Sveicot Jūs, Dombura kungs, svētkos un atmiņās kavējoties 1990. gada saviļņojošajos notikumos, tāpat arī sekojot līdzi šodienas svētku pasākumiem, man un maniem draugiem šodien radās jautājums. Mēs, kas esam mūsu valsts patrioti, kuri arī atceramies to satraukumu, kad skaitījām līdzi balsojumam par Neatkarības deklarācijas pieņemšanu, domājam, ka vajadzētu nosaukt arī tos, kuri balsoja pret, bet, kuri mūsu brīvajā valstī jūtas visnotaļ komfortabli. 

Prezidentāra valsts iekārta. Tautas ievēlēts prezidents ar savu programmu, kur ministru prezidents atskaitas par paveikto tieši prezidentam, tad varbūt izbeigtos tie partiju kari, kur partijas plēšas par varas posteņiem tādejādi nenovedot nevienu lietu līdz galam un tiek pieņemti dažādi pa nakti sasteigti, slepeni no tautas lēmumi. Tādas lietas un citas līdzīgas politiķus nošķir no tautas un liek tiem izskatīties pēc neliešiem, meļiem utt. Personīgi manas domas. a.c. Jānis 

piekrītu, ka vajadzētu nosaukt tos dep. kuri balsoja pret neatkarību, UN PATREIZ CER UZ iekļūšanu Saemā, esot SC partijā, jo kaut kā jocīgi iznāk ka mēs vientiesīgie vēlētāji balsojām par cer'bām, nevis cilv. kuri prot un strādā veiksmīgi visas tautas labā--tādu gan ir ļoti maz, un tie vispār cenšas izvairīties no mūsu ĪPAŠI netīrās politikas, un ne velti ir teiciens, KAS DAUDZ RUNĀ, TAS MAZ DARA..vēl gribētos dzirdēt vecos runčus- Saemas deput. kas ilgstoši ir pie šprices, ko viņi labu ir izdarījuši tautas labā--izņemot to ka ir izsaimniekota visa valsts, un esam Pas. b. un val. f. atkarībezdarbnieki, trūc. cīnāmies par izdzīvošanu ilgstoši, nevis norm. dzīvojam visus 20 gadus..Jāni lūzdu vēlreiz uzaicini politoloģi Ilzi Ostrovski ...