Kāds var pateikt, kāpēc Dziesmu svētku biļetes izpirka pa 200; 300 gab. personas. Un mums mirstīgajiem nekas napalika? Kāpēc? Vai kāds var pateikt kas notiek Latvijā? KAs tie par Dziesmu svētkiem, ja man no Valmieras nav iespējams nopirkt biļeti, ne internetā, ne kioskā? Kāpēc korpucija ziedēs un plauks, jo firmas tirgos pa dubult cenu. Kāpēc Biļešu paradīzes mājas lapa nestrādāja vakar? Kāpēc? KAs notiek? Vai Kultūras ministrija var atbildēt? Tie būs dziesmu svētki uz kuriem latvieši nevar tikt? 

Pie makroekonomsikajiem novērtējumiem domāju, ka šobrīd vairs augšupvērtsais spiediens uz inflāciju pat nav tik daudz aktuāls, aktuālāks jebkuru investīciju atdeves vērtējums. Bibliotēkā būs konferenžu zāles, koncertzālē arī varēs kāpināt pakalpojumu eksportu, bet pirmkārt, ir skaidrs, ka to tapšanā mēs stimulēsim vairāk importu un ieņēmumi no eksporta un investīciju atpelnīšana atšķirībā no citiem industriāliem objektiem varētu būt mērāma jau ne kā ilgtermiņa, bet mūžīga termiņa pasākums, jo cik gadu desmitiem vai simtiem jāpaiet, lai tādas summas atpelnītu. Ambiciozi plāni nav slikta lieta, un varam sapņot par kultūras un zinātnes centriem, bet manprāt multinozaru uzņēmējs veidojot savu rūpalu, nekad nesāks ar tādiem dārgiem, drīzāk tēla veidošanas projektiem, bet visupirms ieguldītu ražošanā, kas garantētu stabilus ienākumus un aizņēmumu atmaksu, un tikai pēc pamatīgu muskuļu uzaudzēšanas (un te nu varētu sasniegt kauč mēŗķi, kad eksports kļūst lielāks par importu, kas nozīmētu, ka spējam jau kaut ko sākt atpelnīt) ķertos klāt tik ambicioziem, bet grūti atpelnāmiem projektiem. 

jau kuro reizi brīnos, ka Domburkungs joprojām jutelīgi reaģē uz komentāriem par angažētību. Manuprāt lielākajai daļai publikas šādi pārmetumi šķiet smieklīgi, brīnos, ka Dombura kungs nesmejas, nu ok, nepasmīn, nu labi, vienkārši nereāģē... Lūk, tas gan manī rada smīnu. Laikam jau mēs visi kļūstam vāji kādā jautājumā.