Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 19.02.2019.
 

Vai viendzimuma pāri Latvijā drīz kļūs par ģimenēm?

Valsts attīstība doc

24.06.2008. Baiba Sprance  A A A Komentāri: 14
Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu biedrība “Mozaīka” pirms neilga laika paziņoja, ka Latvijā vajadzētu pieņemt gan partnerattiecību likumu, gan likumu par kopdzīvi. Maija beigās Eiropā kļuva par vēl vienu valsti vairāk, kur viendzimuma pāriem ir iespēja savu kopdzīvi reģistrēt oficiāli: Norvēģijā parlaments pieņēma likumu par viendzimuma laulību legalizāciju. Šis likums ļauj stāties laulībā viendzimuma pāriem, adoptēt bērnus un lesbietēm veikt mākslīgo apaugļošanu par valsts līdzekļiem. “KNL” redakcija vēlējās uzzināt, cik lielu atbalstu no Latvijas politiskajām partijām gūtu partnerattiecību likums, kas ļautu gejiem un lesbietēm reģistrēt laulības.

Cer panākt savu piecu gadu laikā

Apvienības “Mozaīka” valdes priekšsēdētāja Linda Freimane skaidro, kāpēc šis likums vajadzīgs: “Tie pāri, kuri ir reģistrējuši savas attiecības, ir daudz stabilāki, nekā tie, kuri tikai dzīvo kopā. Gan valstij, gan sabiedrībai tas būtu tikai pozitīvi, ja Latvijā būtu stabilas ģimenes,” stāsta L.Freimane un uzsver, ka savus mērķus apvienība noteikti sasniegs, tas esot tikai laika jautājums. Viņa uzskata, ka likumus nepieņems šīs Saeimas darbības laikā, tomēr cer uz nākošo. Valdes priekšsēdētāja atklāj, ka runājusi ar labvēlīgiem politiķiem un vairums partiju neiebilst, jo saprot, ka nepieciešams regulēt šo normu. Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns atzīst, ka ar “Mozaīkas” pārstāvjiem ticies pirms gada, kad viņi arī izteikuši vēlmi redzēt šī likuma pieņemšanu. Viņš paskaidro, ka šo likumprojektu varētu virzīt ar Tieslietu ministrijas atbalstu. O.Kastēns nespēj noteikt, cik ilgā laikā partnerattiecību likumu varētu pieņemt.

“Neviena sabiedrība nekad nebūs gatava. Ja pieņems partnerattiecību likumu, cilvēki sapratīs, ka homoseksuāļi ne ar ko neatšķiras no heteroseksuāļiem,” savu viedokli pauž Linda Freimane. Viņa stāsta, ka nekad nebūs tā, ka cilvēki no rīta pamodīsies un sapratīs, ka gatavi atbalstīt šo likumu pieņemšanu. “Galvenais ir saprast, ka nevajag justies apdraudētam. Ja homoseksuāļi reģistrēs savas laulības, tad heteroseksuāļi nekļūs par gejiem vai lesbietēm,” viņa uzsver. Integrācijas ministrs piekrīt, ka pašlaik sabiedrība nav gatava šāda likuma pieņemšanai.

Mozaīkas valdes locekle Evita Goša ir pārliecināta: „Es redzu ļoti, ļoti, ļoti lielu vajadzību partnerattiecību likuma pieņemšanai Latvijā, jo šobrīd Latvijā viena dzimuma pāri Latvijā tiesiski ir neaizsargāti.” Viena no tiesību kategorijas ir īpašuma un mantojuma tiesības, kas stātos spēkā, ja pieņemtu partnerattiecību likumu. Viņa stāsta, ka svarīga ir arī ārstniecības joma, jo kritiska stāvokļa gadījumā apmeklēt slimnieku var tikai ģimenes locekļi, kaut arī sasirgušā partneris, piemēram, ir tuvākais cilvēks. E. Goša uzskata, ka ļoti svarīgs ir imigrācijas jautājums: „Globalizācijas apstākļos svarīgi risināt imigrācijas jautājumu, jo šobrīd ir lielas problēmas ar uzturēšanās atļaujām, ja viens no partneriem ir ārvalstu pilsonis. Šīs nebūšanas tikai veicina cilvēku izceļošanu no valsts.” Mozaīkas valdes locekli uztrauc situācija, ja viena dzimuma ģimenē aug bērni un bioloģiskā māte iet bojā, tad otrs partneris nesaņem aizbildniecības tiesības. „Viendzimuma pāris, kuram ir bērni, ja zaudē vienu partneri, tad otram nav nekādas tiesības, kaut arī, piemēram, ģimenē dzīvo jau 12 gadus un bērni vecākus mīl. Tas nav godīgi!” uzsver E.Goša. Mozaīkas valdes locekle konstatē, ka partnerattiecību likuma pieņemšanas gadījumā labumu gūtu arī valsts. Viņa min, ka publisko iepirkumu likums ierobežo laulātus pārus, jo viens nevar piedalīties valsts iepirkuma procesā, ja otrs strādā valsts iestādē. „Šādā situācijā iespējama korupcija, ja pāris ir viendzimuma. Kāpēc lai valsts to nodrošinātu?” jautā Mozaīkas valdes locekle.

Partijās nav vienotības

Uz jautājumu “Vai Jūsu partija atbalstītu partnerattiecību likumu, kas atļautu viendzimuma laulību reģistrēšanu Latvijā? ” lielākā daļa šobrīd Saeimā pārstāvēto partiju pārstāvju nespēja atbildēt, jo frakcijās neesot notikušas šādas diskusijas. Viennozīmīgu “nē” partnerattiecību likumam pauda divas partijas – LPP/LC un Tēvzemei un Brīvībai LNNK. “Nē, noteikti nē, jo mēs esam konservatīva partija. Reģistrētas laulības nevar būt starp viendzimuma pārstāvjiem,” partijas nostāju pauž TB/LNNK preses sekretārs Rolands Pētersons.  Līdzīgu viedokli par LPP/LC nostāju izsaka premjera preses sekretārs Edgars Vaikulis. Viņš paskaidro, ka partijas nostāja nav mainījusies un prioritāte ir dabiski tradicionālas ģimenes. “Šādas dabiskas ģimenes kropļošanu kā viendzimuma laulības, mēs neatbalstām!” pārliecinoši stāsta E.Vaikulis.

Jaunā Laika (JL) deputāte Linda Mūrniece uzskata, ka tā ir ļoti nopietna diskusija, un paredz, ka kopēju viedokli nevarētu panākt. “Frakcijā vēl nav notikusi šāda diskusija, bet tā noteikti būtu vajadzīga!” spriež JL deputāte. Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis nevarēja atbildēt, kāda būtu frakcijas nostāja par atļauju slēgt viendzimuma laulības Latvijā. “Ziniet, frakcijā nav vēl par to spriests, tādēļ nevaru atbildēt,” konstatē A. Brigmanis. Viena no “Pilsoniskās Savienības” līderēm Sandra Kalniete uzskata, ka attiecību statusu jāsakārto civiltiesiski, tomēr vispirms jāredz likums: “Mana personīgā nostāja - attiecības starp partneriem ir jāsakārto civiltiesiski. Jāskatās, kā šis likums būs saistīts ar civiltiesībām, administratīvajām tiesībām u.c. tiesībām.” Viņa gan nebūtu gatava tik radikālam solim kā atbalstīt viendzimuma pāriem atļaut adopcijas tiesības. “Lai to darītu, man jābūt pārliecinātai, ka tas negatīvi neietekmēs bērnus galvenokārt sabiedrības naidīgās attieksmes dēļ,” viņa paskaidro. Organizācijas “Sabiedrība citai politikai” viens no līderiem Aigars Štokenbergs par visiem organizācijas biedriem nevar atbildēt, tomēr viņš domā, ka viendzimuma laulības būtu jāreģistrē Latvijā. “Šobrīd viendzimuma pāriem nav iespējas realizēt savas pamattiesības, piemēram, slimnieka, ieslodzīto apmeklējuma problēma. Šie jautājumi būtu jāregulē,” vērtē A. Štokenbergs.

Politiskās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) un "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pauž pozitīvu viedokli par viendzimuma laulību reģistrēšanu Latvijā. Valērijs Agešins (SC) norāda, ka vispirms jānoskaidro, vai šis likumprojekts nebūtu pretrunā ar Satversmi. Viņš min, ka nav vienotas nostājas par šo jautājumu, tādēļ diskusiju gadījumā būtu brīvais balsojums. V. Agešins izsaka savu personisko viedokli: “Es uzskatu, ja šie cilvēki dzīvo un netraucē nevienam, tad kāpēc nē? Protams, tas ir strīdīgs jautājums, bet, piemēram, par adopciju – kur bērnam ir labāk uzaugt – starp alkoholiķiem vai narkomāniem, vai starp viendzimuma pārstāvjiem, kuri rūpējas?” PCTVL Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jakovs Pliners atzīst, ka diskusija par šo tēmu nav bijusi, tomēr “godīgi sakot, cilvēki var darīt, ko viņi vēlas, ja netraucē citiem.” Viņš precizē, - ja viena dzimuma cilvēki vēlas dzīvot kopā, tad tās ir viņu tiesības.

Eiropas valstu pieredze

Norvēģijas parlaments maija beigās pieņēma likumu par viendzimuma laulību legalizāciju. Likums stāsies spēkā šā gada nogalē vai 2009. gada sākumā. Sabiedrības vairākums atbalstīja likuma pieņemšanu. Laikrakstā “Vart Land” balsojumā 58% bija par jauno likumu, 31% pret, bet 18% nevarēja pateikt savu nostāju. Asi pret reaģēja Kristīgā Tautas partija un “Progresa partija”. Abas partijas uzskatīja, ka spēkā jāpaliek iepriekšējam “likumam par civilo partnerību”. Kreisā spārna partijas – Sociāli kreisā centra un Sarkanā vēlēšanu alianse un Centra partija –, kā arī opozīcijā esošā Darba partija un Konservatīvā partija nobalsoja par likuma pieņemšanu. Par viendzimuma laulību legalizāciju valstī nobalsoja 84 deputāti, pret – 41.

Eiropas valstu nostāja pret viendzimuma partnerattiecību reģistrāciju ir labvēlīga. 18 valstu vadība Eiropā gan piešķīrusi tiesības, gan pieņēmušas likumus, kas atvieglo un sakārto geju un lesbiešu partnerattiecības civiltiesiski. Piemēram, Beļģijā jau kopš 2003. gada un Īslandē kopš 1996. gada atļautas viendzimuma laulības un atļauta adopcija. Dānijā viendzimuma partnerattiecības reģistrē kopš 1989. gada un ir atļauts  adoptēt partnera bērnu. Somijā viendzimuma partnerattiecības atļauts kopš 2001. gada un bērnus ņemt aizbildniecībā. Vācijā iespējams noslēgt dzīves partnerattiecību līgumu kopš 2000. gada, iespējama arī partnera bērna adoptācija. Francijā atzīta nereģistrēta kopdzīve, un kopš 1999. gada iespējams noslēgt civilu vienošanās līgumu. Ungārijā ir tiesības uz kopdzīvi, kas ir saskaņā ar 1996. gadā pieņemto civillikumu. Luksemburgā kopš 2004. gada, bet Slovēnijā kopš 2005. gadā ir spēkā viendzimuma partnerattiecību reģistrācija. Nīderlandē kopš 2001. gada var salaulāties un arī adoptēt bērnus.  Portugālē kopš 2001. gada atzīst nereģistrētu kopdzīvi. Spānijā viendzimuma laulības atļautas un bērnu adopcija no 2005. gada. Zviedrijā kopš 1994. gada reģistrē viendzimuma partnerattiecības, kā arī var adoptēt bērnus. Lielbritānijā un Šveicē kopš 2004. gada atļauta viendzimuma partnerattiecību reģistrācija, tomēr Lielbritānijā atšķirībā no Šveices ir tiesības uz adopciju.

“Neredzamās ģimenes”

Pētījumā “Neredzamās ģimenes”, kas veikts ar LGBT un apvienības “Mozaīka” un Sorosa Fonda Latvija atbalstu un kura autores ir Aivita Putniņa un Linda Zīverte, piedalījās 33 cilvēki. Savu viedokli izteica tie cilvēki, kuri neatbilst tradicionālajam ģimenes modelim. Daļa pētījumu dalībnieku uzskata, ka mīlestība, pieķeršanās un attiecības ir balstītas konkrētos cilvēkos, nevis dzimuma principā un divu pretēju dzimumu pievilkšanas procesā.

Pētījumā homoseksuāli pāri stāsta, kādēļ vēlas tiesiskas attiecības. Viens pāris uzsver kopīpašuma jautājumu, kas rada bažas par nākotni. Savukārt Jānis, kurš dzīvo homoseksuālā partnerībā jau 3 gadus,  uztraucas par partnerības ierobežojumiem publiskajā telpā: “Tas būtu patiešām briesmīgi, ja tiešām tur, piemēram, Juri neielaistu pie manīm reanimācijā. Tas varētu būt tas ļaunais, ar ko mēs negribam rēķināties, ja... (..) Es varbūt gribētu, ja ar manīm kaut kas notiek, lai tas būtu Pēteris, nevis mamma vai brālis, kas tiktu klāt... Juris varētu to vieglāk panest, nu, tā kā emocionāli noturēties.”

Minētajā darbā secināts, ka gan normatīvo aktu uzlabojumi, gan politiska atzīšana un iekļaušana valsts ģimenes politikā risinātu “neredzamo” ģimeņu problēmas. Pētījumā minēts, ka vispārējā statistika liecina, ka 10% populācijas ir homoseksuāli. Šī gada maijā Latvijas iedzīvotāju skaits bija 2 268 000, tātad iespējams – tādu cilvēku, kurus saista sava dzimuma pārstāvji, mūsu valstī ir vairāk nekā 200 tūkstoši.


Pētījums “Neredzamās ģimenes”



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra
 

     

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: