Toreiz laikraksts „Vakara Ziņas” Iekšlietu ministrijā un Ģenerālprokuratūrā iesniedza materiālus par aptuveni tūkstoti gadījumu, kad vairāku gadu garumā, viņuprāt, nelikumīgi piešķirts pilsoņa, nepilsoņa vai Latvijas iedzīvotāja statuss ārvalstniekiem. To cilvēku vidū, par kuriem ziņas nelikumīgi iekļautas Iedzīvotāju reģistrā, esot bijušas militārpersonas, citu valstu meklēšanā izsludinātas personas, bijušais „OMON” kaujinieks un noziedzīgā grupējuma „Pārdaugava” dalībnieki, ziņoja laikraksts.


V.Jēkabsons pārbaudīja 2001.gada lietu

Rezultātā Iekšlietu ministrijā tika izveidota pārbaudes komisija, kuru vadīja Iekšlietu ministrijas Administratīvā departamenta direktors Vilnis Jēkabsons – šobrīd viņš ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) priekšnieks. Tā noslēdzās ar ziņojumu iekšlietu ministram Marekam Segliņam.

Kā teikts pārbaudes secinājumos, trūkumi likumdošanā deviņdesmito gadu sākumā neļāva pilnvērtīgi konstatēt personas sniegto ziņu patiesīgumu, kā arī ar likumu nebija noteikts pienākums pārbaudīt ziņu atbilstību patiesībai. Līdz ar to komisija secināja, ka „nav iespējams konstatēt tīšas ļaunprātīgas pārvaldes amatpersonu darbības, kas būtu vērstas uz nelikumīga personas tiesiskā statusa noteikšanu”. Vienlaikus pret vairākām personām, kas bija nelikumīgi ieguvušas Latvijas personu apliecinošus dokumentus, tika uzsākta statusa maiņas procedūra.

Ziņojumā atklāts, ka laikā, kad izsniegtas nelikumīgās pases, personas datu pārbaude nebija obligāta. Arī raidījumā „Kas notiek Latvijā?” šī gada 9. janvārī PLMP priekšnieks V. Jēkabsons arī šajā pasu viltošanas skandālā minēja līdzīgus iemeslus. „Kāpēc tas varēja rasties? Tāpēc, ka cilvēki šos datus vadīja ar rokām – aizpildīja veidlapas ar roku un tad nākamā persona tos ievadīja reģistrā,” skaidroja V. Jēkabsons, piebilstot, ka nebija precīzi atrunātas tās procedūras, ko katrs drīkst darīt un cik lielā mērā drīkst darīt.


Kāpēc 7 gadus klusē par sistēmas trūkumiem?

Pie pasu viltojumiem galvenokārt V.Jēkabsons vainoja ‘veco’ Iedzīvotāju reģistra sistēmu. Tā kā kopš 2006. gada darbojas jauna, tad risks esot „samazināts līdz minimumam”. Savukārt 2001. gada pārbaudē par Iedzīvotāju reģistra nepilnībām nav ne vārda. Pamatā tiek vainoti likumdošanas robi laika posmā no 1992. gada līdz 1995. Arī raidījumā Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis, kas tolaik bija PMLP priekšnieks un izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja vietnieks, norādīja, ka lielā mērā pasu viltošana bija iespējama tieši tāpēc, ka Iedzīvotāju reģistru sāka veidot šajā laika posmā un tas radīja daudzas kļūdas.

Līdz ar to ir jāvaicā, kādu preventīvo darbu PLMP vadītājs V. Jēkabsons ir veicis pēc pārbaudes 2001. gadā, kārtojot Iedzīvotāju reģistru? Un kāpēc vecās Iedzīvotāju reģistra sistēmas trūkumus V. Jēkabsons konstatēja tikai 2006. gadā, nevis pirms pieciem gadiem, kad pats vadīja izmeklēšanas komisiju?

Jāņem vērā, ka ar komisijas darbu nebija apmierināts arī ģenerālprokurors Jānis Maizītis. Kā tolaik raksta laikraksts „Vakara Ziņas”, prokuratūra norādījusi, ka „pārbaude jāturpina un jānoskaidro amatpersonas, kas nepamatoti izsniegušas pases”. Prokuratūrā šobrīd nav ziņu par to, kā šī lieta noslēgusies.

Video: PMLP priekšnieks V. Jēkabsons skaidro, kāpēc varēja viltot pases (fragments no "Kas notiek Latvijā?", 09.01.2008.).

Izmeklēšanas komisijas pārbaudes slēdziena secinājumi

Pārbaudes slēdziena pielikums - pārbaudītās personas

Pārbaudes slēdziena pielikums - "baltie plankumi" likumos