Šeit pieejamas mediju publikācijas vai to fragmenti, kas saistīti ar „Kas notiek Latvijā?” raidījumu vai tā vadītāju 23.11.2024.
 

Sociāldemokrātu politiķi apgalvo, ka viņi Saeimā strādājuši pēc sirdsapziņas, nevis pēc slepenā līguma, kas noslēgts ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu un kuru šonedēļ publiskoja žurnālists Jānis Domburs.

Tikmēr izrādījies, ka līgumu ar A. Lembergu slēgusi arī Ainara Šlesera "Jaunā partija".

Ceturtdien bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas priekšsēdētājs Juris Bojārs atzina, ka 1999. gadā parakstījis slepenu sadarbības līgumu ar A. Lembergu jeb Ventspils uzņēmējiem, kurā solīts arī apjomīgs finansējums LSDSP no Ventspils puses.

Arī toreizējais LSDSP Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Egīls Baldzēns neliedzās, ka esot šo līgumu parakstījis. "Katrā ziņā tā droši vien bija. Ja nu mums prasīja, tad mēs likām savus parakstus," sacīja E. Baldzēns. Viņš uzskata, ka slepenais līgums daudz vairāk atbildis sociāldemokrātu programmai nekā 7. Saeimas laikā ar toreizējo premjeru Vili Krištopanu noslēgtais sadarbības līgums, kurš savukārt bija publisks.

Citi toreizējās LSDSP frakcijas deputāti noliedza, ka būtu zinājuši par līguma eksistenci, kā arī apgalvoja, ka nav manījuši jelkādu A. Lemberga ietekmi uz frakcijas darbu. Toreizējā sociāldemokrāte, tagad tautpartijiete Aija Barča uzsvēra, ka neko nav zinājusi par līguma esamību un par sadarbību ar A. Lembergu, lai gan kādu laiku bijusi pat partijas valdes locekle.

Rišards Labanovskis sacīja, ka frakcijā bijusi demokrātiska gaisotne, tā nav bijusi spiesta lieta par kaut ko balsot vai nebalsot. Taču to, ka A. Lembergs sniedz LSDSP finansiālu atbalstu, R. Labanovskis zinājis. "Taču tas ilga tikai gadu vai pusotru, pēc tam frakcija kādā balsojumā bija rīkojusies pretēji Lemberga vēlmēm un atbalsts vairs netika sniegts. Partijas spice skraidīja apkārt, domājot, kur lai tagad ņem naudu," stāstīja R. Labanovskis.

"Nekā krimināla jau nav"

Kaut arī izskanējis viedoklis, ka šāda līguma slēgšana ir valsts nozagšanas piemērs, jo pēc tā noslēgšanas partija vairs nevarot strādāt vēlētāju labā, bet tai ir jākalpo ventspilniekiem, esošie un bijušie sociāldemokrāti uzskata, ka nekāds ļaunums no šāda līguma noslēgšanas nav radies. Sociāldemokrāti būtu rīkojušies tāpat, kā rīkojās arī tad, ja līguma nebūtu.

"Valsts prezidente gan mūs asi nokritizēja par šo slepeno līgumu. No tādu Amerikas standartu viedokļa viņai droši vien ir taisnība, taču jāņem vērā, ka te, Latvijā, Amerikas standarti nestrādā," teica E. Baldzēns.

"Tagad līgumu izlasīju. Nekā krimināla tur nav," uzskata R. Labanovskis.

"Piemēram, mēs toreiz bijām pret Tautas partiju arī bez jebkādas Lemberga ietekmes. Mēs jau pirms vēlēšanām teicām, ka nestrādāsim kopā ar TP, un tad vēl nekāds līgums nebija noslēgts," atgādināja E. Baldzēns.

Jā, A. Lembergs zvanījis E. Baldzēnam, bet frakcijas priekšsēdētājs mēru uzklausījis kā jebkuru pilsoni neatkarīgi no līgumiem. Tā reiz A. Lembergs sūdzējies, ka toreizējais finanšu ministrs tautpartijietis Edmunds Krastiņš nepamatoti nav piešķīris Ventspilij finansējumu. E. Baldzēns konstatēja, ka tā bijusi netaisnība, un LSDSP pieprasījusi ministra demisiju.

Reiz Saeimā ievēlētie sociāldemokrāti rīkojušies pretēji A. Lemberga interesēm mežu politikas jomā. Tad nu gan J. Bojārs skrējis partijas biedrus lamāt, atceras E. Baldzēns.

Runājot par naudu, kas saņemta no Ventspils,

E. Baldzēns šķita pārliecināts, ka līgumā minētā summa ziedota oficiāli likuma ietvaros.

R. Labanovskis toties sacīja, ka neko par naudas lietām nezinot, uz naudas maisa sēdējis J. Bojārs.

E. Baldzēns uzskata, ka politiķis drīkst rīkoties arī slepeni, ja vien viņa slepenā darbība nav pretrunā ar viņa atklāto rīcību.

R. Labanovskis tomēr domā: ja politiķi slēdz slepenus līgumus, sola ar uzņēmējiem saskaņot privatizācijas lietas, tad tā tomēr ir korupcija, "kaut arī ne pilnībā".

LSDSP apņēmusies jaunnedēļ ārkārtas domes sēdē spriest par savulaik parakstīto līgumu.

Citiem nekas slepens neesot bijis

Daži no maniem sarunu biedriem norādīja, ka līgumu ar Ventspili tolaik slēdzis arī "Latvijas ceļš" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK. R. Labanovskis domā: līgums ar LSDSP atklātībā izvilkts tālab vien, lai pasargātu "lielās zivis".

Arī Ventspils uzņēmējs Olafs Berķis aģentūrai LETA apliecinājis, ka Ventspils uzņēmēji deviņdesmito gadu beigās noslēguši vairākas vienošanās, nevis tikai vienu, ar tolaik pie varas esošajiem politiskajiem spēkiem.

Toreizējais "LC" priekšsēdētājs Andrejs Panteļējevs atzina, ka līgums gan bijis, taču ne slepens, bet atklāts, un nevis ar Ventspils uzņēmējiem, bet ar A. Lemberga vadīto partiju "Latvijai un Ventspilij". "Sadarbība ar Lembergu bija, viņš mūs atbalstīja, nekad neesam to sevišķi slēpuši," teica bijušais ceļinieks.

Viņš domā, ka LSDSP līgums publiskots, lai mestu ēnu uz visām tolaik pie varas esošajām partijām. "Parādās te internetā tāds līgums ar aizkrāsotu apakšu," pukojās A. Panteļējevs.

"TB"/LNNK toreizējais priekšsēdētājs Māris Grīn-blats toties uzsvēra, ka nav bijis nekāda līguma: ne atklāta, ne slepena.

Līdz šim par A. Lemberga kabatas partiju tika saukāta Zaļo un zemnieku savienība, kurā ietilpst Zaļā partija un Latvijas Zemnieku savienība.

Saeimas priekšsēdētājs, zaļo līderis Indulis Emsis teica, ka slepeni līgumi nav slēgti, bijuši tikai oficiāli. Tie slēgti gan ar citām partijām, gan nevalstiskajām organizācijām.

Vienlaikus viņš par LSDSP rīcību neko sliktu nevēlējās teikt: "Kāda gan tur valsts nozagšana? Līgumā sarakstīts stipri daudz valstisku lietu. Nav labi vienīgi tas, ka līgums slēgts aiz slēgtām durvīm."

Zemsavietis Vilnis Edvīns Bresis sacīja, ka līgumus ar Ventspili LZS nav slēgusi, cita lieta, ka partija bijusi parādā naudu šīs pilsētas uzņēmējiem, taču kreditori nekādu politisku spiedienu uz partiju neesot izdarījuši.

Tikmēr A. Lemberga savulaik lielais naidnieks A. Šlesers vakar atzinās, ka arī "Jaunajai partijai", kas pastāvēja 7. Saeimas laikā, bija sadarbības līgums ar Ventspils mēru A. Lembergu un citiem šīs pilsētas uzņēmējiem. Tas noslēgts 1998. gadā, taču šī vienošanās neparedzēja finansiālu atbalstu, ziņo aģentūra LETA.

Līgums ar A. Lembergu ticis slēgts kā ar reģionālas partijas pārstāvi un paredzējis sadarbību demokrātijas stiprināšanā un ekonomikas attīstībā, kā arī to, ka "JP" Saeimā neatbalstīs Tautas partijas premjera nākšanu pie varas.

"Mūsu līgums neparedzēja nekādu finansiālu atbalstu un tajā bija tikai trīs punkti. Tā nebija ekonomiska vienošanās un atbilda partijas pārliecībai," uzsvēra A. Šlesers.

Līgumu parakstījis A. Šlesers un bijušās "JP" biedres Ingrīda Ūdre (tagad ZZS) un Silvija Dreimane.

[..]


    Šim rakstam vēl nav komentāru

Komentāri:     

         Dalibnieki         


Autors: