Ir acīmredzami, ka pat nepārliecinoša vairākuma jaunajai potenciālajai koalīcijai nav, un līdz ar to tai jānodarbojas ar atbalstītāju piesaisti, ko Latvijas politikas virtuvē, tādā vai citādā mērcē, allaž dēvē par balsu pirkšanu. Ar amatiem un ne tikai ar tiem. Salīdzinot situācijas ap varas maiņām Rīgā pēdējos nu jau daudzos gados, neizskatās, ka šis stils būtiski mainītos, mainoties iesaistīto figurantu pozīcijām. Kas, savukārt, nekādi nevairo konsekventu, atklātu un vēl visādi citādi vēlamu pašvaldības darbu.

Abstrahējoties no politiskajām simpātijām, tiešām ir pretrunīgs jautājums, vai koalīcijai valdībā un Rīgā labāk vajadzētu būt līdzīgā sastāvā. Jo opozīcija parlamenta un izpildvaras līmenī, neizbēgami, izpaudīsies arī pašvaldības līmenī. No abām pusēm. Tomēr gana bīstams ir tas process, kas nereti vērojams pašvaldībās, kad to līderiem nākas palīst zem kāda pie varas esošā politiskā "jumta", lai būtu lielākas izredzes uz fondiem, investīcijām un tamlīdzīgiem labumiem. To grūti saukt par demokrātiju, respektējot pašvaldības patstāvību un vēlētāju izvēli.

Attiecībā par konkrētiem jautājumiem par Rīgas aktualitātēm, ar zināmu cinismu var teikt, ka cīņa par mēra krēslu nāk par labu. Īpaša uzmanība ir pievērsta nu jau mazliet piemirstajam azartspēļu jautājumam, saistībā ar ko vajadzētu spriest ne tikai par desmit jaunām atļaujām, bet visu nozari kopumā. Arvien detalizētāk tiek apspriests koncertzāles projekts, kas liek nedaudz nodalīt un detalizēt tā idejiskos, ekonomiskos un funkcionālos aspektus. Atkal dienaskārtībā ir galvaspilsētas transporta problēmas, kas, protams, nav tikai Rīgas, bet visas valsts aktualitāte. Atkal aktualizējas pretrunas ap dažādiem nekustamajiem īpašumiem un to aizkulisēm, kas vakar izskanēja arī TV studijā. Un tā tālāk. Vēl būtu jārunā par drīz sagaidāmo jauno mērnieku laiku posmu, vērtējot privatizācijas priekšlikumus, par pilsētas attīstības plāna grozījumu versijām, un vēl citām tēmām.

Tomēr pagaidām šīs problemātikas risinājumi jaunā koalīcijas sastāvā lielākoties saistās tikai ar frāzēm par labāku sastrādāšanos, lielāku darba tempu un tamlīdzīgi. Jaunās koalīcijas darba plāns neietver konkrētu prioritāro lēmumu plānu, kurā būtu noteikti jauni, tuvākā gadā vai divos sasniedzami rezultāti, pēc kuriem sabiedrība varētu spriest, kas būtiski un konkrēti mainīsies. Jāsaka gan, ka arī pašreizējās domes vadības laikā šādi rezultatīvie radītāji daudzās sfērās izpaliek. Iespējams, ka pārāk daudz laika un uzmanības jāvelta cīņām par balsīm un ietekmēm. Saistībā ar kurām, protams, nebūt nevar izslēgt, ka publiski šobrīd izsludinātais plāns par Aksenoka nomaiņu ar Birku, nav vienīgais vai galīgais scenārijs, un vēl var būt runa par citiem mēra amata kandidātiem un citām varas kombinācijām. "Jaunajam laikam" un tā atsevišķiem, latvijiešu politiskās virtuves slengā runājot, "pasažieriem" ir visas iespējas nodemonstrēt savu stilu un meistarības pakāpi šajās polittehnoloģijās.