Balstoties uz publiskajā telpā izskanējušo, kā arī KNL rīcībā esošo informāciju, 1993.gadā Ivars Bičkovičs Pilsonības un imigrācijas departamenta (PID) Aizkraukles nodaļā reģistrējās pilsonības iegūšanai, jo gan viņš, gan viņa māte ir dzimuši Latvijā. Vēlāk PID saņēma sūdzību no policijas, par to, ka Bičkovičs nevar būt pilsonis, pamatojoties uz LR Augstākās padomēs lēmumu Par LR pilsoņu tiesību atjaunošanu un naturalizācijas pamatnoteikumiem, tāpēc viņa reģistrēšanās tika anulēta. 1994.gadā Ogres rajona tiesā tika skatīta civillieta par Ivara Bičkoviča mātes Stefānijas Bičkovičas paternitāti. 1994.gada 18.martā tiesa atzina, ka Stefānijas tēvs ir nevis Bičkoviča vecāsmātes Polijā palikušais vīrs, bet gan latviešu saimnieks, pie kā viņa trīsdesmitajos gados strādāja.

Līdz 1995.gadam pilsonību varēja iegūt persona, kas līdz 1940. gada 17. jūnijam bija LR pilsonis, un viņas pēcnācēji. Bičkoviča vecmamma, kas uz Latviju 1936.gadā bija atbraukusi no Polijas, līdz 1940.gadam nebija paspējusi naturalizēties, tāpēc arī viņas meita Stefānija Bičkoviča un mazdēls Ivars Bičkovičs nevarēja būt pilsoņi. Lai gan ne Ogres rajona tiesā skatītās lietas materiāli, ne tiesas spriedums nav publiski pieejami, pēc KNL rīcībā esošās informācijas, prasītāja šajā civillietā bija pati Stefānija Bičkoviča. Galvenā lieciniece esot bijusi latviešu saimnieka sieva, kas tiesai esot atzinusi sava vīra un strādnieces attiecības. Stefānijas Bičkovičas jauniegūtais latviešu tēvs ļāva viņai iegūt LR pilsonību, tādējādi nodrošinot pilsonību arī Ivaram Bičkovičam. Zīmīgi, ka 1994.gadā spēkā bija Civillikuma 149.panta redakcija, kas noteica -„pats bērns var apstrīdēt savu dzimšanu laulībā divu gadu laikā pēc pilngadības sasniegšanas”, tādējādi Bičkoviča mātei 1994.gadā šis termiņš bija krietni pagājis.

Raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 28.maijā AT iespējamais vadītājs apgalvoja, ka pats šajā lietā iesaistījies tikai pēc tam, kad Aizkraukles PID ignorēja Ogres tiesas spriedumu. „Tajā brīdī, kad bija tiesas spriedums...[..] Es vienkārši informēju par to, ka Aizkrauklē ir tāds darbonis, kuram absolūti neinteresē likumi vai tiesas spriedumu saistošais spēks.” Pēc Bičkoviča sūdzības vairs nav bijis „problēmu ar sprieduma izpildi”. Nākamā dienā pēc raidījuma KNL devās uz Aizkraukli, lai uzklausītu bijušā PID Aizkraukles nodaļas vadītāja Pētera Brieža versiju par to, kas un kā īsti notika ar Bičkoviča ģimenes pilsonības iegūšanu 1993.gadā. P.Briedis pretēji Bičkoviča teiktajam apgalvo, ka AT iespējamais vadītājs pirmo reizi PID esot ieradies vēl pirms tiesas sprieduma - uzreiz pēc tam, kad viņš saņēma ziņu, ka nav pilsonis. Tāpat P.Briedis kategoriski noliedz Bičkoviča pārmetumus par tiesas sprieduma nepildīšanu, norādot, ka šādā gadījumā pret Briedi tiktu ierosināta krimināllieta.


Video: Pilna intervija ar bijušo PID Aizkraukles nodaļas vadītāju Pēteri Briedi
Video: Pēteris Briedis atspēko Ivara Bičkoviča teikto
Video: Pēteris Briedis stāsta par Bičkoviču ģimenes pilsonības iegūšanu