608 202, kas balsoja PAR, ir liels skaitlis. Daudzi tiešām tā uzskata un ir ar to lepni – sevišķi tie, kas sevi dēvē par nacionāli domājošiem.

Tomēr... tas ir arī ļoti bīstams skaitlis, jo balsojušo latviešu pārsvars pār balsojušajiem cittautiešiem nav tik pārliecinoši liels. Tas nozīmē, ka uzšūmētajiem jāpadomā dziļāk, kas notiks nākamo vēlēšanu gadījumā, ja cittautieši sajutīs savu partiju uzvaras iespējamību.

PARisti aicināja nacionāli noskaņotos latviešus balsot PAR, uzskaitot iemeslus, kas attiecībā pret valdošo koalīciju izskatījās pamatoti. Koalīcijas kā ļaunuma saknes tēls tika pasniegts pelnīti treknā boldā, un vientiesīgākajiem balsošana likās kā barikāžu varoņdarba atkārtojums.

Tomēr... aicinājums balsot PAR nav tik nevainīgs. Nācās samierināties ar to, kādi ideoloģiskie spēki referendumu organizēja un kādi orientētas organizācijas tiem piebiedrojās. Nācās apliecināt nespēju paredzēt sekas, kādas radīs nostāšanās vaigu pie vaiga ar Draudzības dienu nedraugiem. Nācās izlikties pārāk nemanām, ka referendumu atbalsta un izmanto arī krievu interešu partijas (izņēmums – Klubs 415 ar tā līdera Jāņa Sila pozīciju). Nācās piemirst, ka Jaunais laiks ir liberāli kosmopolītiska struktūra, kas populisma dēļ bijusi impotenta savas lietas novest līdz galam.

Un vai JL būtu tā pozitīvā alternatīva visos noziegumos vainotajai negatīvajai koalīcijai? JL taču dibināja Einars Repše, tiešā tekstā pieprasot tautai sevi korumpēt, turklāt, līdzīgi citiem, neatsakoties no oligarha tālredzīgās stipendijas, kā arī biezāko cittautiešu simpātijām. Vietējo oligarhu kājas aug no gurniem, kurus tie groza mūsu platuma grādos, savukārt JL komandieru kājas sākas ļoti zilā tālumā – Briselē, Vašingtonā, Maskavā. Klizmu brīžos vietējiem nebūs nekādu iespēju saukt pie atbildības politisko vai ekonomisko noziegumu pasūtītājus. Mēs tos nekad neieraudzīsim, pat neuzzināsim to vārdus.

Arī Kalnietes dibinātā politiskā spēka labums ir apšaubāms. Viņas publisko melu sekas latviešu tautu padarījušas līdzvainīgu vairāk nekā miljona irākiešu bojāejā. Mudinot atbalstīt Irākas okupāciju, VVF iedvesmota, Kalniete meloja, ka Huseinam ir WMD (masu iznīcināšanas ieroči). Kā izrādījās, šādu ieroču Huseinam nebija. Publiskie meli joprojām nav publiski atsaukti. Ja tā var atbalstīt noziegumu ar nu jau genocīdam pielīdzināmām sekām, kāpēc lai es ticētu tam, ka viņa koalīcijas nedarbus uzskata par noziegumiem?

Šis referendums nu jau ir trešais cēliens nākamo vēlēšanu priekšspēlē. Pirmo vainagoja ziedu upurēšanas rituāls prezidentei VVF Dainu kalnā. Otrais bija širmju revolūcija, ko organizēja zilākā rīta laikraksta Diena satelītgrupas, ko atbalstīja Latvijas Radio 1 un LTV 1, arī sorosokrātu korumpētā Latvijas inteliģence, ierindā vienojoties ar Atmodas brenda mūmijām. Trešais cēliens – nule notikušais nākamo vēlēšanu ģenerālmēģinājums.

Zīmīgi, ka referenduma dienas vakarā LTV 1 tiešraidē sēdēja Kalniete un Freiberga. Abas kundzes ir vienādi vainīgas, ka esam okupantu koalīcijā. Abas kundzes arī samērā vienādi atbalsta sodorastijas ideologu ambīcijas. Izskatās arī, ka VVF būs tā Rietumu interešu uzticamā līdere, ko referendumu organizējošie politiskie mehānismi iedarbinās priekšvēlēšanu laika pīķa stundā. Kā šis trumpis darbojas, to jau parādīja testa pirmā kārta Dainu kalnā. Vienīgais jaudīgākais konkurents VVF būtu tikai KNL līderis Jānis Domburs... Lai gan viņa laiks ar 100% veiksmi būtu aiznākamās vēlēšanas.

[..]