Arī Latvijas valdība un centrālā banka publiski atzinušas, ka valsts ekonomikā ir sākusies atdzišana. Kamēr ES valstīs vidēji ražošanas apjomi rūpniecībā martā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinājušies par 1,8%, Latvijā rūpniecības produkcijas ražošana samazinājusies par 4,5%, kas ir ceturtais lielākais kritums starp visām ES valstīm. Iekšzemes kopprodukta pieauguma straujais kritums šā gada pirmajā ceturksnī pārsteidzis visus ekspertus, atsevišķi ekonomisti to pat nodēvējuši par šokējošu. Vienlaikus pretēji iepriekšējo gadu tendencēm Latvijā acīmredzami samazinājies hipotekāro kredītu izsniegšanas apjoms, līdz ar to - arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem, arī auto tirdzniecība kritusies. Ekonomikas komentētāju vidū šobrīd valda divas visai pretējas versijas: vieni apgalvo, ka Latviju sagaida vēl smagāki pārbaudījumi un pēc „smagās piezemēšanās” var iestāties arī ekonomikas stagnācija, otri saka, ka ekonomikas attīstība ir cikliska un šādas tirgus kustības ir normālas. Optimistiskā scenārija piekritēji uzsver, ka šobrīd Latvijā notiek normalizēšanās process – tas, savukārt, nozīmē vairāk pārdomātu darbību, vairāk apzinātas rīcības un plānveidīgumu.

Savā ziņā jāpiekrīt tiem, kas secina, ka mēs visi esam situācijas ķīlnieki: īstermiņā taisnība ir uzņēmējiem, kas strādā iekšējā tirgū, ka ilgtermiņā šaurā bezizeja pienāktu tik un tā, jo ekonomiskās attīstības temps nav saglabājams, ja to stimulē nevis ar eksportu, bet ar iekšējo patēriņu. Patiesībā valsts politiskajai elitei būtu atklāti un publiski jāpasaka, ka līdzšinējais valsts attīstības temps patiesībā ir bijusi anomālija, turklāt diezgan kaitīga, un pārredzamā nākotnē tā vairs nebūs nekad. Tādēļ šobrīd galvenais jautājums, uz kuru atbildēt cenšas ne tikai ekonomikas komentētāji un lietpratēji, bet arī valdība un opozīcijas pārstāvji ir: kādiem līdzekļiem apturēt lejupslīdošos tautsaimniecības rādītājus un stabilizēt tos? Vai tas vispār vēl ir iespējams, un cik smagas var būt sekas?

Vai Latvijai vēl ir, kur augt un ekonomiski attīstīties? Vai izaugsmes process nav apstājies uz vairākiem gadu desmitiem? Vai pati valsts ir darījusi visu, lai samazinātu savu patēriņu? Starp citu, papildus vēl pērna gada beigās izstrādātajam stabilizācijas plānam premjeram Ivaram Godmanim padomā bija arī cita rīcība. Piemēram, ES fondu intensīvāka apgūšana, kā arī valsts pasūtījumu grafika pārskatīšana tā, lai tas veicinātu ekonomisko aktivitāti valstī. Kas notiek ar šiem plāniem?

Vai obligātās 10% pirmās iemaksas atcelšana kredītiem padarīs bankas liberālākas kredītu izsniegšanas lēmumos situācijā, kad arvien vairāk mājsaimniecību nevar atmaksāt jau aizņemto naudu? Statistika liecina, ka 2005. un 2006.gadā banku izsniegto kredītu apjoms pieauga par vairāk nekā 50%. Savukārt 2007.gadā tas saruka līdz 37%. Šī gada aprīlī kreditēšanas tempi turpināja samazināties un gada pieaugums sarucis līdz 23,8%. Vai šobrīd ir īstais laiks atlaist grožus un neļaut tempam samazināties zem 20%? Kas notiks ar katra pensiju uzkrājumiem, kurus „apēd” inflācija un fondu tirgi pasaulē, kas turpina krist? Pēdējā laikā teju vai visi 2.līmeņa aktīvie pensiju plāni uzrāda zaudējumus.

Kādēļ Latvijas uzņēmēji pārmet valdībai eksporta neatbalstīšanas un ražotājiem neizdevīgu nodokļu politiku? Cik lielā mērā Latvijas iedzīvotāju labklājības līmenis ir atkarīgs no tā, kādā tempā savu ekonomiku sakārtos ASV, kura problēmu virpulī ierauj arī Eiropas un Āzijas valstu ekonomikas?

Raidījumā piedalīsies: ministru prezidents Ivars Godmanis („LPP/LC”), finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards („Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK), Valsts kontroliere Inguna Sudraba, partijas „Jaunais laiks” valdes loceklis Valdis Dombrovskis, „Sabiedrība citai politikai” valdes priekšsēdētājs Edgars Štelmahers, ekonomisti Uldis Osis un Andris Strazds, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs un „Ernst & Young Baltic” partneris Andris Lauciņš, „Creditreform Latvija” valdes loceklis Māris Baidekalns, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš.