldē. Nesaudzīgi jāsamazina ministriju, visādu nevajadzīgu agentūru (zāļu agentūra) skaits valstī. Skolotājiem jābūt vismaz 14 skolēniem (vid.skaits ES), lai saņemtu slodzes minimālo algu valsts skolās. Jāsamazina valsts un pašvaldības uzņēmumos padomju un valžu sastāvos dalībnieku skaits, jānosaka algas saistībā ar vidējo algu valstī (nedrīkst pārsniegt trīs vidējās valstī). Jura Bogdanova komentārs ož pēc sovjetisma. Pensionāri savas pensijas ir nopelnījuši paši, tāpēc tās atņemt nav nevienam tiesības, arī valsts varai tādu nav. Arī tie citi ieteikumi ir "jāārstē". Algas var paaugstināt tikai tad, ja kāds parāda reālus līdzekļu avotus (bez papildus aizņemšanās). Jā, šo naudu varētu daļēji novirzīt inflācijas segšanai algām. Nākotnē ir jāmaina nodokļu sistēma - bagātajiem ir jāmaksā vairāk, lai pietiktu medicīnai, zinātnei, izglītībai, policistiem u.c. sociālām lietām. 

F-1    17:12  |  01.10.2008.

Vajadzēja uzaicināt arī Igaunijas vēstnieku, lai pamāca kā var uztaisīt nākošo bezdeficīta budžetu ! 

Juris    17:27  |  01.10.2008.

Dombura k-gs! Mans ieteikums, kad apspriezat tadu vitali svarigu jautajumu ka valsts ekonomikas stavoklis, pieaicinat profesisionalus specialistus (es domaju uznemejus, kuri jau sen strada t.i. ienemumus spej sabalanset ar izdevumiem ka ari nomaksa nodoklus un negaida dotacijas no malas). Pasreiz ir ta ka "azi apspriez jautajumus par darzkopibu" t.i. personas (to skaita ari neveiksmigi bankieri), kuras ir "pielavusas" pasreizejo ekonomisko situaciju valsti spriez, ko darit talak. 

Ieva  romuls@apollo.lv  17:28  |  01.10.2008.

Nu ja veselības aprūpē algas tiks palielinātas uz attīstības rēķina, vai netiks palielinātas vispār, tad ir pēdējais laiks atcelt bezmaksas ātro palīdzību, jo pilnīgi pietiek jau ar ielaiso vēzi, kas pie mums ir tik populārs, taču ja pār slimnīcām gāzīsies arī pārējo ielaisto slimnieku cunami..... 

Edgars    18:07  |  01.10.2008.

A.god. J. Dombura kungs! Lūdzu Jūs uzdot jautājumu Ministriem un Valdībai un vadošajiem, vai viņi saprot, kas ir pendsionāra 150.-/180.- lati, minimālā alga 160.- lati un VALDĪBā un ap to spietoejošo 2500.-/3000.- lati mēnesī? Vai viņi spēj salīdzināt VAS vadītāju un padomju priekšsēdētāju 6000.-/6500.- plus vēl dazī tūkstoši citās Valsts padomēs vai valdēs, kur par naudu neviens neatbild. Domāju, ka pusmiljards droši sanāks ja šo KUNGU algas iesaldēs un samazinās. 

Dace    18:09  |  01.10.2008.

Visi prasa algu pielikumu, bet par solīto strādājošajiem pensionāriem, tāpat kā citiem piemērot neapliekamo minimumu, atkal klusums. 

ierēdnis    18:32  |  01.10.2008.

Kāpēc valdība nevar pieaicināt budžeta izveidē un kvalitātes apspriešanā mūsu Valsts kontrolieri I.Sudrabu, jo viņa vienmēr deklarē, ka nav jau tur tik daudz ko gudrot, jāatbild tikai uz dažiem jautājumiem: kādi ir mērķi? cik tas maksā? Cik kadru tam vajag? Nu izskaitļos Ingūna un būs lieta darīta, nebūs vairāk Godmanītim lielā rūpju rieva jāsavelk un pakausis jākasa... :) Nu lūdzu Sudrabas kundze, izrādiet iniciatīvu un palīdziet valstij šajā grūtajā krīzes posmā!!! 

Linards    18:44  |  01.10.2008.

Dombura k-gs!Lūdzu uzdodiet jautājumu vai valdība un Saeima pildīs solījumu, ka ar 2009.g. janvāri arī strādājošajiem pensionāriem no nopelnītās algas piemēros meapliekamo minimumu. 

zinitis    18:45  |  01.10.2008.

Paskatamies vai KNAB un AT ir iesniegusi savus budžetus??? NAV gan un nesniegs 01.10.2008. Jaa un samazinājums nav pret 2008.gada budžetu, bet pret 2008-2010.gad valsts budžeta ietvartu. 

nikns ierēdnis    18:45  |  01.10.2008.

Vai Godmanis ir iepazinies ar visām valsts iestāžu struktūrām, smagi šaubos... kaut vai paņemot VID struktūru, mati stāvus ceļās, tur ir centrālais aparāts, reģionālais aparāts un beidzot īstie reālā darba darītāji nodaļas rajonos un Rīgā, kas reāli strādā un iekasē valstij naudu! paskataties kaut vienu reģiona štatu sarakstu, cik piemēram darbinieku ir Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales reģionu centros,(tas ir ap 250-350, kas reāli tikai it kā koordinē, pārbauda padotos, par kaut it kā atbild utt.) kam ir ko baudīt 6,7 rajonu nodaļu darbiniekus, kas strādā ar klientiem, skrien pārbaudēs, veic auditus utt... Ja izgrieztu šo vidusposmu reģionu administratīvo aparātu, kas tur ietaupītos par līdzekļiem valstī, jo tie ir tie valsts darbinieki, kas saņem ļoti pieklājīgas algas, bet kad runa iet par samazināšanu, tad ziniet, ko liek samazināt, tos trešos, kas reāli strādā un kam algas ir gaužām niecīgas, pat necienīgas tādam atbildīgam amatam!? 

zaķīte    19:14  |  01.10.2008.

Jāni, esi tak drosmīgs vīrietis, pajautā vienreiz tam bārdas ieskātājam tieši un precīzi - kad likvidēs valsts uzņēmumu padomes, tās politiskās siles, kāpēc nesāk ar to? un pajautā tā, lai viņš būtu spiests tikpat skaidri atbildēt - jā vai nē, ja nē, tad kāpēc. Ja atkal sāks vāvuļot par politisko stabilitāti - tad pajautā - nahren tāda stabilitāte un kur tā var aizvest tautu - , kādā politiskā nihilisma purvā. 



1-20 ; 21-40 ; 41-60 ; 61-61 ;
Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: