Bijušais sociāldemokrātu līderis Juris Bojārs Neatkarīgajai piektdien pauda apņemšanos vērsties ar iesniegumu pie ģenerālprokurora Jāņa Maizīša, prasot noskaidrot, vai dokumentu par vienošanos starp Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju (LSDSP) un tā saukto «Ventspils pusi» noplūdinājusi Ģenerālprokuratūra, kā arī to, kā interešu labā tas darīts. J. Bojārs piektdien dzirdējis versiju, ka dokumentu noplūdinājis prokurors Andis Mežsargs, kurš viņu pratinājis par vienošanos ar ventspilniekiem. Ģenerālprokuratūra piektdien paziņoja, ka tās rīcībā šis dokuments nav bijis. Arī žurnālists Jānis Domburs, caur kuru noplūdināts šis dokuments, apgalvo, ka tas nav nācis no Ģenerālprokuratūras.
Ekspolitiķis J. Bojārs atzīst, ka prokurors, viņu pirms Lieldienām pratinot par šo vienošanos, nav parādījis dokumenta oriģinālu, tādēļ simtprocentīgi J. Bojārs nevar apgalvot, ka redzējis - tas ir Ģenerālprokuratūras rīcībā. Tomēr viņš kategoriski apšauba iespēju, ka prokurors «tik klaji blefoja» un pratināšanu veicis bez dokumentāriem pierādījumiem.
Turklāt 90. gadu beigās, kad vienošanās slēgta, pretēji tās tekstā atrunātajam, ka dokuments sastādīts divos eksemplāros un katras puses rīcībā paliek pa vienam, LSDSP eksemplārs tā arī nav iedots un «abi palika Ventspilī». J. Bojārs spriež, ka Ģenerālprokuratūra un KNAB, kas veikuši kratīšanas Ventspils mēra darba un dzīves vietās, izņemot dokumentus, uz kā pamata vēlāk izvirzītas apsūdzības, nevarēja neatrast arī abus vienošanās eksemplārus.
Otra versija ir, ka dokumentu noplūdinājuši tā sauktie A. Lemberga «oponenti», lai sekmētu savu politisko un biznesa interešu realizēšanos. Šai versijai par labu runā kaut vai citādi grūti izskaidrojamais lēmums, aizkrāsot zem vienošanās esošos parakstus. Proti, jau ceturtdien parādījās versija, ka A. Lembergam «opozicionārie» Ventspils biznesmeņi J. Domburam piespēlējuši šo dokumentu un paraksti aizkrāsoti, jo starp tiem ir arī viņējie un šādā veidā viņi norobežojas, visu atbildību par līgumiem noveļot uz A. Lembergu. Tomēr piektdien viens no šiem «opozicionāriem» - Olafs Berķis - neslēpjoties aģentūrai LETA atzina, ka ir piedalījies šādu politekonomisku līgumu slēgšanā, gan liedzoties, ka viņš nav piedalījies konkrēti šīs - ventspilnieku un sociāldemokrātu - vienošanās slēgšanā.
Pievakarē ar sava advokāta Guntara Antoma starpniecību savu viedokli sabiedrībai darīja zināmu arī apcietinājumā esošais A. Lembergs, kurš paziņoja, ka «ne 1998. gadā, ne arī citā laikā ar LSDSP un Juri Bojāru nekādas vienošanās nav parakstījis». Ja patiesībai atbilst šāda notikumu versija, ar J. Dombura starpniecību noplūdinātajā dokumentā paraksti, iespējams, aizkrāsoti, jo starp tiem nav vis A. Lemberga, bet ir citu Ventspils uzņēmēju paraksti, kuri nu, izmantojot Ģenerālprokuratūras aktivitātes, veic ietekmes pārdali naftas tranzītbiznesā.
[..]J. Bojārs Neatkarīgajai vakar uz jautājumu, vai precīzi atceras, ka vienošanos, kuras esamību LSDSP bijušais līderis nenoliedz, tiešām parakstījis A. Lembergs, konkrēti neatbildēja, vien atsaucot atmiņā, ka Ventspils mērs toreiz sēdējis pie sarunu galda un «viņš vienkārši nevarēja neparakstīties».
J. Bojārs, kurš citādi lepojas ar lielisku faktoloģisko atmiņu, arī nespēj atcerēties, kas bija pārējie Ventspils uzņēmēji, kuri toreiz sēdēja pie sarunu galda un lika savus parakstus zem vienošanās. Lai gan vairākos medijos izskanējis, ka vienīgais parakstītājs no tā sauktās «V puses» bijis Ventspils mērs A. Lembergs, neakurātais aizkrāsojums ļauj saskatīt, ka iepretim atzīmei «V puses pilnvarotās personas» ir bijuši vismaz trīs paraksti. J. Bojārs tikmēr apgalvo, ka neesot ne toreiz, ne tagad vaigā pazinis Ventspils uzņēmumu amatpersonas un nevar pateikt, vai todien pie galda bija arī, piemēram, O. Berķis, Igors Skoks un Oļegs Stepanovs.
