Patika raidījums... bet Domburs nedaudz atgādināja vienu FIT LINE izplatītāju...kurš mēģināja mani "topīt", "topīt"......pat nedeva atbildēt, pat manliekas negribēja atbildes dzirdēt :)) 

Es ļoti labi saprotu Dombura kunga neiecietību pret "runāšanu garām".Diemžēl, tā ir mūsu sabiedrības, un, manuprāt, ne tikai valdības problēma kopumā. Kaut kas mentāls, ja tā drīkst izteikties. Es pilnībā piekrītu visam, kas pausts autora komentārā par raidījumu. Par šo tēmu varētu runāt daudz, es mēģināšu īsumā iezīmēt būtiskākās pārdomas, kas radās klausoties raidījumu. 1. Viennozīmīgi ir skaidrs, ka valdība neuzskata par vajadzīgu kaut ko apspriest ar plašāku publiku, kā saka, darba gaitā. Jau ne pirmo reizi no dažādu valstsvīru mutēm izskan viedoklis, ka viņuprāt tauta, sabiedrība jāinformē tikai par sarunu, darbu rezultātu, nevis procesu. Jautājums, vai pie varas esošie ir pārliecināti, ka tā ir pareizā politika , vai viņiem tā ir vienkāršāk. 2. Kas attiecas uz jaunu valdību un premjeru. Es nepārzinu visu to virtuvi, taču varbūt Kalvīša kungs paziņoja par demisiju daļēji arī tādēļ, ka ir pārliecināts, ka citu kandidatūru atrast būs problemātiski. Un šis raidījums manī šo pārliecībustiprināja. Mani pārsteidza, kaut, ja padomā, tad tas ir likumsakarīgi, ka diskusijas laikā gandrīz vai nonāca pie kopēja viedokļa, ka jaunajam premjeram ir jābūt pārcilvēkam. Respektīvi, visi piekrīt, ka viņam jābūt tādam, kam cilvēki uzticētos, bet kā šo uzticību radīt neviens nemācēja pateikt. Piedodiet, bet, manuprāt, tas ir tīri latviski.Jo patiesībā mēs taču arī ikdienas dzīvē viens otram neuzticamies, kur nu vēl valdībai.Tāpat savstarpēja neuzticība ir valdošās elites starpā, jo viņi taču nākuši no tās pašas sabiedrības un audzināšanas,kas ir pilna neuzticības. Sākot ar kaimiņiem un tālāk visas dzīves garumā. Varbūt arī kaut kur dzirdētam, ka latvietim no ilgajiem citu tautību kundzības laikiem ir ģenētiski ieprogrammēts, ka tautieti priekšnieku vajag ienīst, bet cittautietis priekšnieks ir dabiska lieta, ir zināms pamats. Es negribu nevienu aizvainot, bet diemžēl daudzkārt tas pierādās gan ikdienas dzīvē, gan valdībā. Un uzskats, ka premjeram jābūt pārcilvēkam, lai viņam uzticētos ir vēl viens tam pierādījums. Darbs sociālantropologiem. Manuprāt, cilvēkam, kas vada valsti nav apriori jāvieš uzticība tautā. Protams, tas būtu ideāli, bet, manuprāt, ne visai reāli, īpaši ņemot vērā visu augšminēto attiecībā uz mūsu mentalitāti. Ir taču redzams, ko cilvēki atbild neskaitāmajās socioloģiskajās aptaujās par to, kam viņi uzticas. Tur figurē pārsvarā kultūras pārstāvji. Ir taču skaidrs, ka tie nav pieskaitāmi, varbūt ar retiem izņēmumiem, pie potenciālo valsts vadītāju kategorijas. Manuprāt, premjera kandidātam jābūt pirmkārt, ar stipru raksturu un savu pārliecību, konkrētu rīcības plānu, ideālā variantā bezpartejiskam. Bet uzticību jānopelna laika gaitā. Un manuprāt, tieši piekrišana bezpartejiskam kandidātam būtu tieši tas pirmais solis, ko valdošā elite varētu veikt kardinālai valsts vadības sistēmas maiņai un pakāpeniskas uzticības atgriešanai. 3. Kādai jābūt valdībai? Ir amizanti vērot kā no gada uz gadu tiek pārstumti vieni un tie paši kauliņi. Visas pašreiz daudz maz nozīmīgās partijas Latvijā taču jau ir pabijušas pie varas un dažas pat ne vienreiz vienun visas ir vairāk vai mazāk pievīlušas tautas uzticību. Jaunas partijas pašreiz nav redzamas. Tātad skaidrs, ka neko jaunu un uzticamāku uz šo brīdi sagaidīt nevar. Strupceļš? Es izteikšu vēl vienu ķecerīgu domu. Ir politiskais spēks, kurš ilgstoši turas vēlētāju reitingu augšgalā, bet nekad vēl nav ticis pie varas. Ņemaz nerunājot, ka tas nav visai demokrātiski, ka partiju, kura regulāri ieņem 2.,3. vietu vēlēšanās nekad nelaiž valdībā, vai tiešām vismaz intereses pēc nevarētu saņemties un pārbaudīt kā viņi darbotos valdībā, nevis opozīcijā. Un atkal, manuprāt, tīri latviskas mentālas bailes no kreisajiem. Tas ir saprotami, taču vai nešķiet, ka jau pagājis pietiekams laiks un situācija pietiekami mainījusies, lai pārvarētu bailes. Runa jau neiet par radikāļiem. Nils Ušakovs, manuprāt, ir mūsdienīgi domājošs jauns cilvēks. Galu galā arī par sociāldemokrātu nākšanu pie varas Rīgā savulaik bija milzīgs troksnis un bailes, ka nu atgriezīsies krievu laiki. Reāli domājošies cilvēkiem, taču ir skaidrs, ka tā vairs nenotiks. P.S.Lūdzu ņemt vērā,ka tas ir viedoklis, kas balstīts vienkārši uz loģiskiem spriedumiem(ja nepatīk valdība, tad jāizvēlas tos, kas valdībā vēl nav bijuši) un tam nav nekāda sakara ar aģitāciju vai politiskajām priekšrocībām. Tāpēc, ja kādu mans viedoklis aizvaino, lūdzu nepūlieties sūtīt man draudu vai apvainojumu vēstules. Arī manu vārdu, lūdzu nevajag aiztikt(es neizmantoju interneta iespēju slēpties aiz izdomātiem nikiem)un sūtīt mani kaut kur(informēju, jo ir bijuši gadījumi pat ļoti cienījamā sabiedrībā), es lieliski zinu visu, ko šajā sakarā domā viena daļa latviešu. Atvainojiet, ka tik gari. 

Uz M. Bondara retorisko jautājumu jāatbild apstiprinoši, diemžēl. Jo patreizējā koalīcijas rosīšanās liecina par vēlmi izperēt kumeļu no gurķa. 

Latvija problēma nav valdībā. Latvijas problēma poltiķu nihilismā. Šobrīd Latvijā ieliekot par premjieru pat Jēzu Kristu , ja to izdarīs esošā koalicija , pa otram lāgam sitīs krustā. Latijas šā brīža lielākā problēma ir tiesiskums. Procesa sākums ir meklējams Saeimas vēlēšanās , kur atsevišķu apvienību un partiju dievināšanas kampaņu rezultātā , tika ietekmēti vēlēšanu rezultāti un tas sagrāva Saeimas leģitimitātes absolūtu un manu ticību demokrātiskām vēlēšanām. Tālākie procesi ir viena , iespējams , ka nelikumīga , procesa turpinājumi. Un pēc būtības man ir vienala , vai uzvarēs LPP/LC un TP juristi juridiskās spēlēs savus oponentus , vai nē , mani tas vairs neinteresē , jo manās acīs varas leģitimitāte ir apšaubīta. Nerunājot par augstākminētā procesa iespaidiem mums pienācās samierināties , ka Saeima spēja kukuli pārdēvēt par pateicību un noliegt potenciālā prezidenta korumpētību. Puse pasaules smējās , ka valsts augstākais likumdošanas orgāns nespēj saredzēt korumpētību un krimināli sodāmu nodokļu nemaksāšanu. Man atkal bija jāpieņem apšaubāmas reputācijas produkts , kas jāsauc par prezidentu. Mani pārsteidz , ka Iekšlietu ministrs paziņoja , ka pret KNAB biroja vadītāju Loskutovu vērstā MP sēdē , lēmums par Loskutova atbrīvošanu tika pieņemts uz emociju pamata , bet ne vis ,uz likumiska pamata. Man tajā brīdī radās jautājums : "Kāpēc augstākā Izpildvara pieņemot lēmumus ,nebalstās uz likuma pamata un , cik MP tiek pieņemti nelikumīgi lēmumi. Tās ir tikai pāris remarkas par tiesiskumu Latvijā. Par subordināciju. Mēs pēc būtības esam darba devēji Saeimai un valdībai un es nezinu , ko teiktu privātfirmas dibinātāji , ja kāds nolīgts darbinieks viņu nosauktu par vaukšķiem. Par barjerām. Lagzdiņa sveiciens bija pirmais akmens barikādēs. Pēc tam nāca tautas nobalsojumi , tautas sapulces , sarunas u.t.t. , kas ir radījis abpusēju riebumu starp valsts varu un tautu. To neatrisinās neviens jauns premjiers , to var atrisināt tikai jauna Saeima , pret kuru tautai nebūs riebums. 

