2004.gadā – 28, 2005.gadā – 27, 2006.gadā – 24, 2007 – 36. Tādi ir Klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” dati par hospitalizētajiem Rīgas iedzīvotājiem, kas iedzēruši etiķa esenci. Kopā no 2000.gada līdz 2008.gada jūnijam šādu cilvēku ir bijis 255, turklāt šī statistika ietver tikai rīdziniekus un tikai tos, kas ir vecāki par 18 gadiem. Savukārt bērnu slimnīcā no 2003.gada līdz 2007.gadam ārstējās 42 bērni, kas guvuši iekšējus apdegumus etiķa esences dēļ, informē “Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas” Bērnu ķirurģijas klīnikas vadītājs Aigars Pētersons.

Dzīvībai bīstams produkts – pārtikas veikalā

Saindēšanās ar etiķa esenci notiek dažādu iemeslu dēļ, lielākoties cilvēki to iedzer kļūdas dēļ. „Banālākā situācija – cilvēks ir dzēris šņabi, no rīta satausta uz galda kādu pudeli un dzer, un izrādās etiķa esence,” atklāj Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Viesturs Liguts. To apstiprina arī Klīniskās universitātes slimnīcas „Gaiļezers” ārsts toksikologs Roberts Stašinskis – arī šobrīd slimnīcā guļot cilvēks, kas bija lietojis alkoholu un nejauši paņēma blakus pudeli. „Padomājiet, cik ciniski tas skan – pārtikas etiķa esence. Ja cilvēks nesaprot, ka viņš ir nopircis organisku koncentrēto skābi, viņš to pieliks blakus pārtikas produktiem,” skaidro V.Liguts. Šādā gadījumā etiķa esenci ir risks ne tikai nejauši iedzert, bet arī gūt ārējus apdegumus, ja, piemēram, bērns pudelīti nejauš nomet un tā saplīst. Kļūdas gadoties arī, piemēram, ārzemniekiem vai slikti redzošiem cilvēkiem, kuri nesaprot, ko ir nopirkuši, jo etiķa esences pudelītes forma ļoti atgādina minerālūdeni. Etiķa esences pudelīte maksā 45 santīmus, savukārt viena slimnieka ārstēšana nodokļu maksātājiem izmaksā 1000 latus, norāda V.Liguts.

„70% etiķskābi nedrīkst pārdot pārtikas veikalos, nedrīkst saukt par pārtikas etiķa esenci. Kāpēc netirgot sērskābi pārtikas veikalā? Organisko skābi tirgo uz nebēdu!” esošo situāciju neizprot V.Liguts. Gan viņš, gan R.Stašinskis uzskata, ka pārtikas veikalos varētu pārdot 10% etiķskābi, proti, galda etiķi, taču ne 70% etiķskābi, kuras nejaušai iedzeršanai ir bīstamas sekas. R.Stašinskis skaidro, ka galda etiķi ir pieejami visā pasaulē, bet nekur tie nav ar lielāku koncentrāciju kā 9%, 10%. „Nekur pasaulē nepazīst tādu lietu kā saindēšanos ar etiķi, izņemot Krieviju un bijušās Padomju Savienības valstis,” saka R.Stašinskis.

Bez cerētā rezultāta

Koncentrētas etiķskābes pārdošanas radītās problēmas tika aktualizētas jau 2005.gadā, kad pēc A.Pētersona, kurš tobrīd bija arī „Jaunā laika” Saeimas frakcijas deputāts, iniciatīvas par jautājumu tika spriests Saeimas komisijās. Pēc tam Zemkopības ministrijas (ZM) vadībā tika izveidota starpministriju darba grupa, taču tā nenāca klajā ar priekšlikumu aizliegt pārtikas veikalos pārdot koncentrētu etiķskābi. „Diemžēl Zemkopības ministrija nolobēja to, ka joprojām pārdod indi Latvijas pārtikas veikalos. Veselības ministrija atbalstīja iniciatīvu, Zemkopības ministrija pateica „nē”, un viss,” saka A.Pētersons.

„Veselības ministrija bija par to, jā, ka tik liela koncentrācija ir drauds sabiedrības veselībai,” atzīst Veselības ministrijas (VM) Sabiedrības veselības departamenta direktora vietniece Santa Līviņa. VM pārstāvji uz darba grupu esot gājuši ar tādu viedokli, ka „ir jāapsver iespēja samazināt to koncentrāciju, ko atļaut tirgot pārtikas veikalos”. Tomēr grupas dalībnieki esot vienojušies primāri vērst uzmanību uz etiķa esences iepakojumu, proti, padarīt drošākus pudeļu korķīšus. R.Stašinskis to, ka etiķa esences pudelēm parādījušies daudzmaz drošāki korķīši, sarunā min kā vienīgo, ko izdevies izdarīt kopš 2005.gada.

„Nē, ne Zemkopības ministrija pret to iebilda. Šai gadījumā bija ņemtas vērā gan patērētāju intereses, gan ražotāju intereses,” stāsta ZM Pārtikas departamenta direktora vietniece Irēna Sviķe. Viņa uzsver, ka tika uzklausīti ne tikai mediķi, bet arī citas puses, lai netiktu pieņemti vienpusīgi lēmumi. „Ja mediķiem ir kaut kādi iebildumi, tad viņi varētu griezties Zemkopības ministrijā un pateikt, virzīt jautājumu par etiķskābes aizliegšanu un to atrisināt,” I.Sviķe skaidro.

Rūpes par marinētu gurķu gatavotājiem

„Man jau ir rokas nolaidušās. Es nezinu, kāpēc to nenovērš! Man tas liekas tīri cilvēcīgi nesaprotami. Vai tur bizness kāds sanāk?” nesaprot V.Liguts. R.Stašinskis min vienu iespējamu iemeslu, kāpēc izmaiņas joprojām nav panāktas: „Tas būtu ļoti nepopulārs lēmums, jo vesela cilvēku grupa nevarēs marinēt gurķus tā, kā ir ieraduši.” I.Sviķe uzskata, ka gadījumā, ja pārtikas veikalos aizliegtu pārdot koncentrētu etiķskābi, tas radītu patērētāju ažiotāžu – līdzīgi kā iepriekš saistībā ar sāli. „Mēs nevaram izņemt lielās koncentrācijas marinēšanai, konservu ražošanai, lai cilvēki uzkrātu liekus daudzumus, kas ir vēl bīstamāk,” viņa skaidro.

Vai iebildumi pret kārtības maiņu varētu būt saistīti arī ar ražotāju interesēm? Kā informē „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš, pašlaik „Maxima” veikalu tīklos pārdod tikai SIA „Voldemārs” augstas koncentrācijas etiķskābi. „Ja godīgi, mums tas nav primārais produkts. Tas ir pieprasīts, bet nevar salīdzināt ar mūsu galvenajiem produktiem, piemēram, putraimiem, margarīniem,” skaidro Jūlija Ladutjko, kas ir komercdirektore uzņēmumā SIA „Voldemārs”, kas labāk pazīstams ar pārtikas preču zīmi „Valdo”. Viņa nav pārliecināta, ka etiķa esences aizliegšana pārtikas veikalos atrisinātu situāciju, jo tajos tiek pārdoti arī citi potenciāli bīstami produkti, piemēram, šķidrumi oglēm vai veļas balināšanai. Tomēr J.Ladutjko uz šādu notikumu pavērsienu raudzītos mierīgi, jo uzskata – cilvēki, kam etiķa esence būs vajadzīga, to nopirks arī nepārtikas veikalos. „Nekāds trieciens priekš mums tas nebūs noteikti,” viņa apgalvo.

Vai kaut kas mainīsies?

„Ministra un arī ministrijas viedoklis ir tāds, ka no veselības viedokļa būtu labāk, ja šādu produktu veikalu plauktos nebūtu,” veselības ministra Ivara Eglīša viedokli pauž viņa padomnieks Modris Sprudzāns. Viņš stāsta, ka VM apsver priekšlikumu izņemt etiķa esenci no mazumtirdzniecības, bet atstāt vairumtirdzniecībā – tā kā tagad vairumtirdzniecības vietās varēs iepirkties arī iedzīvotāji, tad tie, kam ļoti vajadzēs tieši koncentrētu etiķskābi, to varēs tur iegādāties. Ar koncentrētu etiķskābi ir domāta etiķskābes koncentrācija, kas ir lielāka par 9%. Savukārt produktus līdz 9% koncentrācijai varētu tirgot arī veikalos. „Mēs rakstīsim Zemkopības ministrijai vēstuli tuvākajā laikā, kur mēs norādīsim uz šo problēmu un aicināsim pārskatīt normatīvos aktus,” stāsta M.Sprudzāns.

Savukārt zemkopības ministra Mārtiņa Rozes pozīcija ir tāda, ka pārdošanas kārtībā neko nevajag mainīt, ir jārūpējas par to, lai etiķa esencei būtu bērnu drošs iepakojums un tāds marķējums, kas nerada vēlmi to lietot. Viņš uzsver cilvēku atbildību un uzskata, ka tajos gadījumos, kad etiķa esence tiek nejauši izdzerta, ir pārkāpumi vielas glabāšanā. Vaicāts par gaidāmo rīcību pēc VM vēstules saņemšanas, M.Roze ir lakonisks: „Atbilde nemainīsies.”

Tuvākajā laikā redzēsim, kuras puses argumenti izrādīsies spēcīgāki un vai VM aprobežosies tikai ar vēstules nosūtīšanu vai arī aktīvi rīkosies, lai panāktu izmaiņas, kas „būtu labāk” no veselības viedokļa, kā iepriekš teica M.Sprudzāns. Tomēr neviens nevar garantēt, ka laikā, kamēr atbildīgās institūcijas sarakstās un spriež, ko un vai vispār darīt, slimnīcās nenonāks nākamie no etiķa esences cietušie pacienti.

Zemkopības ministrijas vēstule ministru prezidentam A.Kalvītim „Par koncentrētās etiķskābes realizēšanu Latvijā”