09.12.2010.
Lāsma Rozenfelde
„Par Labu Latviju” (PLL) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Zalāns norādīja, ka igauņi no ēnu ekonomikas nākamgad plāno atgūt 150 miljonus, bet lietuvieši 200 miljonus latu – tātad tur mērķi ir daudzkārt ambiciozāki nekā Latvijā. E.Zalāns pavēstīja – ja viņš būtu aizdevējs, viņš „arī nepiekristu” lielākas summas ierēķināšanai, jo valdība nevar pateikt, no kādām kategorijām cik miljonus grib dabūt. Tiesa gan, kad viņam prasīja līdzīgu detalizāciju par to, no kā iegūt PLL piedāvātos 60 miljonus latu, arī viņš pats to norādīt nevarēja, vien apgalvoja, ka tas ir „pilnīgi reāls cipars”. Koalīciju viņš apvainoja mazdūšībā.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs („Vienotība”) gan apšaubīja Lietuvas un Igaunijas prognožu izpildi, gan nevarēja pateikt, kāpēc valdības cipars ir tieši 15 miljoni. Viņš apgalvoja, ka „uzzīmēti” būtu arī PLL piedāvātie 60 miljoni, tāpat kā kaimiņu cipari. J.Reirs gan uzsvēra, ka ar starptautiskajiem aizdevējiem arvien tiek runāts par summas palielināšanu.
„Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis apgalvoja, ka aizdevēju skepse saistīta ar to, ka „pietrūkst reālu pasākumu”, un rosināja vairākus vēl paspēt iestrādāt. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāja vietnieks Egils Baldzēns kā panākumu raksturoja to, ka kopā ar darba devējiem izdevies vienoties ar izpildvaru par konkrētu ēnu ekonomikas apkarošanas plāna pasākumu izskatīšanu februārī. Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Jānis Naglis gan izpildvaru kritizēja, norādot uz to, ka plānā ierakstītie termiņi jau ir nokavēti. Līdz budžeta pieņemšanai otrajā lasījumā, negaidot februāri, Saeimas deputātiem vēl ir iespējams budžeta paketē iestrādāt pasākumus aktīvākai cīņai ar ēnu ekonomiku, tā cenšoties pamatot aizdevējiem lielākas ieņēmumu prognozes pareizību.
