Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 17.11.2024.
 
Latvijā ieradusies starptautisko aizdevēju pārskata misija un norit sarunas arī par tiem nosacījumiem, kas Latvijai būs jāievēro, veidojot jau 2012.gada budžetu. Pagājušā gada vasarā parakstītie aizdevuma dokumenti paredz, ka budžeta deficītam 2012.gadā jābūt „zem 3%” no IKP. Politiķi 6.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” skaidroja, kāpēc aizdevēji grib panākt mazāku deficītu, nekā to piedāvā Latvijas puse, un kāda apjoma konsolidācija vēl varētu būt gaidāma nākamgad.
Salvis  naktenis@inbox.lv  14:05  |  09.04.2011.

Valsts budžetā nepieciešami papildus miljoni - lūdzu! Valsts iestāžu un citu valsts budžeta finansētu institūciju, kā arī valsts kapitālsabiedrību norēķinu kontu apkalpošanu vajadzētu uzticēt valstij piederošajai Hipotēku bankai. Šo kontu ikdienas atlikumi ir mērāmi desmitos miljonu, kurus ieguldot drošos īstermiņa un vidēja termiņa finanšu darījumos var pelnīt jaunus miljonus, kurus kā dividendes valsts varētu saņemt no Hipotēku bankas. Šodien ar Latvijas valstij piederošu naudu šo peļņu gūst svešam kapitālam piederošas bankas. Jocīgi, ka naudas īpašnieks (Latvijas valsts), kuram pieder pašam sava banka, lielāko daļu savas naudas uztic citu īpašnieku bankām, ļaujot tām gūt papildus peļņu, negūstot no tā sev labumu (dividendes). Vēl vairāk – ļaujot dividendes par savas naudas izmantošanu saņemt trešajām pusēm, mēs ejam pie citām trešajām pusēm lūgt aizņēmumus, par ko esam gatavi vēl maksāt procentus! Absurdi! Ja jau šobrīd Hipotēku bankā ir norēķinu konti dažām valsts budžeta finansētām institūcijām un kapitālsabiedrībām, tas nozīmē, ka Eiropas regulas to pieļauj. Ja jau pastāv valsts institūcijas, kas ir izvēlējušās un izmanto Hipotēku bankas pakalpojumus, tad kāpēc citas to nedara, kāpēc atbildīgās ministrijas uz to nevērš uzmanību? Redzu, ka šāda pieeja mums ļautu, iespējams, būt pionieriem – izveidojot Valsts norēķinu un attīstības banku. Racionāli rīkojoties, valsts institūciju un kapitālsabiedrību norēķinu kontu atlikumi Hipotēku bankā varētu kalpot arī kā finanšu resursi valsts atbalsta programmu īstenošanai. Te nav mazsvarīgs arī apstāklis, ka norēķinu kontu atlikumi ir lēts finanšu resurss, jo par tiem tiek maksāti viszemākie procenti. Pieļauju, ka, pārceļot norēķinu kontus uz Hipotēku banku, norēķinu pakalpojumi valsts institūcijām būs lētāki, tādā veidā ietaupot valsts budžeta līdzekļus. 



Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

         Dalibnieki         


Autors: