Pagaidām neizskan vispatveroši kaut aptuveni skaitļi, lai varētu salīdzināt, cik liels varētu būt ražotāju un eksportētāju ieguvums, cik liels var būt cenu un algu pieaugums kurās nozarēs, un cik liels jau ir izdevumu palielinājums tiem, kuriem jāmaksā vairāk latu, lai atmaksātu eiro kredītus. Lai gan, droši vien, varētu pierādīt abas patiesības. Tiesa gan, no neoficiāliem avotiem jau dzird, ka plaša patēriņa saimniecības preču vairumtirgotāji jau nosaka konkrētus cenu palielinājumus, un ne tikai par pāris procentiem. Un, kā zināms, imports vēl arvien dominē pār eksportu, kam it kā radusies izaugsmes iespēja.

Detaļās var izvērsties bezgalīgi, bet, jebkurā gadījumā, tas kopumā atgriežas pie valsts korekciju iespējam, pamatā jau – runājot par inflāciju, kas ir kritērijs gan tautas labklājībai, gan valsts dalībai eirozonā. Atceroties valstsvīru prognozes aizvadītajam gadam, kuras nepiepildījās vairāk nekā divkārt, nav lielas pārliecības, ka tagad ir pietiekami argumenti inflācijas straujas samazināšanās plāniem nākamajā un turpmākajos gados. Versijas par hipotekāro kredītu aplikšanu ar nodevu vai kādu cita veida apgrūtinājumu arvien vēl nav tik konkrētas, lai tās varētu izvērtēt, bet nez vai arī tas būtu līdzeklis visām kaitēm, kas var vairot un jau vairo inflāciju.

Argumentu vērtēšanas brīdis varētu būt tad, kad Latviju apciemos Eiropas Komisijas pārstāvji, lai uzsāktu vērtēšanu par Latvijas pievienošanos tā sauktajam valūtas kursa mehānismam. Dažādie starptautiski noteiktie ekonomiskie parametri kontekstā ar valdību maiņu un budžeta maiņu Latvijā arī ir mainījušies, taču jautājums arvien vēl ir, vai pašreizējie plāni ir atbilstoši mērķiem.

Kā arī vakar TV studijā apliecinājās, Latvijas Bankas prezidents uztur spēkā versiju, ka EK var Latvijai noslēgt pāreju no lata uz eiro ar lata revalvāciju jeb vērtības paaugstināšanu. Pret to, kas zīmīgi, atšķirībā no citiem aizrobežu uzstādījumiem, Centralās bankas vadītājs sola cīnīties līdz pēdējai iespējai, pat nesagaidot, vai lata piesaistes kurss dos tik optimistiskus rezultātus kā plānots.

Visbeidzot, ja arī šāda administratīva kursa maiņa “no centra” var izpalikt, skaidrs, ka vēl viena cenu un izmaksu šūpošanās saistībā ar latu un eiro ir neizbēgama - pārejot no latiem uz eiro, kad jaunajā valūtā būs jāizsaka gan visas cenas, gan pakalpojumi, gan arī valsts noteiktie maksājumi. Lai kādas būtu cerības, aizrobežu pieredze rāda, ka šis ir milzu kārdinājums un iespēja visus ciparus noapaļot uz augšu…