1,5% lielās nekustamā īpašuma nodokļa likmes vēsture ir gana sena – kopš likuma pieņemšanas 1997.gadā. Tad bija gan gluži cits nekustamo īpašumu tirgus un citas cenas, gan arī nespēja prognozēt pašreizējo situāciju Latvijā. Tiesa gan, sākotnēji plāni ieviest šo nodokli, apliekot ne tikai zemi, bet arī ēkas pēc kadastra vērtības, bija jau gadsimtu mijā. Tomēr tie tika atlikti, radot sava veida beznodokļu nozari. Vienlaikus plānos bija arī politiķu solījumi, mainot aprēķinu principus, samazināt nodokļa likmi līdz 1% - arī tas palicis nerealizēts.

It kā jau var atrunāties, ka vēl nav zināmi precīzi kadastrālās vērtības aprēķini, un tas liedz plānot risinājumus. Tomēr jau vakar Valsts zemes dienests (VZD) šīs tēmas risināšanā iesaistītajām pusēm bija iesniedzis aprēķinus par aktualizētās kadastrālās vērtības pieaugumu Jūrmalā visās lietojuma zonās. Tostarp, vislielākajā un visjūtīgākajā - individuālo dzīvojamo māju zonā vērtība ir cēlusies vidēji četrarpus reizes, sākot ar vairākkārtīgu līdz vairāk kā desmitkārtīgam pieaugumam. Vairākkārtīgs pieaugums ir arī citu statusu īpašumiem, Rīgā esot līdzīgi. Ja prezumējam, ka kadastra vērtībai jātuvojas tirgus cenai, šo visu jau tāpat varēja paredzēt un, pat neatkarīgi no tā, vai pieaugums ir divarpus vai trīsarpus reizes, paredzamā nodokļa lēciena mērogus var uzskatāmi prognozēt.

Finanšu ministrs pieļauj dažāda veida versijas par atlaidēm, neapliekamo daļu un tamlīdzīgi, tomēr viņa pozīcijā trūkst to parametru, kas pienāktos šāda ranga amatpersonai – vai paredzam nodokļa iekasēšanas apjomus valstī attiecīgā proporcijā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) vai pašvaldību savienības priekšsēža pieminēto IKP uz vienu iedzīvotāju, vai pret pašvaldību budžetu kopsummu, vai arī, skaidri un gaiši, vai gribam būtisku šī nodokļa palielinājumu, vismaz noteiktai īpašnieku daļai, vai, mainot sistēmu, galarezultātā iekasētās summas negribam palielināt.

Tiesa gan, arī vietējās varas pārstāvju dārziņā jāmet akmens par to, ka nav skaidru versiju, kāds varētu būt ienākuma vai dzīvojamās platības slieksnis, kas netiek aplikts ar nodokli, vai arī kāda varētu būt maksātspējai loģiska nodokļa proporcija attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem.

„Jaunā laika” jau otrdien steidzīgi izteiktais paziņojums par nodokļa likmes samazināšanu līdz 0,5% arī šķiet gana populistisks. Tas neietvēra diferencētas likmes, ko gan atbalstīja tieslietu ministre vakardienas diskusijā, turklāt, tas neatbildēja uz jautājumu, vai vismaz 1% liela likme tiešām visām īpašnieku kategorijām tomēr būtu pārāk liels slogs.

Atsevišķas vēl turpmākas skaidrošanās vērts ir informācija un kritēriji kadastra vērtības aprēķiniem, par ko vakar nebija vienprātības vērtētājiem no valsts un privātā sektora. Būtisks jautājums tieslietu resora kompetencē ir arī tas, kāpēc valsts nodevas apjoms par īpašuma reģistrāciju jau sen nav noteikts tāds, lai blēdīgākajiem nebūtu stimuls uzrādīt fiktīvu summu, lai mazāk tērētos, vienlaikus veicinot arī nepatiesu informāciju par darījumu cenām.

Vēl vienu tieslietu resora kompetences aspektu attiecībā uz kadastra aprēķinu šaubīgumu dzirdēju jau pēc raidījuma. Pašvaldībās, kur nav apstiprināta teritorijas plānojuma, zemes lietošanas mērķa, kas ir viens no pamatiem kadastra vērtības aprēķinam, noteikšana ir visnotaļ subjektīva, un tas var tikt noteikts neobjektīvi vai fiktīvi, pakārtojot to zemākas kadastra vērtības aprēķinam.

