Daina, xxx, 25.09.2008 09:52 Kādēļ visas Latvijas slimnīcas iepērk Dārgus mazgāšanas līdzekļus un dezinfektantus no ārzemēm, tādā veidā sadārdzinot medicīnas izmaksas. Mēs paši, Latvijas ražotāji, varam nodrošināt gan kvalitatīvus dezinfektantus, gan mazgāšanas līdzekļus. Bet tā kā iepirkuma nolikumā ir paredzēts nodrošināt med iestādi, gan ar papīriem, gan slotām, gan lupatām, gan visiem mazgāšanas līdzekļiem no vienas firmas, tad šīnī iepirkumā tiek dota zaļā gaisma tikai vairumtirdzniecības bāzēm, kuras uzliek minētajām precēm 30% uzcenojumu.KĀPĒC nevar iepirkumu sadalīt pa preču grupām un Latvijā ražotos produktus iepirkt no ražotājiem un ietaupīt šos 30%. Esam gatavi sadarbībai! Vajag tik rakt. 

pacientu tipi Brīžiem, ja palasās, liekas, ka VISI dakteri ir nelieši, bet pacienti - enģelīši-emulatori ar superintelektu un barikāžu cēlumu sirdī, kam pienākas veselība un kas paši spēj noteikt, ko tiem vajag, ko nē. Tad nu apgāzīsim šo mītu, miera labad pieņemsim, ka tālāk aprakstītie ir tikai 1/10 daļa no pacientiem. 1. Gudrie pacienti. Īsti gudrs pacients ir sameklējis otro un trešo ārsta viedokli, atradis savu, izpilda profilakses pasākumus un maksimāli sadarbojas ar ārstu, kuram uzticas. Pārgudrie - ārstē viens otru ar kaimiņa zālēm, lasa enciklopēdijas, internetu, zāļu pamācības vai apjautājas sētas kaimiņienēm un PIEŅEM LĒMUMUS par zāļu devām un lietošanas ilgumu, vienkārši neklausās, ko saka ārsts, aizmirst, pazaudē vai neaizbrauc un nozīmētajiem izmeklējumiem un visu to attaisno, slimības ieilgšanas vai saasinājuma gadījumā NOTEIKTI VAINO TIKAI ĀRSTUS. 2. Stulbie pacienti. Īsti pamuļķis apzinās, ko vinš nejēdz un normāli pārprasa ko un kā lietot un tomēr uzticas un vairumā gadījumu tiek veiksmīgi izārstēts, sevisķi, ja ir līdzdalība no tuviniekiem, kuriem NAV IILŪZIJU par pacienta stulbumu. Toties īsteni s..... apbruņojas ar Hipokrāta zvērestu, Audera precendentu un Satversmes 100.pantu par izteikšanās brīvību un dragā uz priekšu, bendējot nervus ārstam. Praktiski ne par ko nav iespējams vienoties un nekādu terapijas efektivitāti izkontrolēt nav iespējams. 3. Nezināmas diagnozes pacienti. Kaut kas viņiem kaiš, bet ne ar kādiem pieejamiem līdzekļiem to nevar noteikt, parasti pasaka, ka ir kaut kāda somatizācija no nervu sistēmas puses. Viņi arī objektīvi jūtas slikti, stāvokli parasti uzlabo dažādi dzīves veida maiņas pasākumi, psihoterapija utt. Ja pacients apzinās, kas un kā, tad var strādāt, bet daži sāk cirkulēt pa visiem iespējamiem speiciālistiem, aprunā stulbos ārstus, rekomendacijas parasti neizpilda, analīzes neveic, tā kā pie diagnozes tikt arī nevar, ja nu ko varētu atrast. 4. Zelta jaunatne. Labākie eksemplāri, protams, uzvedas normāli. Tomēr daži dzer, pīpē, paliek stāvoklī 15 gados, saķer gonoreju un imundeficīta vīrusu, staigā pliku muguru 10 gradu salā, apsaldē muguru, jo ir stilīgi, ka starp džinsiem un džemperi ir 10cm plikas miesas utt. utjpr. 5. Sociālie - parasti nekādas īpašas slimības, bet pa virsu visādi sociālie apstākļi - nabadzība, 5 bērni, vīra alkoholisms. Labākie pārstāvji kaut kā iesaistās nodarbinātības aģentūras bezmaksas kursos un atrod kaut kadu darbiņu, apstrādā kādu zemīti un sev vismaz dārzeņus izaudzē , pārējie - vaid, dzer, gremžas, varmāko bērnus, nepilda ārsta noradījumus, stundam sūdzas, čakarē sevi, ārstu un savus tuviniekus 6. Bezatbildīgie. Parasti neievēro nekādu darba drošību, neklausa ārstus un nav iemācami neko pareizi darīt savas veselības labā. 7. Vietējie bagātnieki un šiškas. Uzskata, ka pacientam nav nekādu pienākumu un atbildības, medicīna ir pakalpojums un kāds cits saņem naudu par pacienta veselību un ārstam nav tiesību ieteikt mainīt paradumus vai ko citu. 

Viena liela diskusija par to ko nevar vairs sakārtot un arī neizdarīs. Jo valdībā strādājošie kopš neatkarības ir sevi pilnveidojuši un veiksmīgi sakārtojuši likumdošanu Mūsu valstī. Kā rezultātā nevienam nav jāatbils par noziegumiem šjā valstī kurus ir paveikuši Mūsu ''BRAŠUĻI''. Viens no izejas variantiem jau izskanēja - PRIVATIZĀCIJA. Domāju - kad, tā ir izeja. Mūsu valsts vīriem īsti nav saprašana ap ko grozās lieta. Vismaz tāda ir sajūta skatoties KNL raidījumus.