Var plaši iztēloties, kādas būtu Muhameda latviskās īpatnības un cik līdzīgi vai atšķirīgi mēs uztvertu karikatūru skandālu, ja tas būtu sācies pie mums.

Tagad, ņemot vērā arī vakar “Kas notiek Latvijā?” diskusijā izskanējušo viedokļu spektru, varam izdarīt mācības no malas. Tās ir ne tikai par Muhamedu un karikatūrām, bet arī pašiem par sevi.

No patērētāju viedokļa galvenā ziņā varētu būt tas, ka neparedzami ilgu laiku nevarēsim droši braukt uz musulmaņu zemēm.

Attiecībā uz vērtībām, dilemma starp vārda brīvības un musulmaņu apvainojuma versijām nebūt nav tik viennozīmīga.

Latvijas mediju īpaši liela neiesaistīšanās šajā jautājumā, ne vien nepārpublicējot karikatūras, bet arī tās diez ko plaši neanalizējot, var vērtēt ne tikai kā toleranci pret aizskartajiem, bet arī kā pārmērīgu piesardzību vai kā bezatbildību – no tiesību un brīvību apzināšanās un attīstības viedokļa.

Lielāko rezonansi komentāros par notikušo izraisīja Latvijas Pirmā partijas (LPP) Saeimas frakcijas vadītāja ierosinājums pastiprināt atbildību par reliģisko jūtu publiskiem aizskārumiem. Tagad, kā varēja dzirdēt diskusijā, LPP negrasās šo ierosmi pacelt kā karogu cīņai par grozījumiem likumos, jo tas varētu būt uzskatāms par populismu. Loģisks vērtējums un visu cieņu par piebremzēšanu. Taču taisnība ir arī tas, ka līdz šim Latvijā nereti tiesvedībās ir gana izplūduši goda un cieņas kritēriji, un to slīpēšana, arī publiskos mediju vērtējumos, vairotu paškontroli un atbildību vārda brīvības izpausmēs. Tiesa gan, latvju mērenība visbiežāk bremzē asumus, bet tomēr.

No vārda brīvības viedokļa, attiecībā uz dāņu karikatūrām, šķiet, nepietiekami izskan viens būtisks aspekts. Viena un tā pati izpausmes forma, šajā gadījumā vienāda attēla forma un pat vienāds attēls, par vienu un to pašu tēmu, var būt gan attaisnojams, gan nosodāms. Tas atkarīgs no tā, vai šis attēls ir pamatota forma, lai tā uzskatāmāk un pārliecinošāk auditorijai pateiktu savu sakāmo, vai arī šāda forma to neattaisno. Dāņu avīzes arguments bija – kādai grāmatai neviens neuzdrošinās zīmēt ilustrāciju par Muhamedu, kas liek domāt, ka baidās no islāma piekritēju reakcijas, tāpēc aicinām iesniegt zīmējumus. Jautājums ir, vai vārda brīvības apliecināšana kā mērķis ir samērīgs ar notikušās izpausmes saturu. Iespējams, ka jā. Bet tieši to būtu vērts izvērtēt no tā saucamās rietumu pasaules tiesību un ētikas principu viedokļa.

Bet stāsts jau, protams, ir ne tikai par karikatūram.

Būtisks secinājums, pret ko nebija iebildumu arī vakar diskusijā, ir tas, ka karikatūras zināmai musulmaņu daļai bijis pēdējais piliens, lai “uzsprāgtu” protesti pret to, kas noticis līdz šim, pirmkārt – Irākā. Protams, varam ar pilnu pārliecību iebilst nesamērīgajiem protestiem, tomēr jāapzinās, ka, ja arī nebūtu karikatūras, kuras, turklāt, šobrīd tiek falsificētas, varetu atrasties jebkas, kas var pieliet eļļu ugunī. Starptautiskā mērogā tas ir tests rīcībai pret Irāku un Irānu, šo notikumu ilgāka “pēcgarša”, droši vien, būs arī attiecībā uz Turcijas ceļu uz Eiropas Savienību (ES).

Turklāt, tests tas ir gan ES, gan pašai Turcijai – par tās spējai būt par starpnieku starp rietumu un islāma valstīm, un par tās pašmāju musulmaņu attieksmi pret Eiropu. Atskaites punkts tas ir arī Latvijai - pat ja vienmēr nevaram ietekmēt, tad tomēr varam pienācīgi spriest un ieņemt pozīciju. Īpaši, ja gribam būt valsts, kuras līderi ir cienīgi vadīt arī ANO.

Būtiski ir arī tas, ciktāl gan likumos, gan principos šī epopeja ir pamats mūsu uzskatiem par musulmaņiem. Turklāt, ne tikai tālu aiz mūsu robežām, bet arī attiecībā uz toleranci un iecietību Latvijā, kur pēdejā gada laikā daži rasistiskie izlēcieni ir visnotaļ simptomātiski. Būtu arī skumji, ja tas vairos stereotipus, nevis nobremzēs saprašanu un zināšanu vairošanu par islāma pasauli, par ko arvien vēl zinām tik maz. Citastarp, vakar diskusijā pieminētajai Muhameda atspoguļošanai mākslasdarbos, grāmatās un cietviet, līdz pat Dantes “Dievišķās komēdijas” ilustrācijām, un arī daudz plašāku kariķējumu robežas un to pārkāpšanu var ieraudzīt mājaslapā www.zombietime.com sadaļā “The Mohammed Image Archive”.