2001. gadā izveidotais Meža attīstības fonda mērķis ir „meža nozares atbalsta un attīstības programmu finansēšana, meža zinātniskā izpēte un meža īpašnieku izglītošana un apmācība”. Šo fondu vada padome, kuras priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs Mārtiņš Roze, bet projektus izvērtē konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir 13 nozares pārstāvji, kas sniedz savu atzinumu par katru iesniegto ideju, tādējādi veidojot kopējo lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt naudu.

Padomes pārstāvji noliedz interešu konfliktu
Pēdējo četru gadu laikā Meža attīstības fonds dažādiem projektiem ir piešķīris vairāk nekā 6 miljonus latu. Līderis finansējuma saņemšanā ir Latvijas valsts mežzinātnes institūts "Silava" ar nedaudz vairāk kā 2 miljonu latu atbalstu, kurai seko Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūts (676 210Ls), Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) (539 914Ls), SIA "Tēls PR" (261 674Ls) un Valsts meža dienests (249 810Ls).
No pieminētajām organizācijām oficiāli konsultatīvajā padomē ir pārstāvētas tikai „Silava” un Valsts meža dienests. Taču papētot VID mājaslapā publiski pieejamās valsts amatpersonu gada ienākumu deklarācijas, iezīmējas vairāku konsultatīvās padomes locekļu saistība ar lielāko finansējumu guvušajiem projektiem. Tā piemēram, Andrejs Cunskis, kas padomē oficiāli pārstāv biedrību „Latvijas Mežizstrādātāju savienība”, deklarācijā norādījis, ka 2007.gadā saņēmis honorāru 1700 Ls apmērā no „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta” (MAF finansējuma saņemšanā 2.vietā), kā arī darbojies kā eksperts Latvijas kokrūpniecības federācijā (3.lielākā finansējuma saņēmējs), kur 2007.gadā nopelnījis 2400Ls. Tāpat kā eksperts LKF strādā arī padomes pārstāvis no Latvijas Kokapstrādes uzņēmēju un eksportētāju asociācijas Jānis Mārciņš. Ar „Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu” saistīti ir vēl divi šīs padomes locekļi – Dagnis Dubrovskis (padomē pārstāv Latvijas Lauksaimniecības universitātes Mežizstrādātāju savienību) institūtā pilda padomes locekļa pienākumus, bet Baiba Rotberga, tāpat kā Cunskis, no šī uzņēmuma ir saņēmusi 1700Ls honorāra veidā.
KNL izdevās sazināties ar Andreju Cunski un Jāni Mārciņu, kas apgalvo, ka padomes pārstāvji nepiedalās lemšanā par projektiem, kuru iesniedzēju organizācijās viņi darbojas. „Vai mēs esam tādi idioti, ka nesaprastu, kur rodas interešu konflikts? Projektus, kur paši piedalāmies mēs vienkārši nevērtējam. Ko jūs gribat izrakt?” tā A.Cunskis. Otrs padomes loceklis skaidro, ka padomē darbojas cilvēki no dažādām organizācijām un sfērām, tāpēc lobēšana nav iespējama. „Tas ir ētikas dabas jautājums,” norāda J.Mārciņš, „Es vērtēju nevis iesniedzēju, bet projektu.” Mārciņš piebilst, ka darbošanās dažādās nozares organizācijās viņaprāt neizslēdz iespēju strādāt arī konsultatīvajā padomē, jo nozares speciālistu esot pārāk maz.

Uz katra paša sirdsapziņas
Kā norādīts fonda nolikumā, Zemkopības ministrija izveidojusi konsultatīvo padomi, „lai nodrošinātu fonda izlietojuma atklātumu, kā arī veicinātu sabiedrības interešu ievērošanu fonda līdzekļu sadalē”. Katrs padomes loceklis projekta izvērtēšanā piešķir tam noteiktu punktu skaitu, kas arī veido gala lēmumu – piešķirt vai nepiešķirt naudu.
Konsultatīvās padomes lēmumam ir rekomendējošs raksturs – M.Rozes vadītā padome to var arī neņemt vērā, taču realitātē konsultatīvās padomes lēmums tiek atbalstīts arī no fonda vadības puses. „Dažiem projektiem Rozes padome iesaka precizēt konkrētas lietas, bet kopumā padome atbalsta mūsu lēmumu,” skaidro fonda konsultatīvās padomes locekle Sniedze Sproģe. Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Meža stratēģijas nodaļas vecākā referente Vineta Jansone atzīst, ka MAF padomes lēmums parasti sakrīt ar konsultatīvās padomes viedokli. Tāpat ZM pārstāve apgalvo, ka arī ZM seko līdzi, lai neveidotos interešu konflikts. „Pirms lemšanas par projektiem konsultatīvās padomes pārstāvji tiek informēti par to, ka lemšanā nepiedalās locekļi, kas ir iesnieguši projektu vai pārstāv projekta iesniedzēja institūciju,” skaidro V.Jansone.
S.Sproģe norāda, ka konsultatīvās padomes locekļi nelemj par savu organizāciju iesniegtajiem projektiem, bet atbildot par netiešo saistību starp lēmējiem un iesniedzējiem, Sproģe saka, ka tas ir individuāls lēmums. „Visi konsultatīvās padomes locekļi ir cienījami nozares pārstāvji, tāpēc domāju, ka katrs rīkojas godprātīgi un atbilstoši, lai neradītu korupcijas skandālu vai interešu konfliktu. Skaidrs, ka nozares pārstāvji ir saistīti ar vairākām dažādām organizācijām, taču tas nenozīmē, ka notiek lobēšana,” apgalvo S.Sproģe.
ZM pārstāve V.Jansone gan atzīst, ka šobrīd neviens MAF normatīvais dokuments neparedz interešu konflikta novēršanu. „Tiek izstrādāts padomes iekšējās kārtības rullis, tajā būs ietverts padomes pārstāvja pienākums izvērtēt potenciālo interešu konfliktu, informēt par to padomes priekšsēdētāju vai sekretariātu un nepiedalīties konkrētā jautājuma lemšanā,” skaidro Jansone. Šobrīd padomes pārstāvja pienākumus izvērtēt interešu konfliktu un informēt par to padomes priekšsēdētāju vai sekretariātu atrunā MAF padomes reglaments.

Vai ar ētiku vien pietiek?
Šogad MAF piešķīra naudu 58 projektiem, bet 57 iesniegtās idejas palika neatbalstītas. Vineta Kalve, „Meža Avīzes” redaktore, kas šogad fondam iesniedza 11 projektus, taču finansējumu neieguva, uzskata, ka naudas sadales process nav pārskatāms, pie tam ZM esot vilcinājusies arī ar gala rezultātu sniegšanu. „Plašāku skaidrojumu par to, kāpēc projekti noraidīti, ZM nesniedz. Vienkārši pasaka, ka tāds ir konsultatīvās padomes vērtējums,” stāsta V.Kalve.
Sabiedriskās politikas centrs „Providus” direktora vietnieks un pētnieks Valts Kalniņš norāda – varētu būt, ka šāds izvērtēšanas un lemšanas mehānisms ar nozares pārstāvju konsultatīvās padomes palīdzību pats par sevi mudina uz interešu konfliktu. „Šādas padomes loceklim ir interešu konflikts, ja viņš piedalās tādu organizāciju vai uzņēmumu projektu vērtēšanā un lemšanā, no kuriem viņš pats vai viņam tuvi cilvēki gūst labumu. Praktiskais jautājums gan arī varētu būt, vai tā nozare ir tik plaša, ka var šo projektu vērtēšanu uzticēt nozares pārstāvjiem un nodrošināt, lai tur neveidotos tādas pastāvīgs institucionāls konflikts,” skaidro pētnieks.
Likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” interešu konflikts tiek definēts kā situācija, kurā valsts amatpersonai jāpieņem lēmums vai jāpiedalās lēmuma pieņemšanā, kas ietekmē vai var ietekmēt šīs valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses. Šis pats likums nosaka amatpersonas ētisko uzvedību, paredzot, ka valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas vai valsts amatpersonas amata savienošanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte.
Šobrīd vienīgais šķērslis, kas varētu atturēt konsultatīvās padomes pārstāvjus izrādīt labvēlību sev tuvākam projektam, ir sirdsapziņa. Ņemot vērā to, ka visi konsultatīvās padomes locekļi pārstāv vienu nozari, absolūta neitralitāte lēmumu pieņemšanā visdrīzāk ir utopija, taču sistemātiska vienu un to pašu organizāciju atbalstīšana tomēr rada bažas par iespējamo interešu konfliktu. Pat ja padomes loceklis atturas lemt par savu darba devēju iesniegto projektu, tas neizslēdz lēmēja ietekmi uz to, cik un kādi projekti iekļūst veiksminieku kārtā.
Nevar gan nepiekrist padomes pārstāvju apgalvojumam, ka šis pamatā ir ētikas jautājums, tomēr, iespējams, gadījumā, kad tiek lemts valsts budžeta līdzekļu liktenis, būtu vajadzīgs vēl kāds (paš)kontroles mehānisms. Pat neapšaubot fonda darbības laikā apstiprināto projektu atbilstību, liekas zīmīgi, ka astoņu gadu laikā, kopš MAF ir izveidots, tā pārvaldītājiem nav izdevies pilnībā nodrošināt naudas piešķiršanas caurskatāmību.

Pielikumā dokumenti ar pēdējo četru gadu MAF finansējuma sadali un MAF konsultatīvās padomes sastāvs.