Viedokļu sacensība – kura partija ir piemērotākā Eiroparlamentam

Lasot citu, jau līdzšinējo aizrobežu eirodeputātu intervijas, var atrast konkrētus faktus par konkrētām regulām vai direktīvām, kuras tie inciējuši vai mainījuši. Latvijas kandidātu izteikumos potenciālu jaunu iniciatīvu piemēru ir maz, galvenokārt izskan plāni par to, kam iebilst, vai par to, ka jāsaglabā esošie principi. Protams, daudzos jautājumos, piemēram, attiecībās ar Krieviju, neizbēgami nākas nodarboties ar atbildes reakcijām uz neprognozējamām lietām, tomēr, kā zināms, runājot līdzībās ar šobrīd aktuālāko sporta veidu, arī spēlējot no aizsardzības jābūt skaidrām uzbrukuma kombinācijām.

Loģiski, ka daudz uzmanības ir jautājumiem par struktūrfondu turpmāku izmantošanu un ES budžeta sadales nākotni. Liela daļa atbilžu dalās divās grupās – saglabāt esošo vai dabūt vairāk. Protams, tikai prakse rādīs, vai, piemēram, ar argumentiem par nabadzīgāko savienības valsti un sliktāko stāvokli konkrētās nozarēs, varēs panākt lielāku finansējumu, vai arī nepieciešamas jaunas, specifiskākas nozaru prioritātes. Protams, jautājums par lauksaimniecības maksājumu apjomiem jaunajās dalībvalstīs ir risināms tikai koalīcijā kopā ar citām valstīm. Bet, drīzāk kas individuāls būs nepieciešams, piemēram, lai būtu iespējas saņemt vairak konkurētspējas un nodarbinātības veicināšanas jomā, kur Eiropas Komisijas finanšu plāns paredz līdzekļu trīskārsošanu laikā no 2006. līdz 2013.gadam. Latvijas valdības jau pirms vairāk nekā diviem mēnešiem apstiprinātajās prioritātēs par šo jautājumu ir pieci punkti – vienoti kritēriji nabadzīgākajiem kohēzijas finanšu sadalē, saņemamo līdzekļu proporcijas palielinājums pret pašu maksājumiem, Lisabonas stratēģijas mērķu atspoguļojums budžetā pētniecībai un attīstībai, finansējums ES ārējās robežas uzturēšanai un politikai attiecībā uz kaimiņvalstīm. Loģiski virzieni, kuri prasa detalizāciju – gan no valdības, gan eiroparlamentāriešiem.

Lai realizētu prioritātes un aptvertu nozaru spektru, vēl viens, it kā mazs, bet gaužam būtisks, būs jautājums par Latvijas deviņu deputātu sadalījumu darbā septiņpadsmit Eiroparlamenta komisijās. Kandidējošās partijas šobrīd ir definējušas savu piederību pie lielajām politiskajām grupām, un komisiju dalījums, acīmredzot, būs atkarīgs arī no ievēlētajām personālijām. Tomēr, iespējams, tieši šis jautājums varētu būt pirmā pārbaude savstarpējai koordinācijai, nosakot daudz apspriestās nacionālās intereses – vismaz starp tiem, kuriem kardinālu atšķirību par šīm interesēm nav pašā Latvijā. Un tad jau sekos prakse, kas rādīs, vai, nokļūstot tuvak Briselei, deputāti attālinās no vēlētājiem vai tomēr nē.