Atļaušos ieteikt-pieaiciniet Centi no Maxima,viņš ātri atradīs līdzekļus un teiks -navajag taupīt,bet pareizi risināt problēmas.Centis tūlīt aprēķinās cik paliks līdzekļu no dažādu padomju un padomnieku likvidēšanas,ja cilvēks nesaprot nav kur līst kur nevajag,nevis turēt nez cik padomniekus,padomnieku padomniekus,padomnieku padomnieku vietniekus un katram pa sekretāram.Bez tam viņš tūlīt teiks,kā valsts akciju sabiedrībās var būt lielākas algas par valsts prezidenta algu.Tās būtu t'kā jāsamazina vismaz par pusi,bet ja jātaupa,tad arī vairāk.Nevajag izšķērdēt līdzekļus-gaismas pilīm,dažādām rezidencēm.Lai Demakova maksā tos 20.milj.,ja prata tādu līgumu noslēgt.Manās acīs valsts un valdības stulbums ir arī tur,ka katram prezidentam jānodrošina kolosāla dzīve pēc valdīšanas beigām.Kāpēc?,ja prezidentam nav dotas tiesības mainīt un uzlabot savas tautas dzīvi,ja viņi nespēj vairs normāli dzīvot pēc tam,lai nelien valsts priekšgalā.Nav jau māksla dzīvot bez rūpēm uz tautas rēķina. 

Es varbūt neuzticēšos Centim Ūbelem, bet pārējam gan piekrītu par 100%. Nevajag līst ministru krēslos, ja pēc tam ir vajadzīgi n-tie padomnieki. Nevar viens padomju laikos skolojies cilvēks būt vienalga kāds ministrs (veselības, aizsardzības, ekonomikas utt.). Tas ir pilnīgs idiotisms. Vai tad ministram sava joma nav jāpārzin perfekti? Tā var būt tikai mūsu muļķu zemē, ko mēs paši pieļaujam un veicinām. Tad arī nevajadzēs tik lielu komandu un varēsim taupīt līdzekļus. 

Un Godmanis atkal varēs bezjēgā runāt? Vai tiešām neviens nevar viņu piespiest atbildēt īsi un pēc būtības, nevis ļaut ar atkāpi no grēku plūdiem? Kaitina jau! 

Pajautājiet, kāpēc ministru padomnieku algas ir 2x lielākas ne pašiem ministriem? Kāpēc Godmanim, Zatleram un Daudzem visiem kopā alga mazāka kā valdes priekšsēdētājam, teiksim, "Latvijas valsts mežos" ? 

Godmanim: "Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un lai jums nebūtu nekāda trūkuma. Bet, ja nu kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz NESVARSTIDAMIES, jo, kas SVARSTAAS, (maina savus viedoklus, poziicijas un leemumus), līdzinās vēja dzītam un mētātam jūras vilnim. Jo tāds cilvēks, vīrs ar dalītu dvēseli, ir nepastāvīgs visos savos ceļos, lai nedomā, ka viņš no Tā Kunga ko saņems, (lai necer ko labu naakam)" /Jekaba 1:4-8/ 

nesamērīgā naudas tērēšana nav savienojama ar tautas apcirpšanu visnežēligākajā veidā. 

Vai nevajadzētu apspriest raidījumā tos Miljonus, par kuriem runāja Tautas kontroliere Ingūna Sudraba... 

Vajadzētu uzaicināt deputātu V.Lāci,jo viņam bija interesanti pētījumi par algu samērību. 

Piekritīšu Unai, ka Ainai nevajadzēja kā piemēru likt Centi Ūbeli, jo tas ir tāds komiskais varonis, lai neteiktu rupjāk... Bet visādi citādi abām piekrītu. Mediķu streiks bija kā pirmais, bet tieši Veselības ministrs atzinis, ka sistēmas iekšienē NEKO nevarot atrast ekonomēšanai, tātad - kā saka Bez Tabu - NAV cilvēks savā vietā! Un tādu ir N-tie visās jomās, laikam izņemot Valsts Kontroli?... Bet tieši Veselības ministram, kurš šoreiz par laimi (bet varbūt tomēr nelaimi) ir ārsts, būtu jāzin, ka ne visas kaites, ja tās ir ielaistas, var izārstēt konservatīvi, reizēm jārīkojas akūti ķirurģiski un kas jānogriež. Un ar to es nudien nedomāju algu jautājumu. Par to, ka jostas jāsavelk ne tikai tautai, bet arī tās vadoņiem, es nemaz negribu vērt muti vaļā. 

Valdi, par šo jautājumu daudzkārt runājuši, tomēr nekur nav aizrunājušies, vienmēr tikai kļuvis sliktāk - piemaksas pie algas vairākkārtīgi pārsniedz pašu algu. 

Ka var sakarigi MK runat par valsts budzetu, ja pat gazes tarifa pieaugumu neprot pareizi izrekinat, jo pieaugot tarifam no 19,9 uz 34 santimi, tie bus nevis 34%, bet 74%. Lidz ar to visi inflacijas rekini u.c. finmin rekini ir prieks kakiem. 34% kritums bus ja naftas cena turpinas kristies un bus jasamazina gazes tarifs. 

RD deputāts Ed.Krastiņš pirms kāda laika intervijā LTV skairdoja, kā viņam nav problemātiski vienlaicīgi strādāt vairākos amatos (t.i. ne vien Rīgas Domē, bet arī dažādās padomēs u.c. konsultatīvās institūcijās) un par to saņemt atalgojumu. Un cien. deputāts nav vienīgais. Vai valdības pārstāvji domā, ka skolotājiem arī jāseko cien. deputātu piemēram un jāmeklē balkusdarbu RIMI par fasētāju vai MAXIMĀ par kasieri vēlās vakara stundās? Lielākā daļa skolotāju atbildēs - mums nav laika strādāt blakusdarbā, mums, atšķirībā no padomēs sēdošajiem, jāgatavojas stundām. 

Svarīgākais visā šajā ir ilgtermiņa skatījums, patiesībā, visa ekon mehānismu maiņa, tūlīt un tagad, bez jebkādām atrunām, ka šajā grūtajā laikā neko mainīt nedrīkstot, kas ir pilnīgs absurds. Ja neko nemainīt, tikai samazināt tēriņus, tad valdībai būtu jārēķinās, ka tieši pēc gada viņi būs samazinājuši arī nodokļu maksātāju skaitu un naudas apgrozījumu ekonomikā, palielinot konkurenci starp darba ņēmējiem, kas ne tikai samazinās algu līmeni, bet kopā ar to un daļējā tā ietekmē atkal spiedīs uzņēmējus atgriezties pie algām aploksnēs. Un tad tikai īstais cirks sāksies nākošgad, apvienojumā ar gaidamo mājokļu kredītu krīzi, kas palēnām bet nenovēršami mācas virsū, jo "viņi" ir bijuši pārāk alkatīgi un aprobežoti, gan tie, kas tos kredītus deva, gan tie, kas valsti uz to ievadīja un neapjēdza, ar ko tas draud. 

vai būtu iespēja uzdot lielajiem vīriem tiešraidē jautājumu par lata devalvāciju - kas tad notiek - baumas vai plānus kaļam jaunus, ja baumas, tad sodām tos kas tās izplata, ja nē, tad tā arī pasakām 

Šobrīd svarīgākais ir nodrošināt nodokļu ieņēmumus un valsts attīstību vienlaicīgi. Lai to izdarītu, ir tikai viens ceļš ejams. Protams, ja ir nejēdzīgi tēriņi, un esmu dzirdējis par ļoti daudziem dažādu līmeņu priekšnieku amatiem, kur patiešām ir nejēdzīgas algas, un ne tikai "regulatorā" un Latvijas brīvostā pašiem augšējiem... Tomēr, lai palielinātu ienākumus, ir jāsamazina no valsts izplūstošās naudas daudzums, arī resursu veidā, par ko tikai tagad sāk spriest, itkā tas viss jau nebūtu bijis svarīgi jau pirms 10 un 18 gadiem... Tātad, lai to visu iekustinātu, lai tas iekustētos, ir jānodrošina vairākumam normāla pirktspēja, kas panākama ar min algu un neapliekamo minimumu būtisku palielinājumu, samazinot (atceļot) arī PVN atsevišķām, vitāli svarīgām pārtikas precēm, ne saldumiem, un to visu sedzot ar progresīviem nodokļiem uz ienākumiem, uz īpašumiem, arī uz kaut kādu apgrozījumu lielumu, jo nekas tirgu tā nekropļo kā monopolstāvoklis, un Latvijas nodokļi veicina milžu attīštīšanos un mazo izspiesšanu, kas beidzas ar lielo diktātu tirgū gan uz algām, gan uz iepirkumu cenām no zemniekiem, un tas viss ir pret tirgus ekonomiku. Tam visam klāt noteikti ir jāpastāv valsts politikai, kura, pirmkārt, ir nospraudusi noteiktus mērķus, kāda veida ražošanu un ekonomiku attīstīs, un tad ieviest mehānismus, kuri arī ar finansējumu un izglītošanu vairotu attiecīgu uzņēmumu parādīšanos un nostirpināšanos vietējā tirgū. Tādas politikas nav, un NAPs ir mēsls, kas vairāk ir pilnīgs bla, bla projekts. Turklāt, lai to visu varētu kontrolēt, valstij ir jāmaina lata piesaistes politika, kas mazina vietējo ražotāju iespējas. Nav laikam nevienas valsts ES, kura tik slimīgi stulbi ir atvērusi tirgu, to nesargā, un savējos neatbalsta zem kaut kādiem saukļiem, lai uzvarot labākais... Nu tad tie labākie, kuri no tā iegūst, lai maksā nodokļus mūsu valsts kasē, nevis citu valstu, kā tas ir viņu preces ievedot, un tad viss būs ok. Nedaudz labāk, patiesībā, nekā ir, tikai. Bet labāk. Turklāt. Virkni valsts uzdevumu ir iespējams nodot privātās rokās. Ar to es saprotu, ka kaut kas paliek vienlaicīgi valsts regulēts un pārraudzīts, tomēr šī pārraudzītības forma tiek uzticēta kādam, kurš spēj pierādīt noteiktas kvalitātes panākšanu par noteiktu naudas summu. Nākošais. Ekonomikā ir jāizveido "dzīvs mehānisms", ar to saprotot, ka mainoties valsts ienākumiem, automātiski mainās arī noteikti izdevumi. Piemēram, ja skatamies uz pensijām, tas varētu izskatīties šādi: Min pensijas līmenis tiek piemērots visiem, un tas ir obligāti maksājams, un inflācija ir ierēķināma obligāti un ne retāk, kā reizi 3 mēnešos. Visiem, kam ir lielāks stāžš vai lielāki ienākumi, attiecīgo palielināto pensiju saņem, ja valstī ir normāli ienākumi. Tas nozīmētu, ka samazinoties valsts ienākumiem, pirmie ciestu lielāko pensiju īpašnieki. Varbūt tad pakustinātu pakaļas un patrenkātu valdību, lai domā, kā nodrošināt normālu valsts attīstību un ienākumus. Tas arī nodrošinātu, ka min pensiju saņēmēji, kādu vairākums tomēr ir visu mūžu strādājuši un uzturējuši šodienas valdītājus, saņemtu cilvēka cienīgu atlīdzību un būtu pilnvērtīgi ekonomikas atbalstītāji ar saviem pirkumiem, viņi mazāk būtu jāuztur pašvaldībām, tā atstājot naudu bērnu attīstībai... ekon projektu attīstīšanai... Bet lielo pensiju saņēmēji, īpaši 96 gada pensiju, vai kā viņus tur sauca, nespētu vairot naudas izplūsšanu no ekonomikas dažādu ārvalstu preču pirkšanā. Nākošais, valsts vadītāju, arī VID atalgojums ir jāpiesaista ne min algai, bet vidējiem ienākumiem no 50% trūcīgākās sabiedrības daļas. Tas patiešām būs ļoti veselīgs mehānisms, kā nodrošināt cīņu pret nebadzību jeb cīņu par pārticību. NāKOšAIS. Nav iedomājama spēcīga valsts bez spēcīgas demokrātijas. Ja varas turētāji saka, ka par to jārūpējas katram pašam, tas jau ir solis uz demokrātijas iznīkšanu. Ja viņi vēl pieņem lēmumus, kas demokrātiju ierobežo, kā tie 10 lati parakstu vākšanas gadījumā, kā tie % referendumos, kas visu padara neiespējamu utt. tad viņi nodara ļaunumu visai valstij. Un vēl brīnās, kāpēc jauno ir tik maz politikā. Bet ir tak radīta sistēma, kurai ir jāapkalpo "elite", un tā pielaiž tikai tos, kas tai laiza kājas, dara tai tīkamus darbus. Bet uzticēties var tikai veciem un pārbaudītiem "kadriem"..., tāpēc jaunajiem tur nav iespēju pieļūt. Demokrātijas veicināšanu es saprotu ar, vispirms, vēlēšanu sistēmas maiņu, ar referendumiem vismaz reizi gadā noteiktos datumos, kur cilvēki varētu izteikt savu viedokli noteiktos jautājumos, vairākos uzreiz, vai vismaz reizi 2 gados apvienojumā ar Saeimas un Pašvaldību vēlēšanām. Tad tas nebūtu dārgi. Nākošais demokr veicināšanā svarīgais ir valsts finansējums sab organizācijām un partijām, kuras veido sab aktīvu sabiedrību. Tas nozīmē ne tikai Saeimā iekļuvušo apmaksāšanu, kas, patiesībā, ir pie varas esošo protekcionēšana, bet visu organziāciju, kuras apvieno vismaz 200 biedrus un ir radītas lai vairotu izglītotību un vispārēju labumu valstī, to pārstāvot ar savu viedokli dažādās diskusijās, tām valsts apmaksā vismaz vienas biroja telpas, pāris reižu gadā kādas lielākas sanākšanas utt. Lai izvairītos no krāpšanas, par katru biedru valsts maksātu tikai tad, ja viņš maksātu noteiktu daļu %-tos no saviem ienāķumiem atiecīgās sabiedrības kasē. Un valsts varētu pieprasīt noteiktu daudzumu diskusiju organizēšanu starp dažādu viedokļu pārstāvjiem gan medijos, gan tieši sabiedrībā, rīkojot dažādas konferences. Tas vairotu visas sabiedrības zināšanu un izpratnes līmeni gan par to, kas patiesībā notiek, gan par to, kas un kāpēc ir labākais valstij. Utt. 

Taupīt vajag, bet ziniet, tas mazliet atgādina, situaciju, ka gaidāma barga ziema! un tāpēc nestada ziemājus un neatstāj kartupeļus ko iesēt, bet visu patur apēšanai. No ka tad mēs dzīvosim nākamgad, ja tagad viss ir apstājies, zinātni nevajag, rūpniecību itkā vajag, bet ar vienu roku dod ar otru ņem, tirdzniecība, bankas pašas tiks galā, mediķiem, skolotājiem, policistiem jāmāk piekāpties un pielabināties. LAI GODMANIS PASAKA, KāDU VIŅŠ REDZ VALSTS ATTĪSTĪBU, jo pašreiz ir pilnīga atkāpšanās no innovatīvas ekonomikas, zināšanu sabiedrības utt. Vai tik atkal nebūs "Godmaņa krāsniņa", kā attīstīsies valsts. Ziniet pašreiz izskatās, ka jāprasa atbildēt, kapēc mēs sējas graudus iemainijām pret mersedesiem un tagad nezinam, ko nu. Par igauņiem neraudiet, viņi trīs gadu laikā paskries mums garām, kā atrvilciens vientuļai eglei pļavā. Pajautājiet tieši Rimšēvičam, viņš jau mētā goblinu no Gringotu bankas(Harijs Poters), bet saprast viņšsaprot. Lai mums visiem veicas! 

