Jā nesakārtotība ir liela. Atnāk tik jauni darbinieki vadošos amatos, kas neko nesajēdz un nav pat priekštata par pasta darbu specifiku, raksta projektus, saņem lielu naudu. Bet dzīvē projekts nedarbojas. Tā ir vairāki projekti, kas it kā atvieglos darbinieku darbu, bet galā tik sanāk čiks. Darbinieki ir, kā eksperimentālie trusīši. Mēs domājam, kur mums reģionā tāda vadība, māk tik smaidīt un tukšu ūdeni maisīt. Bet kāds ir ministrs, tāds uzņēmuma vadītājs, tāds reģiona direktors un pārvaldnieks. Darbinieki ar darba stāžu un zināšanām nav vajadzīgi, jo mazāk zini, mazāk runā, algu neprasi, labākus darba apstākļus arī nē, jo tev ir augstāks amats. Tāda sajūta, kad tā novešana līdz bankrotam ir speciāla. Personāla daļas inspektoram maksā algu par augstāko izlītību, nevis par darbinieku piesaisti un darba vietu nokomplektēšanu. Vai tas ir normāli, ka grāmatvežiem, normētājiem, operatoriem un nodaļu priekšniekiem ir jāiet rajonā nest avīzes, vēstules un to sasodīto reklāmu par kuru maksā Ls 0,0017 un Jelgavas Vēstnesi (cetrdienās līdz plkst.17.00, bet pastniekiem darba laiks ir līdz 13.00). Kas vispār ir atļāvis slēgt tādu līgumu, kuru reāli nevar izpilīt. Un kas par to ir atbildīgs? Varbūt ir jānomaina visa vadība un tai skaitā arī ministrs. 

Nezinu cik patiesības, bet tomēr. Latvijas pasts runā, ka jāsedz tur uzturēšanas izdevumi mazajās pasta nodaļās utt. man jautājums - kādi ir tie izdevumi(telpas, komunālie), ja mazās pašvaldības pastam visus uzturēšanas izdevumus sedz, izņemot, protams pasta darbinieka algu. Un ja pašvadība negrib subsidēt pastu, tad pasts pasaka, ka sēlgs pasta nodaļu ciet un pagastvecim mute arī ir ciet. 

Visjaukākai tai pasākumā ir tas, ka tādam lielam uzņēmumam nav attīstības plāna un finasisti nevar pateikt izmaksas pa pozīcījām - kāda darbība nes peļnu, kāda zaudējumus. Tas ir pilnīgs sviest, jo normālā uzņēmumā ja vadītājs nespēj izskaidrot, kas notiek uzņēmumā, viņu pagriež ar seju pret durvīm un iesper ar kāju pa vienu vietu...Tas arī būtu jāidara ar pasta vadību! 

Žēl, ka vakar viss raidījums pagāja tikai diskutējot par preses piegādēm, kas šobrīd pat nav pasta tiešais uzdevums, bet neatlika laika parunāt par citām lietām - par klientu apkalpošanas organizēšanu pasta nodaļās, kas jādomā kļūs vel lēnāka, ja pasts sāks nodarboties ar bankas pakalpojumiem, par ierakstītu vēstuļu un sīkpaku piegādēm (precīzāk, nepiegādēm), par elektronisko parakstu un tā realizāciju. 

Vilni, bet vai zaudējumi pasta piegādēs nav galvenais enkurs un iemesls, kāpēc pastā šobrīd klientu apkalpošana visos sektoros ir dimbā? Tur jau tā jēga, ka, ja pastā atgriež uzstādījumu uz kopēju rentabilitāti, tad ir arī pamats uzstādījumiem par pakalpojumu kvalitāti. Bet elektroniskā paraksta nākotne, savukārt, šķiet, nav tik daudz pasta, cik visas pseido e-Latvijas jautājums.