A.Šķēle par Saeimas iepriekšējās nedēļas balsojumu paziņoja, ka iespējas bijušas tikai divas – vai nu nobalsot par „Jaunā laika” sagatavoto mandātu, vai arī TP piedāvāto risinājumu. Viņš apgalvoja, ka „izslēdz” tādu variantu, ka noraidīti tiek abi divi pilnvarojumi un valstī iestājas smagas sekas, ka TP uz tādu nebija gatava un tāds nebija dienaskārtībā. Viņš gan piekrita, ka teorētiski tādu varēja izveidot, līdz ar to nekļuva skaidrs, kā TP grasījās nodrošināt, ka kāds pilnvarojums noteikti saņem Saeimas atbalstu. Taču A.Šķēle apliecināja, ka arī pēc Saeimas lēmuma TP iebildumi „ir absolūti tie paši un paliek spēkā” un TP nepārprotami ir pret tālāku nodokļu pacelšanu.
Partijas iekšējā opozicionāra loma arī rada jautājumus par tās turpmāko dalību koalīcijā. A.Šķēle sacīja, ka piekritīs kļūt par premjeru pirms Saeimas vēlēšanām, ja no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ būs iestājusies tāda situācija, ka viņu aicinās un nebūs citas alternatīvas, bet viņa plānos „tas nav ierakstīts šobrīd nekādā veidā”. Savukārt, vaicāts par TP palikšanu koalīcijā, partijas vadītājs apgalvoja, ka partija ir gatava konstruktīvam darbam un „strādāsim un skatīsimies”, bet aicināja nemēģināt izspiest neko vairāk.
A.Šķēle gan arī atklāja, ka šobrīd vēl nevar nosaukt TP priekšlikumus alternatīvam Ministru kabineta sastāvam, bet solīja skaidrību maijā un nekomentēja versiju, ka aizvadīto gadu laikā no partijas ir aizgājušas spilgtas personības un nav ko likt to vietā. Taču partijas vadītājs nosauca jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam.