1.decembrī, Krievijas prezidenta vēlēšanu priekšvakarā, lielu ažiotāžu radīja dokumentālās filmas "Putina sistēma" demonstrēšanas atcelšana „Latvijas Televīzijas” (LTV) 7.kanālā. Oficiālā versija norādīja uz tehniskiem iemesliem  – sabojājies horizontālais taimkods, filmai izveidots neprecīzs tulkojums, kasete salūzusi, tomēr jau sākotnēji televīzijas vadības un tehnisko darbinieku viedokļu pretrunīgums liecināja par to, ka patiesībā filmas izņemšanai no programmas ir politiski, ne tehniski iemesli.

Ne cenzūra, bet savu interešu aizstāvēšana

5. decembra KNL raidījumā NRTP priekšsēdētājs Ābrams Kleckins apgalvoja, ka padome nav izdarījusi nekādu spiedienu uz televīziju. Filmas nomaiņa esot plānotāju lēmums un nekāda cenzūra šajā gadījumā nav bijusi. „Ja plāno, tie, kas ieplānoja, tie pārlika. Vienīgais gadījums pasaulē?[..] Pierādījās tas, ka televīzijā nav nodrošināta ne plānošana nopietna, ne bija pārbaude, ko grib rādīt,” skaidroja Kleckins.

Tomēr pirms nedēļas intervijā Dienas Biznesa izdevumam „Numurs” Kleckins negaidot paziņoja: „Es nevaru saukt nevienu vārdā. Diemžēl. Man nav pierādījumu. Es tikai gribu pateikt, ka bija zvans no augšas. Uz LTV bija. Un pavēle "ņemt to filmu nost" arī bija. Un ne no manis.”

27.marta telefonsarunā KNL Kleckins gan uzsvēra, ka 5.decembrī vēl nav zinājis par zvanu. ”Es atbildēju, ka nekāda spiediena no padomes puses nav un tā arī bija. Bet nekāda cenzūra nav bijusi. Zvans – tā taču nav cenzūra!” Padomes priekšsēdētājs apgalvo, ka tas ir normāls process, ka kāds grib aizstāvēt savas intereses. „Spiediens sākas tajā mirklī, kad kāds kukuļo vai izsaka draudus; savu interešu aizstāvēšana ir dabiska. Sabiedrībā ir savas intereses un televīzijā arī ir savas intereses. Cilvēkam ir pašam jāizvērtē, pakļauties kāda interesēm vai nē. Ja mani kāds mēģinātu ietekmēt un es pakļautos, es taču pats būtu vainīgs,” tā A. Kleckins.

Kad notika Holšteina un Kleckina saruna?

Izvērtējot iepriekš izklāstītos notikumus, tomēr netop skaidra Kleckina kunga pēkšņās atklātības motivācija, kādēļ vairākus mēnešus pēc notikuma NRTP vadītājs ir pateicis, ka zvans uz televīziju bija un zvanītājs bija no valdības mājas, konkrētu uzvārdu nenosaucot. „Es nevaru atklāt zvanītājus. Tie cilvēki, kas man par to stāstīja, nav devuši savu atļauju to atklāt,” skaidro A.Kleckins. Tā kā nav daudz Zaķusalas darbinieku, kas spētu ietekmēt ētera saturu un veikt pēkšņas izmaiņas tajā, nav šaubu, ka slepenais zvans tika saņemts visaugstākajā līmenī.

Bet, lai noskaidrotu, vai 5.decembra KNL raidījumā A.Kleckins par zvanu jau zināja un noklusēja patiesību, atliek vien uzdot publisku jautājumu gan pašam A.Kleckinam, gan bijušajam LTV ģenerāldirektoram Jānim Holšteinam par to, kad abi kungi apmainījās ar informāciju par zvanu no valdības mājas. Maz ticams, ka tikai pēc trijiem mēnešiem bijušais televīzijas vadītājs atcerējies tik „maznozīmīgu” detaļu kā norādījums par LTV programmas maiņu, kas faktiski J.Holšteinam maksāja amatu un karjeru televīzijā. Diemžēl, uz KNL redakcijas zvaniem un īsziņām J.Holšteins neatbild.
Visbeidzot - neatklājot noslēpumainā zvanītāja personību, gan Kleckins, gan LTV vadība (arī bijusī) netieši pieļauj līdzīgu situācijas atkārtošanos arī nākotnē. Un grūti atrast argumentus tam, kādēļ šādu rīcību nevar uzskatīt par cenzūru, ko KNL redakcijai pauda A.Kleckins.