02.07.2010.
Lāsma Rozenfelde
M.Bičevskis skaidroja, ka galvenais pamatnostādņu uzstādījums ir samazināt slogu darbaspēkam un vairot patēriņam, bet Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Pēteris Krīgers kritizēja to, ka plānotā nodokļu politika nav sociāli taisnīga. M.Bičevskis tam pretī lika argumentus par to, ka no pievienotās vērtības nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa, ko plānots paaugstināt, ir daudz grūtāk izvairīties nekā no ienākuma nodokļiem. „Vairojot nodokļus šajā sadaļā, mēs mērķtiecīgi daudz vairāk apliekam tos, kam ir lielāki ienākumi,” sacīja valsts sekretārs. Viņš piekrita, ka jāliek kompensācijas mehānismi, un nosauca divus – neapliekamā minimuma paaugstināšanu un papildus izdevumu meklēšanu tai daļai, kas saistīta ar valsts finansētajām zālēm. Viņš piekrita, ka tā rezultātā no nodokļu izmaiņām grūti plānot lielāku konsolidāciju nekā par 100 miljoniem latu.
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis savukārt bija ļoti kritisks par ieceri neapliekamo minimumu paaugstināt par 20 latiem, aicinādams to uzreiz paaugstināt līdz 90 latiem, plānojot cilvēku atnākšanu atpakaļ no pelēkās uz balto ekonomikas daļu, taču M.Bičevskis risku novērtēja kā pārāk lielu. Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Elīna Egle izteica viedokli, ka pamatnostādnēs nav ne apskatīts jautājums par to, kā ar nodokļu palīdzību var atveseļot ekonomiku, ne arī izvērtēti sociālie riski.