Valsts budžets izskatās tāds kā caurs maiss, jo izrādās, tā īsti nav priekšstata, kur ta tā nauda aiztek. Dombura k-gs, lūdzu paskatieties budžeta griezumu (%) pa nozarēm, kur tad mēs salīdzinājumā ar citām valstīm to kopproduktu tērējam vairāk, jo piem IZglītībai tērējam mazāk, aizsadzībai tāpat kā citi (2%). Izskatās, ka valsts aparātam varētu būt vairāk. No valsts kontroles materiāliem redzams, ka nav vēlēšanās optimāli skārtot to budžeta naudas plūsmu, jo lielāks haoss, jo vieglāk kādam tikt pie naudas. KAtra partija jau zīmē savas shēmas, tāpēc par kopējām problēmām jau nav interese runāt. Arodbiedrība jau gadiem prasa sakārtot sistēmu, lai tā būtu caurspīdīga, bet tā tiek samudžināta vēl vairāk. No valdības puses nav jau vēlmes kaut ko radikāli mainīt, turpinām lāpīt veco cauro deķi. 

Nevaru palikt vienaldzīgs redzot, ka šeit neviens neuztraucas par budžeta deficītu. Manuprāt pēc iespējas mazāks budžeta deficīts ir daudz svarīgāks par algu palielināšanu. Es pilnīgi noteikti esmu par bezdeficīta budžetu arī šajā ekonomiskajā situācijā, bet saprotu, ka lielākā daļa Latvijas tautas nespēj līdz tam aizdomāties. Pilnīgi atbalstu Godmani jautājumā par to, ka budžeta deficīts vismaz netiek palielināts. No ekonomiskā viedokļa uzskatu, ka algu paaugstināšanai nav pamata, ja nu vienīgi daļai mediķu, pie tam nevis mazāk atalgotajiem, bet gan augstāk kvalificētajiem. Tomēr, ja reiz valdība ir solījusi, to ignorēt nedrīkst. Ir jāmeklē kompromisi. Gribētu sagaidīt lielāku piekāpšanos no arotbiedrību puses. 

Gribētos beidzot dzirdēt par kāda/kādu reālu atbildību par jautājumiem, kas skar kļūdainu stratēģiju valstī, valsts uzņēmumos. Ir radies stabils priekšstats, ka visu veidu amatos ar augstu atalgojumu tiek ielikti cilvēki, kuru algu apmērs tiek pamatots ar augstu atbildību, kas realitātē neeksistē vispār un būtu saucams par īpašu bezatbildības pakāpi, kad nolaižot uz grunti kaut ko vienu, tiek piešķirts nākamais "atbildīgais" amats un neiztrūkstošā naudas kompensācija. Šķiet, ka apkopēja šajā sistēmā ir tas visatbildīgākais cilvēks, kurai reāli samazinās niecīgo algu, ja viņa atļausies neierasties darbā, vai nenomazgāt "atbildīgā" darboņa krūzīti. 

Nevaru palikt vienaldzīgs redzot, ka šeit neviens neuztraucas par budžeta deficītu. Manuprāt pēc iespējas mazāks budžeta deficīts ir daudz svarīgāks par algu palielināšanu. Es pilnīgi noteikti esmu par bezdeficīta budžetu arī šajā ekonomiskajā situācijā, bet saprotu, ka lielākā daļa Latvijas tautas nespēj līdz tam aizdomāties. Pilnīgi atbalstu Godmani jautājumā par to, ka budžeta deficīts vismaz netiek palielināts. No ekonomiskā viedokļa uzskatu, ka algu paaugstināšanai nav pamata, ja nu vienīgi daļai mediķu, pie tam nevis mazāk atalgotajiem, bet gan augstāk kvalificētajiem. Tomēr, ja reiz valdība ir solījusi, to ignorēt nedrīkst. Ir jāmeklē kompromisi. Gribētu sagaidīt lielāku piekāpšanos no arotbiedrību puses.