Visbeidzot, arī jautājums par publikai uzskatāmi saprotamu un publisku kadastra vērtību aprēķinu līdz galīgiem lēmumiem par nodokļa politiku varetu būt VZD un tā pārraugu tieslietu resorā mājasdarbs.

Atgriežoties pie nodokļa likmēm un summām, vēl kritiski būtu jāvērtē arī vakar izskanējušais, ka Latvijā iekasētais nodokļa apjoms ir līdzīgs apjomiem citās valstīs. Ir gan atsķirīgi varianti, kur uz īpašumiem attiecināti dažādi nodokļi, tapēc grūti publiskos avots atrast pienācīgus apkopojumus, tomēr atsevišķās internetā atrodamās publikācijās figurē arī lielāks nodokļa īpatsvars pret kopējo valsts IKP.

Turklāt, pašreizējos skaitļus preparējot, jāsecina, ka, sadalot līdz šim gadā iekasētos aptuveni 60 miljonus latu starp nu jau simtiem tūkstošu īpašnieku, iznāk, ka vidējais maksājums, iespējams, pat īpaši nepārsniedz simts latus. Tai pat laikā, ir taču labi zināms, cik maksā jaunas mājas vai zeme būvniecībai vienā vai citā rajonā Rīgā un tuvu tās robežai, Jūrmalā, pie jūras arī citviet, un tamlīdzīgi. Vienalga, vai kadastra vērtība attiecībā pret tirgus vērtību būtu uz pusi vai, teiksim, ar koeficientu 0,7, skaidri var izrēķināt, ka attiecīga īpašumu īpašniekam gadā būtu jāmaksā ar četriem cipariem rakstāma summa latos pie 1,5% liela nodokļa, vismaz daudzi simti pie 1% nodokļa, vai daži simti latu pie 0,5% likmes.

Protams, ir būtiska robeža, kas jāņem vērā – nebūt ne katras simt tūkstošus vērtas mājas īpašnieks vairs ir bagātnieks, kam tūkstoši ir sīkums. Bet, pat ja šis īpašnieks kļuvis par “nabagu ar kredītu” un, pat ja valsts atbalsta hipotekāro kreditēšanos, lai virzītu mājokļu politiku, un nez vai var prasīt maksat par īpašumu summu, kas gandrīz jau sasniedz ienākuma nodokli no algas, tomēr jauno mājokļu īpašnieki arī nebūtu uzskatāmi par mazturīgajiem, kam vairākos simtos rēķināms nodoklis gadā būtu neadekvāts maksājums vietējās pašvaldības tēriņu vajadzībām. Bet šāds maksājums būtu attiecināms uz pārdesmit tūkstošiem, nemaz nerunājot par tiem dažiem tūkstošiem, kuri mājokļu vērtība sasniedz sešciparu skaitļus. Līdzīgi, gana vērā ņemamu daļu varētu iekasēt no īpašumu uzpircējiem jeb spekulantiem.

Provizoriski rēķinot, šī, turīgā maksātāju daļa vien, līdz ar mērenu nodokli biznesa īpašumiem, kopā samaksatu summu, kas vairs tālu neatpaliek no līdz šim valstī kopumā iekasētās, ja ne jau to pārsniedz. Un pārējiem nodokļu ieņēmumu palielinājums varētu notikt, ļoti ļoti plaši piemērojot atlaides ne tikai tiem, kas ir mazturīgie, bet arī tiem, kas savos īpašumos dzīvo jau ilgi vai ir tos mantojuši, kuriem tas ir vienīgais īpašums, kuriem ir mazāka dzīvajamā platība uz vienu cilvēku, arī samazinot likmes attiecībā uz daudzzīvokļu mājām, un tamlīdzīgi. Diferencēta nodokļa noteikšana šobrīd ir tests gan politiķiem, gan arī pašvaldību līderiem, kuri šobrīd bezgala daudzina trūcīgo intereses, bet maz piemin smieklīgi mazos nodokļus turīgajiem. Tieši starp turīgajiem taču ir arī tie, kuri ir pie varas un viņiem tuvu stāvošie.