Protams, jāpiekrīt visiem tiem, kas uzsver, ka šis plāns kardināli maina pieeju valsts budžeta veidošanā – tiek paredzēts likvidēt budžeta deficītu jau šogad, bet aiznākamgad veidot budžetu ar pārpalikumu. Tomēr arī bezdeficīta budžets var būt dažāds – atkarībā no ieņēmumu pieauguma apjoma. Tas var pietikt tikai deficīta cauruma aizbāšanai, bet var arī būt izmantojams to ļoti nepieciešamo nozaru jautājumu risināšanai, kas līdz šim ierakstīti valdības prioritātēs, gaidot šāgada budžeta grozījumus. Ieņēmumu apjoms atkarīgs gan no nodokļu politikas un to iekasēšanas, gan no ekonomikas attīstības. Taču šajā inflācijas samazināšanas plānā nav ietvertas prognozes par nodokļu ieņēmumu perspektīvu, ne saistībā ar plānā paredzēto nodokļu maiņām, ne attiecībā uz citiem nodokļiem vai kopējo valsts un nozaru attīstību vai tās ierobežošanu.

Makroekonomiski nevar nedzirdēt apsvērumus, ka gan nekustamo īpašumu tirgus, gan plaša patēriņa preču un pakalpojumu cenu straujie pieaugumi šobrīd jau aprimst paši no sevis, tāpēc inflācijai arī būs tendence mazināties pašai no sevis. Inflācijas pasākumu plānā paredzēts, ka tikai 2010.gadā, tātad, vairāk kā pēc trīs gadiem, inflācija sasniegs samērīgo 3-3,5% līmeni, kas atbilstu arī daudz piesauktajiem ES Māstrihtas kritērijiem. Nu nekādi nevar teikt, ka šis ir radikāls plāns.

No visa plānā piesauktā sfēru spektra viens vienīgais normatīvais akts, kas pieņemts jau otrdien, ir grozījums valdības noteikumos par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatās. Kā pamatlikme saglabāta 2% no īpašuma vērtības juridiskām personām un pirmajam īpašumam dzīvesvietai fiziskām personām, pārējos gadījumos 4%, ar izņēmumu 0,5% apmērā attiecībā uz dāvinājumiem. Savukārt par ķīlas tiesību nostiprināšanu par pirmo hipotēku 0,1%, bet par katru nākamo 3% no kredītlīguma summas. Līdzšinējā 2% nodevas likme jau ilgāku laiku ir diskusiju objekts, jo regulāri tās apiešanai tiek uzrādītas samazinātas īpašumu vērtības – to atzīst arī visāda ranga amatpersonas. Taču šī problēma nav novērsta. Iespējams, ka šīs blēdības apjomu varētu mazināt jaunu kadastrālo vērtību apstiprināšana šopavasar, tomēr nez vai tas problēmu novērsīs. Nodevu likmes, protams, darījumu gadījumos paaugstinās īpašumu cenu, arī tādiem cilvēkiem, kuru turība ļauj pirkt otro īpašumu, bet kuri ne tuvu nav pieskaitāmi spekulantiem. Tikmēr apšaubāmi, vai šie grozījumu īpaši mazinās darījumu un kredītu apjomu nekustamo īpašumu sfērā, jo, pēc banku un to uzraugu aplēsēm, no visiem hipotekāro kredītu saņēmējiem vairāk nekā viena hipotēka, ir, maksimums, katram desmitajam.

Kā būtiskāku normu jāmin projekts aplikt ar nodokļiem ienākumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, tai skaitā uzņēmumu kapitāla daļu pārdošanas, kas īpašumā bijis mazāk par 3 gadiem. Izņemot personisko dzīvesvietu. Šis gan vēl nav pieņemts grozījums, tas ir likumprojekts, kas jāpieņem Saeimā. Kā vakar "Kas notiek Latvijā?" redakcija noskaidroja Zemesgrāmatu departamentā, tādi īpašumi, kuru īpašnieki mainās biežāk kā reizi trijos gados, provizoriski, ir tuvu 30%. No vienas puses, diezgan liela daļa. Tomēr, ir neapšaubāmi, ka ir daudzi tieši tā saucamie spekulanti, kuri ir uzpirkuši īpašumus jau pirms gada, diviem vai trim, un pārdos tuvākajā nākotnē, bez nodokļu sloga. Un no šī viedokļa šādi diferencēts, pēc būtības kapitāla pieauguma nodoklis, atkal ir apšaubāms un netaisnīgs. Turklāt arī valdības akceptētajam projektam jau tiek meklēti apiešanas ceļi. Par šo tēmu, paredzams, vēl būs debates Saeimā. Vienlaikus būtu adekvāti, ja tās apvienotos arī ar lēmumiem par nekustamā īpašuma nodokļa principu grozījumiem, kuru projekts vakar TV studijā tika solīts nākamā mēneša beigās.

Paredzētā kredītu ierobežošanas kontrole saistās ar stingrākiem kritērijiem izsniegt aizdevumus, balstoties uz legālajiem ienākumiem, kā arī nosakot obligātu pirmo iemaksu vismaz 10% apmērā no kredīta lieluma. Te nu varēs vērot, cik pilnvērtīgu regulāciju spēj noteikt valsts iestādes un cik godprātīgas ir bankas un citi aizdevumu devēji, kuri, kā zināms, šobrīd atrod visādus veidus, lai vervētu arvien jaunus parādniekus. Būtiski, ka šim punktam nav pievienoti nekādi kontrolskaitļi, kas definētu, kādu kredītu apjoma samazinājumu valdība un tās partneri Latvijas Bankā vai Finanšu un kapitāla tirgus komisijā grasās sasniegt. Bez šādiem kritērijiem šis plāna punkts pagaidām arī vēl ne tuvu nav nosaucams par būtiski ierobežojošu un nepārliecina par efektivitāti.

Arī vēl Saeimā diskutējams, potenciāli vislielāko sabiedrības daļu tieši skarošs, ir projekts par nodokļa palielināšanu vieglajiem automobiļiem. Skaidrojumos it kā piesaukts kā risinājums lieljaudas un luksusa automašīnu iegādes ierobežošanai, kombinācijā ar vides piesārņojuma mazināšanu. Patiesībā tas paredz nodokļu palielināšanu, līdz ar to, cenu celšanu visām automašīnām ar motora kubatūru virs 2000 kubikcentimetriem, veidojot nelielu atšķirību starp jauniem, mazlietotiem un veciem auto. Pilnībā pieņemot, ka būtu adekvāti papildus aplikt ar nodokli lielos un dārgos braucamos, projekts par vismaz vairākiem simtiem latu sadārdzināt tā saucamās vidējās klases braucamos, minivenus un tamlīdzīgi, gluži pamatoti izraisa nesapratni.

Inflācijas samazināšanas plānā trīs no sešām sadaļām veltītas darba tirgum, enerģētikai un konkurencei. Diemžēl neviens no šiem punktiem neparedz tādu konkrētību kā iepriekšminētajos jautājumos, lai gan vajadzība būtu ne mazāka. Varbūt daļēji var piekrist ekonomikas resora vadībai, ka zem katra punkta ir pasākumu plāni, tomēr par šo plānu efektivitāti ir pamats lielām šaubām. Lai pieminam kaut vai imigrācijas un reemigrācijas politikas projektus, arvien gaužām smago eksporta attīstības jautājumu, vai arvien vēl neskaidrās un pretrunīgās enerģētikas attīstības koncepcijas. Par konkurences pasākumiem attiecībā uz lielveikaliem, starp uzraugiem un tirgotāju pārstāvi strīdi turpinājās arī otrdien valdības sēde, un šobrīd vēl ļoti grūti paredzēt, vai ir iespējami kādi pasākumi, kas varētu būtiski mazināt inflāciju pēdējos gados krietni cēlušās cenas lielveikalos.

Un visbeidzot. Jau pirmajā dienā pēc plāna akceptēšanas ir redzams, cik daudzu nozaru lietpratējiem ir vai nu papildinājumi, vai iebildes, korekcijas un jautājumi valdības plānam. Kārtējo reizi to izstrādājis ļoti šaurs autoru loks. Bet, izmantojot pašu autoru līdzības, slimība, kas tiek ārstēta, ir ļoti plaši izplatīta, lai neteiktu, ka tā ir epidēmija. Mazs ārstu un medikamentu skaits var apārstēt, bet izrādīties nepietiekams pilnvērtīgai ārstēšanai.