Vakar klausījos un nesapratu (nesaprotu vēl šodien), kāpēc tiek uzsvērts, ka nākamajam premjeram jābūt pārcilvēkam. Manuprāt, ir tieši otrādi - tagad varētu nākt pat elfs zaļos svārciņos un zvārguļu cepuri galvā ar nosacījumu, ka viņš nemaina savu viedokli ik pēc dienas, nemuld tukšu pa labi un kreisi, šo to sajēdz no darba, kas jādara un, runājot ar cilvēkiem, necērt dūri galdā un nesauc par kvaukšķiem. Mūsu garants visu ir salaidis absolūtā dēlī, tāpēc, šķiet, ka cilvēki pozitīvi novērtēs katru, kas nāks šito miskasti savākt. Starp citu, Domburs kaut kā palaida garām Verzes teikto par tiem likuma pantiem - viņa uzsvēra, ka MK vadītāju izvēlas premjers, nevis partijas apspriežas un piedāvā savu kandidātu. Ja VZ patiešām būtu neatkarīgs, tad koalīcijas darboņiem pa vienam būtu teciņus jātek uz pili, nevis jātaisa savstarpējas apspriedes blakusmērkaķu būrim. 

Sorry, kļūdas labojums - MK vad., resp., premjeru, izvēlas prezidents. 

Manuprāt, Dombura minētais piemērs par J.Straumi ir tieša patreizējās sistēmas, "shēmas" kvintesence, žēl ka neizdevās tēmu attīstīt. Jo, tieši tāds un ntie tamlīdzīgie piemēri ir tie kas audzē neuzticību, nihilismu.. Jautājums ir- kad partijas, uzzinot par sava biedra šmucēm,metīsies situāciju noskaidrot megaātrumā, un ja aizdomas paliktu, biedru momentā noņemtu no amatiem un izmestu no partijas? Pie mums, maksimums kas tiek praktizēts, biedrs uz mirkli paiet ēnā, un pēc brīža iznirst "siltā vietiņā", un vēl pēc kāda gadiņa atkal var gan uz saeimu, gan kur vien tīk.Jo, kā vakar Grinblats- "esot liela pieredze"..Nu super!Es to saprotu- aha, tātad viss pa vecam, un tāda "pieredze" aizvien ir cieņā..Kādas te pārmaiņas? 

Piekriitu Arnim,ka uz raidiijumu jaaaicina I.Kreitusa.Vina speej nekaunas nolikt pie vietas.Domburs vairs nespeej palikt neitraals-koaliicija vairs vinu nerespektee.Prieks par Bondaru.Zinu vinu no striitbola laikiem.Cienu veci,kurs laukumaa ir psihs,bet te "runcis Leopolds". 

Varas vīru gari nekonkrēto dēļ manas uztveres spējas ir krietni samazinājušās un garās tukšās runas neatnāk līdz manai uztverei.Tādēl atvainojos,varbūt palaidu garām kādu vārgu balstiņu premjeru skatīties no sieviešu vidus,jo tām, kā zināms, Latvijā ir gudras galvas uz stingra kakla,kuru negroza nauda.Protams,ka viņas atrodas partijās,kā gan savādāk iekļusi Saeimā,bet kā redzams, galvenais tomēr ir konkrēts cilvēks ar savām spējām, nevis partija. Beigu beigās jābūt līdzsvaram.Veči klaigā,kādam viņus jāsavalda. 

Man dīvains likās Lejiņa kunga optimisms. Ja paklausās viņa teikto, tad pie mums viss ir kārtībā. Var jau būt ka amerikāņiem (ko Lejiņa kungs pieminēja) viss izskatās savādāk. Droši vien ka visi procesi kas notiek tautā arī ir demokrātijas izpausmes piemērs kaimiņvalstīm(kā tika minēts). Taču runa jau nav par to, bet gan par to ka, ko dod visas šīs demokrātijas izpausmes, ja valdošās koalīcijas attieksme ir apmēram tāda - lai jau viņi tur izmanto savas tiesības, mēs tāpat darīsim tā kā gribēsim. 

Noskatījos trešdienas ierakstu. Interesants vērojums. Vai tas bija ar nolūku vai netīšām tā gadījies, bet izskatījās, ka uz premjera amatu kandidēs divi no klātesošajiem: Godmanis un Bondars. Viņi izskatījās, kā filmās rāda - sliktais un labais policijas cilvēks- sēdēja pretējās pusēs, viens tāds maigs, garīgs, morāli izturēts gaišais tēls, gandrīz vai "pārcilvēks" par kādu bija runa un otrs tāds pretējs- ar iebiedēšanu un optimismu: Būs sliktāk, būs... To it kā apstiprināja arī Grīnblats, raksturodams iespējamos premjera variantus. Ar interesi sekošu turpinājumam - kā seriālam, kurus gan nekad neskatos, jo man pat TV nav. 

Arturs_Z 26. augusts, 2011 bet nu tomēr noturēja pie dzīvības dzinēju, kad aizgāja pa burulbi visu cieņu viņam 

M9caTb kdvodmnqgidv 

4AHKPf uekxndfumssp