Latvijas attieksmē pret Ķīnu, kopš 2002.gada, kad Latvijā viesojās Ķīnas Tautas Republikas prezidents Dzjans Dzemiņs pašos pamatos nekas nav mainījies. Latvija savā ārpolitiskajā darbībā konsekventi seko “vienas Ķīnas ”politikai, par Ķīnai nepatīkamajiem Tibetas un citiem humanitārajiem jautājumiem runājot vien tad, kad par to vajadzētu runāt, jo tā dara virkne Eiropas Savienības valstu un citas pasaules demokrātijas. Nekas nav mainījies arī ekonomiskās sadarbības jomā, lai gan pirms 6 gadiem, kad Ķīnas investīciju apjoms Latvijā bija visai niecīgs – tikai 0,03% no visām investīcijām un Ķīnas prezidenta vizītes pēceiforijā pašmāju politiķi solīja lielās Ķīnas straujo uznācienu uz Latvijas skatuves, šobrīd (2008.gada 3.aprīlī) no Lursoft datiem Latvijā izriet, ka kopējās investīcijas uzņēmumu pamatkapitālos sasniedz 337070 LVL. Šis apjoms sastāda tikai 0,02% no kopējām ārvalstu investīcijām uzņēmumu pamatkapitālos. Tātad faktiski Ķīnas ekonomiskā līdzdalība Latvijā ir samazinājusies gandrīz līdz nullei.
vasjad
08:32 | 04.04.2008.
Vajag mūsu amatpersonām nebraukt uz Ķīnas Olimpiādi nekāda gadījumā. Pēc notikumiem Tibetā un opozicioniera arestu.
Ja gribas ļoti braukt, tad 1 - lai par Ķīniešu naudu to dara, bet ieekonomētus savus tēriņus - lai parskaita valsts budžetā.
2 - lai Ķīna pirms šim braucienam paraksta un sāks pildīt eknomisku sadarbību ar LV 2-3 reizes lielāku, nekā tagad!
Valstsvīrus, kuri barauks bez šim nosacījumiem vai to ģimeņu locekli ja brauks - uzreiz atstādināt no amatiem.