Par nejaušību, gadījumu vai izņēmumu, attiecībā pret visu daudzskaitlīgo policistu cunfti, protams, var nosaukt četru policistu dalību vienā konkrētā laupīšanā. Taču ja ne kā tieša cēloņsakarība, tad netiešs ietekmējošais faktors tomēr acīmredzami iezīmējas sasaiste starp materiālajiem faktoriem, policijas kadru kvalitāti, motivāciju, papildarbiem ar papildus ienākumiem, un ar to saistītajiem riskiem. Ja policistu atalgojums būtu augstāks, konkurence būtu lielāka, iespējas atbrīvoties no šaubīgākajiem būtu plašākas, būtu pamats papilddarbus minimizēt vai izskaust. Tas, protams, neizslēgtu iespējas policistiem kļūt par noziedzniekiem, tomēr riskus mazinātu gan.

Viens faktors ārpus policijas sistēmas, par ko Jēkabpils notikumu sakarā šobrīd arī paliek daži atklāti jautājumi, ir par „Fenikss” spēļu zālē glabātās skaidrās naudas apjomu, kas neizbēgami kļūst par kairinājumu - vienalga, policistu vai nepolicistu – pretlikumīgām tieksmēm. Spēļu biznesa pārstāvja līdzatbildību pēdējās dienās uzturošās iekšlietu darbinieku arodbiedrības vadītājs gan vakar debatēs attiecās publiski argumentēt savas versijas par melnajām kasēm, tomēr, jebkurā gadījumā, šādā ārkārtas gadījumā adekvāta būtu gan izmeklēšanas, gan arī azartspēļu uzraugu savlaicīga un pienācīga argumentēta informācija sabiedrībai par to, kādiem pieņēmumiem ir vai nav pamats.

Bet, protams, pamatjautājumi ir un paliek par policiju.
Reaģējot uz notikumiem Jēkabpilī, iekšlietu ministre un viņas jaunieceltais Valsts policijas priekšnieks nākuši klajā ar vairākiem paziņojumiem par konsekvencēm un turpmākām pārmaiņām. Lai tās objektīvi vērtētu, nepieciešama pietiekami plaša faktu bāze. Vakar daži skaitļi ēterā izskanēja, bet, lūk, pilnīgāks apkopojums par dažiem aktuālajiem faktiem, balstoties uz Valsts policijas oficiālajiem datiem.
- pie disciplināratbildības saukto policijas darbinieku skaits 2008.-2010.gadā bijis attiecīgi 445, 338 un 229, disciplinārā kārtā no dienesta atbrīvojot, pa gadiem, 23, 12 un 11 darbiniekus;
- amatu savienošanu, strādājot citā darbā, ar priekšniecības atļauju īsteno 1479 darbinieki jeb 19% no visiem policijā strādājošajiem, tai skaitā 50 „Alfas” darbinieki jeb 39,4% no visiem šajā vienībā strādājošajiem;
- vakances no kopumā 8116 štata vietām 2010.gadā bijušas 459;
- pērn 3867 amatpersonām policijā pērn veikta darbības un tās rezultātu novērtēšana, kā rezultātā secinot, ka neatbilstība prasībām nav fiksēta nevienam, 39 jeb 1% daļēji neatbilst noteiktajām prasībām, bet pārējie atbilst;
- atalgojums Valsts policijā atspoguļots publiski Valsts policijas mājaslapā (www.vp.gov.lv/?sadala=454), kur redzams, ka decembrī tikai daži simti vadošu darbinieku saņēmuši „uz rokas” vairāk par 400 latiem, bet no atlikušajiem sešiem tūkstošiem lielākā daļa saņem pat mazāk par 300 latiem. Vidējā kārtībnieka atlīdzība pēc policijas aprēķiniem šogad būs Ls 257 reģionu pārvaldēs un Ls 288 Rīgas reģionā un Galvenajā kārtības policijas pārvaldē, savukārt Kriminālpolicijas vecākā inspektoru atlīdzība reģionu pārvaldēs – Ls 386.

Kontekstā ar šiem datiem, iespējams, iespējams, varētu vispusīgāk spriest par augstāko amatpersonu gan līdzšinējo, gan turpmāk pieteikto pārmaiņu būtību un pamatotību attiecībā uz pārbaudēm, disciplināratbildību, darbinieku skaita un atalgojuma izmaiņām, un tamlīdzīgi. Protams, vēl papildus analīze būtu nepieciešama, lai spriestu, ciktāl policija strādā rezultatīvi un stabili, kā to apgalvo vadība un pārraugošā ministre, bet ciktāl – uz kritiskās robežas vai pat jau aiz tās no materiālā, morālā vai organizatoriskā aspekta.
Taču, jebkurā gadījumā, paradoksāli ir tas, ka šobrīd tiek pieteiktas sistēmiskas plašas un daudzos aspektos pat fundamentālas izmaiņas tai sistēmai, kuru aizvadītajos divos gados ir veidojusi vai saglabājusi šī pati ministre, kura apgalvo, ka Jēkabpils notikumiem nav sistēmisku cēloņu. Šādai pieejai trūkst loģikas, tomēr paškritiku par to nedzird.

Skaidrs, ka arodbiedrību kritikai par sistēmā notiekošo ministre un policijas vadība var likt pretī daudzas, arī gana pamatotas atbildes un pretuzbrukumus. Tomēr publiski pieejamie fakti rada pamatu šaubām par konsekvenci sistēmas stiprināšanā līdz šim un pamatotību turpmākās pārmaiņās. Turklāt, jāpatur prātā, ka arodbiedrības ir vēl gluži „zaļš” tikai dažus gadus funkcionējošs elements iekšlietu sistēmā, kas tradicionāli ir noslēgta, un līdz ar to bieži līdz plašākai sabiedrībai un medijiem nenonāk pilnvērtīga informācija par to, kas notiek un kā tiek novērtēts notiekošais, tā teikt, „apakšās” jeb „uz zemes”.
Kā viens no iemesliem Jēkabpils traģēdijai vakar KNL debatēs tika pieminēta specvienības policistu „zvaigžņu slimība”. Spriežot gan par līdzšinējām vainām un atbildībām, gan to, kam un kā turpmāk kas jāmaina, iespējams, izšķirošs faktors ir šī zvaigžņu slimības problemātika arī daudz augstākos policijas un to pārraugošā resora līmeņos.