21.01.2010.
Lāsma Rozenfelde
Dokumentos fiksēts, ka turpmāko divu gadu laikā paredzama budžeta konsolidācija par 800 – 900 miljoniem latu. Taču nav nekāda izvērsuma, uz kā rēķina šo izdevumu samazinājumu vai ieņēmumu palielinājumu plānots veikt. Zaļo un Zemnieku savienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis, piemēram, debatēs pauda pārliecību, ka nāksies ķerties klāt pie progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa, kas aizdevējiem netiek solīts.
Tautas partijas Saeimas frakcijas deputāts Māris Kučinskis izteica bažas, ka finanšu ministrs paaugstinās nodokļus, ja Saeima neuzliks ierobežojošus nosacījumus. Savukārt „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Juris Sokolovskis interesējās nevis par nodokļu jomu, bet par pensiju sistēmas un sociālās sfēras reformām, ko solīts sagatavot līdz jūnija beigām. Taču premjers nespēja pateikt, kādi pasākumi ir paredzēti – viņš tikai norādīja uz to, ka Labklājības ministrija ar sociālajiem partneriem „strādā pie risinājumiem” un notiks diskusijas.
Faktiski V.Dombrovskis vairākkārt pauda viedokli, ka mums labāk ir vienošanās projektos ar aizdevējiem ierakstīt pēc iespējas mazāk konkrētu solījumu, lai pēc tam mēs varētu brīvāk pieņemt lēmumus. „Brīvāku roku” atstāšanas princips, iespējams, ir labs, bet tad ir būtiski, lai koalīcijai būtu kaut kāds plāns, ko tā vēlas īstenot, un tas būtu zināms arī sabiedrībai. Premjers norādīja, ka pensiju jautājums būtu jāregulē nevis vēstulē aizdevējiem, bet sociālās drošības stratēģijā, nodokļu jautājums – nodokļu politikas vadlīnijās. Bet viņš nepiekrita kritikai, ka ir nepareizi sasolīt aizdevējiem vispārīgas frāzes pirms šo iekšpolitisko dokumentu tapšanas.
Cita starpā debašu laikā radās jautājums par to, cik daudz detaļu politiķi tiešām nezina, bet cik vēl nevēlas atklāt sabiedrībai. Pēc tam, kad premjers bija sniedzis izvairīgas atbildes par sociālā budžeta izmaiņām, deputāts Aigars Štokenbergs („Sabiedrība citai politikai”) pavēstīja, ka deputātiem pašiem ir jāstrādā profesionālāk un Saeimas sociālo lietu komisijā esot skaidrs, ko nozīmē Pasaules Bankas ieteikumi attiecībā uz pensiju un pabalstu reformu, šos ieteikumus arī uzskaitot.
