Šeit pieejami „Kas notiek Latvijā?” vadītāja un redakcijas raksti saistībā ar raidījumā apspriesto vai citām aktualitātēm. 09.12.2019.
 

Tēls, simbols vai administrators: ko gribam no tiesībsarga?

Tiesas, tiesībsargs video_f

03.03.2011. Lāsma Rozenfelde  A A A Komentāri: 0
2.martā, priekšvakarā pirms Saeimā gaidāmā balsojuma par tiesībsarga apstiprināšanu, šī amata kandidāti, politiķi un eksperti „Kas notiek Latvijā?” studijā sprieda par to, kuriem kritērijiem un kāpēc tiesībsargam ir jāatbilst un vai divi pašreizējie kandidāti šiem kritērijiem atbilst. Taču atklājās, ka vienotas izpratnes par to, kādu tiesībsargu Latvijai vajag, vispār nav un viedokļi ir klaji atšķirīgi. Pretējas domas izskanēja gan par to, cik (ne)nozīmīga ir tiesībsarga autoritāte, gan par to, vai tiesībsargam jābūt spējīgam administratīvā darba jautājumos.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene („Vienotība”) pauda viedokli, ka tiesībsargs ir tēls, simbols labai valsts pārvaldībai. Viņa kritizēja „Rīgas slimokases” likvidatora Jura Jansona izvirzīšanu tiesībsarga amatam, ja saskaņā ar Valsts kontroles vērtējumu viņš ir pārkāpis labu valsts pārvaldību, savukārt citi dalībnieki iebilda Valsts kontroles atzinuma būtiskumam. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājas biedrs Boriss Cilevičs („Saskaņas centrs”) uzsvēra, ka pierādītu pārkāpumu kandidātam nav, bet J.Jansons pauda viedokli, ka atzinums ir tendenciozs.

Rīgas Juridiskās augstskolas prorektors Mārtiņš Mits savukārt apgalvoja, ka tiesībsargam ir jāatbilst trim pamatkritērijiem, kas ir neatkarība, zināšanas un autoritāte. Tieši tiesībsarga autoritāti viņš uzsvēra kā galveno, uz kā balstās visa institūcija. Eksperts pauda viedokli, ka no zināšanu un autoritātes viedokļa Administratīvās rajona tiesas tiesnese Anita Kovaļevska ir „nesalīdzināmi labākā pozīcijā” nekā J.Jansons. Viņš gan atzina, ka sabiedriskā atpazīstamība nav nevienam no kandidātiem, bet pati A.Kovaļevska uzsvēra, ka ir pietiekami atpazīstama to juristu vidū, kas darbojas ar cilvēktiesībām. Arī Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta direktors Nils Muižnieks norādīja, ka cilvēktiesību jomā J.Jansonu neviens nezina, savukārt A.Kovaļevsku zina.

Tomēr Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas deputāte Iveta Grigule apgalvoja, ka autoritāte šajā brīdī „nav noteicošais”. Viņa pauda viedokli, ka vienam kandidātam „plusiņš” ir cilvēktiesības, otram – administrēšana. I.Circene gan asi iebilda pret to, ka tiesībsarga būtība būtu saistīta ar administratīvo darbību, un arī A.Kovaļevska apgalvoja, ka uz administratīvo darbu nedrīkst likt lielu akcentu un tieši iepriekšējā tiesībsarga padziļinātu zināšanu trūkums cilvēktiesībās un labas pārvaldības jautājumos lielā mērā bija iemesls tam, ka birojā izveidojās konflikts. B.Cilevičs savukārt aicināja nejaukt atpazīstamību un autoritāti, bet J.Jansons uzsvēra, ka cilvēktiesību joma ir plaša un nav cilvēku ar „super-padziļinātām” cilvēktiesību zināšanām.

Video: Ingrīda Circene, Boriss Cilevičs, Juris Jansons, Mārtiņš Mits, Anita Kovaļevska, Iveta Grigule un Nils Muižnieks par kritērijiem, pēc kuriem jāvērtē tiesībsarga amata kandidāti, un konkrēto kandidātu (ne)atbilstību tiem. (Fragments no „Kas notiek Latvijā?”, 02.03.2011.)


Komentāri:       
Lai pievienotu komentāru, mājas lapas drošības apsvērumu dēļ, ievadiet zemāk attēlā redzamo 4 zīmju kodu. * e-pasts tiks uzrādīts pie komentāra

Partneri:



         Dalibnieki         


Autors: