Līderiem rādītāji esot labāki par vidējiem

„Salīdzinot kopējā tirgus un „Hansabankas” datus, var teikt, ka „Hansabankas” kavējumu statistika ir būtiski labāka nekā tirgum kopumā,” apgalvo „Hansabanka” preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Pēc viņas teiktā, tādu kavētāju, kas kredīta atmaksu kavē ilgāk par 30 dienām un ilgāk par 90 dienām, „Hansabankai” esot apmēram trīs reizes mazāk nekā tirgū kopumā. Konkrētākus skaitļus gan viņa nenosauc, to nedara arī „Nordea”. „Kavējumi virs 90 dienām pēc 2.ceturkšņa rādītājiem „Nordea” ir ievērojami zemāki nekā vidēji Latvijas banku sektorā,” saka preses sekretāre Dagnija Stuķēna. Savukārt „SEB bankas” pārstāve kavējumu apjomus vispār atsakās komentēt.

Latvijas Komercbanku asociācijas 2.ceturkšņa dati rāda, ka tieši „Hansabanka”, „SEB banka” un „Nordea” ir visvairāk kredītu izsniegušās bankas. No teju 16 miljardiem latu, ko kredītos ir izsniedzis viss banku sektors, minētās trīs bankas ir izsniegušas gandrīz 8,4 miljardus latu jeb vairāk nekā pusi kredītu. Ja patiešām šajās bankās kavējumu apjoms ir būtiski zemāks par vidējiem sektora skaitļiem, tad nākas secināt, kādā no citām bankām kavējumi varētu sasniegt vai pat pārsniegt piektdaļas robežu.

Vai var savlaicīgi pārdot ieķīlātos īpašumus?

Arī kredītus ar kavējumiem var nosaukt par standarta, nevis sliktajiem, ja vien tiem ir pietiekams nodrošinājums. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieņemtie „Aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanas noteikumi” to ļauj darīt tad, ja „nodrošinājuma vērtība, tai skaitā piespiedu pārdošanas gadījumā, ir vienāda vai lielāka par parāda summu, ja šo nodrošinājumu var savlaicīgi pārdot, jo pastāv likvīds tirgus, un iestādei nav juridisku šķēršļu šā nodrošinājuma atsavināšanai”. Ņemot vērā pēdējā laikā notiekošo nekustamā īpašuma tirgū, ir pamatoti vaicāt, kā bankas nosaka nodrošinājuma vērtību.

„Ja ķīla ir nekustamais īpašums, bankai nepieciešams neatkarīga, sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja vērtējums,” formāli atbild „SEB bankas” Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sanda Purviņa. Diez ko izsmeļošs nav arī „Hansabankas” skaidrojums – tirgus vērtība tiek noteikta „pēc vienotām, vispārpieņemtām metodoloģijām, kas ietver sevī datu (pārdošanas cenas, termiņu, apjomu, pieprasījumu pēc konkrēta veida īpašumiem) izvērtēšanu un iekļaušanu aprēķinos”. „Nordea” Latvijā ir ārvalstu banku filiāle, līdz ar to tās regulējums ir atšķirīgs no vietējām bankām. D.Stuķēna informē, ka „Nordea” kredītu klasifikācijā netiek īpaši izdalīti no nodrošinājuma atkarīgi kredīti.

Skaidrība nerodas arī attiecībā uz iespējām īpašumus savlaicīgi pārdot. S.Purviņa saka, ka „SEB banka” nefokusējas uz to, ka kredīta atmaksa ir ķīlas pārdošana, bet primāri vērtē klienta naudas plūsmu. „Ja klienta naudas plūsma ir par vāju konkrētajam darījumam, mēs, izjūtot atbildību par valsts kopējo ekonomiku un klienta finansiālo stabilitāti, šādu darījumu nefinansējam,” apgalvo S.Purviņa. Tomēr viņa tā arī neatbild uz to, vai vērtējumā tiek pieņemts, ka šī brīža nekustamā īpašuma tirgū īpašumu var savlaicīgi pārdot.

„Nosakot tirgus vērtību, tiek izmantota esošā brīža tirgus darījumi, kuri tad arī atspoguļo to cenu, par kuru patlaban var pārdot īpašumu noteiktā termiņā, kas nozīmē, ka, nosakot tirgus vērtību, tiek arī noteikts visvairāk iespējamais pārdošanas termiņš pie konkrētās cenas (piemēram, 6, 12 mēneši utt.),” klāsta K.Jakubovska. Bet kāds ir termiņš, lai to varētu uzskatīt par „savlaicīgu pārdošanu”, skaidrs nekļūst, lai gan saskaņā ar noteikumiem tikai tāds nodrošinājums ļauj kredītu pieskaitīt pie standarta kredītiem.

Interpretācijas iespējas, šķiet, pastāv arī attiecībā uz uzraugāmajiem kredītiem, kas ir atkarīgi no nodrošinājuma, proti, to „nodrošinājuma stāvoklis un tā kontroles iespējas izraisa šaubas”. „Hansabanka” nesniedza komentārus par to, kā noteikumi tiek piemēroti praksē, savukārt „SEB banka” atbilde atkal ir no formālajām: „Bankai ir izstrādāti noteikumi un kritēriji, pēc kuriem ir iespējams uzraudzīt piešķirtos kredītus.”

Atņemto īpašumu – „ļoti maz”, bet...

Konkrētus skaitļus par kredītu pārstrukturēšanas tendencēm, mainot pamatsummu un procentu atmaksas termiņus, kredīta apjomu un citus nosacījumus, bankas arī nesniedz. „Nordea”, kā stāsta D.Stuķēna, pārstrukturēto kredītu apjoms pieaug, tomēr „nevarētu teikt”, ka šobrīd tas ir būtisks. Pārstrukturējot pamatā tiekot pagarināti atmaksas termiņi. K.Jakubovska uzsver, ka restrukturizācija ir tikai īstermiņa instruments – izmainot aizdevuma atmaksas grafikus, kapitalizējot procentu maksājumus vai piešķirot papildus summas. Arī viņa neatklāj, kādi šobrīd ir pārstrukturizēšanas apjomi. „Ir cilvēki, kam piemērotāks ir kredīta atmaksas termiņa pagarinājums, savukārt citiem nepieciešams izmantot kredītbrīvdienas, kad tiek maksāti tikai kredīta procenti,” par „SEB bankas” klientiem stāsta S.Purviņa, gan atzīstot – šā brīža ekonomiskajā situācijā klientu vēlme pārstrukturizēt savus kredītus „ir pietiekami izplatīta parādība”. Ko tas nozīmē skaitļos, sabiedrībai nav zināms, tāpat kā nav zināms, cik no tiem kredītiem, kas šobrīd skaitās augstākās kvalitātes, šajā sadaļā ir iekļuvuši pēc pārstrukturēšanas.

Skaitļus bankas nemin arī attiecībā uz klientiem, kuriem ir atņemti īpašumi saistību nepildīšanas dēļ. „Hansabankas” pārstāve uzsver, ka bankām ir virkne risinājumu situācijām, ja mainījusies klientu maksātspēja. „Ir arī atsevišķas situācijas, kad racionālākais risinājums klientam ir īpašuma pārdošana (ja maksātspēja mainījusies neatgriezeniski vai uz neparedzami ilgu laiku), kas arī ir stingri reglamentēts process,” tā K.Jakubovska. „Jāsaka gan, ka šādu gadījumu „SEB bankā” ir ļoti maz. Mūsu bankas praksē ar cilvēkiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, lielākajā daļā gadījumos ir iespējams vienoties, neejot likumā noteikto ceļu un neuzsākot tiesas procesus, kas klientam un bankai nav patīkami un izdevīgi,” apgalvo S.Purviņa.

Vienīgi „Nordea” sniedz konkrētākus kritērijus tam, kad bankas pretimnākšana klientam nav iespējama – ja klients atmaksu kavē vairāk kā 90 dienas un izvairās no bankas vai atkārtoti nav pildījis solījumus bankai. Bet D.Stuķēna arī uzsver: „Šobrīd atņemto īpašums skaits ir niecīgs, taču te ir jāņem vērā laika periods, kas nepieciešams. No dienas, kad tiek pieņemts lēmums uzsākt piedziņu, to vēršot pret nekustamo īpašumu, līdz dienai, kad tiesas ceļā banka tiek apstiprināta par attiecīgā īpašuma īpašnieci. Jāvērš uzmanība uz to, ka kredītu kavējumi banku sektorā sāka pieaugt tikai pagājušā gada beigās, un tiesas procesi, kas iesākti šī gada sākumā, vēl nav noslēgušies.”

„Hansabankas”, „SEB bankas” un „Nordea” sniegtās atbildes uz „Kas notiek Latvijā?” jautājumiem