Grozījumi Latvijas Republikas Civillikuma (turpmāk - CL)Saistību tiesību daļā ir vērtējami visnotaļ pozitīvi. Minētais izriet no vairākiem apsvērumiem. Pirmkārt, gan Latvijas tiesu prakse gan tiesību zināte ir atzinusi, ka jautājumos, kuri attiecas uz līgumu izpildi (pacta sund servanda princips līdzšinējā izpratnē)un ne tikai, ir nepieciešama modernāka pieeja, jo CL, kopš tā spēkā stāšanās 1938.gada 1.janvārī, ir grozīts ļoti maz, bet tiesību izpratne ir būtiski mainījusies. Otrkārt, Eiropas labāko civiltiesību ekspertu grupas jau ilgstoši ir strādājušas pie Eiropas civiltiesību unifikācijas projektiem, kas ir būtisks solis visas Eiropas kā vienotas tiesiskās telpas civiltiesību izpratnes un regulējuma tuvināšanās virzienā. Kā redzams no Grozījumu CL satura, tad tas pamatā balstās tieši uz Eiropas civiltiesību unifikācijas dabra atziņām (piemēram, pacta sund servanda principa revīzija pēc Eiropas Līgumu tiesību principiem - ELTP). Šobrīd būtiskākā aktualitāte ir 2008.gada sākumā Eiropas Komisijā iesniegtais Eiropas labāko speciālistu darba rezultāts - Draft Common Frame of Reference (DCFR) ar mērķi tuvoties vienotam Eiropas Civilkodeksam. CL grozījumu pozitīvā puse ir tāda, ka tie saskan gan ar ELTP, gan DCFR izratni par dažādiem līgumu tiesību spektiem. Piemēram,piedāvātie grozījumi CL 1587.pantā ir ļoti līdzīgi DCFR Trešās grāmatas 1:110 paragrāfa saturam. Tātad, CL grozījumi seko jaunākajām tendenēm, tas ir ļoti pozitīvi. Neviena lieta nav bez ēnas puses. CL kā vēsturisks normatīvs akts satur ne mazums diskutablu aspektu, tādēļ grozījumiem būtu jānotiek visās tā daļās. Objektīvi ragoties, būtu jāsāk lūkoties jauna Civillikuma izstrādes virzienā, jo uzlabojamo apsektu ir tik daudz, ka grozījumu izdarīšana būtu CL liela mēroga revīzija, kas iespējams sarežģītu likuma kā sistēmas izpratni un piemērošanu. Rakstā paustās nostājas par grozījumu negatīvajiem aspektiem, piemēram - Žebčukas kundzes pieminētais "labas pārvaldības princips", ir visai tāls no jurisprudences, jo labas pārvaldības princips ir pricips administratīvajās tiesībās, savukārt, nostāja attiecībā uz pārāk lielām interpretācijas iespējām, atgādina PSRS laika nostāju, ka gramatiska likuma tulkošana ir vienīgā metode - tie laiki ir jau sen aiz muguras. Ierosinājumi. Pirmkārt, nepieciešams izveidot darba grupu ar spējīgu sastāvu (darba grupas vadība, manuprāt, ir jāuztic prof. Augstākās tiesas senatoram K. Torgānam). Otrkārt, jānotiek diskusijai par iespējamību būtiski revidēt CL kopumā vai sākt darbu pie jauna CL izstrādes. Diskusija ir vēlama un vajadzīga.