Privātā Dzīve, 11.-17.decembris 2007. gads
Edgars un žurnālisti
„Lasu žurnālus. Avīzes nelasu principā, lai neizlasītu to informāciju, kas manī radītu negatīvas emocijas. Par mani rēc, ka neskatos Domburšovu. Es ne tikai neskatos, es darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur piedalītos. Latvijas politiķi ir sagājuši sviestā. Viņi uzskata, ka aiziet uz Domburšovu nozīmē pusotras stundas ētera. Es domāju pretēji. Tur no pusotras stundas dabū labi ja desmit minūtes, kur tajā laikā vēl viens tev visu laiku mēģina aizbāzt muti, mēdās kaut ko. Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku. Vai tas ir normāli? Ja politiķim vajag ēteru, lai viņš iet, piemēram, uz „100.pantu”, kur ir aci pret aci ar žurnālistu. Lai iet uz citām intervijām.”
„Domburs ass izteikumos par Zalāna interviju PDz”
Populārākā Latvijas politisko televīzijas debašu šova "Kas notiek Latvijā?" vadītājs Jānis Domburs asi reaģējis uz premjera amata kandidāta Edgara Zalāna izteikumiem par raidījumu.
Sarunā ar aģentūru BNS Domburs otrdien aicināja politiķus, kuri atbalsta premjera amata kandidātu Zalānu, uzdot sev jautājumu - vai viņi nav "sagājuši sviestā". "Sviests un atbalsts neiet kopā," sacīja Domburs.
Sarunā ar žurnālu «Privātā Dzīve» (PDz) demisionējušās Aigara Kalvīša valdības reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Zalāns, kas tiek virzīts premjera amatam, stāstīja, ka "domburšovus" neskatās un darīs visu, lai tur nepiedalītos ne pats, ne citi. Zalāns izteicās, ka Latvijas politiķi ir sagājuši sviestā. Par Domburu Zalāns sacīja: "Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku."
"Septītais gads iet, kad strādāju nacionālajā līmenī, turpretī Zalāns nacionālajā līmenī strādā septiņas dienas un pāris mēnešu ir ministrs. Rodas jautājums par mēroga izjūtu," norādīja Domburs.
"Pirmkārt, sabiedrībai jāpārvērtē, kuram ir problēmas. Mēs varam izteikt savu viedokli brīvā valstī. Man liekas, šis cilvēks ir skaidri izteicies par savu pozīciju. Tagad prezidentam un koalīcijai jāatbild, kas notiek ar medijiem.. Latvijas publikai tagad arī ir lieliska iespēja spriest par to, cik Zalāns zina par to, kas notiek Latvijā, ja nelasa avīzes," secina Domburs.
Viņš arī uzsvēra, ka gadījumā, ja saruna ar PDz notika ar nopietnu sejas izteiksmi, tad tas ir traģiski. "Neskatoties uz Zalāna plašajiem izteikumiem, viņš ir aicināts piedalīties premjera amata kandidātu debatēs raidījumā "Kas notiek Latvijā"," piebilda Domburs.
BNS, 11.12.2007., 15:13,
Kalvītis: premjera amatā Zalānam būs jāpiedalās Dombura raidījumā "Kas notiek Latvijā?"
[..] Kalvītis žurnālistiem gan norādīja - Zalānam ir tiesības uzskatīt, ka Dombura raidījums viņam nav pieņemams kā debašu forma un nepiedalīties tajā, ja viņš to nevēlas. "Taču, protams, Zalānam būs tajā jāpiedalās, ja viņš būs premjers," sacīja Kalvītis. [..]
BNS, 11.12.2007., 17:07,
„Zalāns Dombura raidījumā negrasās piedalīties arī, ja kļūs par premjeru”
[..] Zalānam neesot pieņemams tas, par ko kļuvis raidījums, un viņš tiešām neplāno tajā tuvākajā laikā piedalīties - arī, ja kļūs par premjeru.
TP izvirzītais premjera amata kandidāts vēlējās precizēt žurnālam "Privātā Dzīve" teikto un norādīja, ka nav tā, ka viņš avīzes nelasītu vispār, taču Zalāns priekšroku dod ziņu aģentūru sniegtajai informācijai, jo viņu vairāk interesē fakti, nevis viedokļi. Tos viņš ir pieradis uzklausīt tieši un nepastarpināti, tiekoties ar iedzīvotājiem un iestāžu darbiniekiem. [..]
DELFI, LETA, 11.12.2007., 17:23
„Zalāns: nelasu avīzes un neskatos "Kas notiek Latvijā?" (papildināts)”
[..] Zalāns otrdien žurnālistiem atzina, ka viņš, visticamāk, trešdien nedosies uz "Domburšovu", jo ""Domburšovs" – šis vārds vien jau izsaka šī pasākuma būtību, tās neesot normālas debates, kur politiķi varētu diskutēt bez cenzūras un ņirgāšanās".
Zalāns pauda nožēlu, ka Latvijā ir tikai viens "Domburšovs" un nav vairāki diskusiju klubi, "tā nav šausmu filma", sacīja Zalāns, norādot, ka neesot normāli, ka cilvēki skatoties šīs debates, saķer galvu un šausminās. [..]
Kārlis Streips, V-diena, 11.12.2007.
[..] Jau iepriekš topošais premjerministrs paziņo, ka viņš nepiedalīsies raidījumā, kurš nupat Rīgas Viļņu pasākumā pasludināts par ietekmīgāko raidījumu mūsu valsts televīzijas vēsturē. Un vēl par pašu Jāni Domburu: "Tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku." Hm, hm, hm. Lūk, kas notiek, kad kandidāti augstiem amatiem tik pēdējā mirklī izvilkti no atvilktnes, piedurknes vai krātiņa zoodārzā. Valsts prezidenta gadījumā cilvēks pat nepagūst tā īsti saprast, kas viņš tāds ir. Šajā gadījumā acīmredzot cilvēciņš vēl īsti nav apguvis ni attiecības ar žurnālistiku, ni pat pieklājīgu latviešu valodu. Točno. [..]
DIENA, 12.12.2007.
„Mēs negribējām, lai jūs atskaitāties par to, ko jūs lasāt vai nelasāt, bet šis iezīmē cilvēka portretu, kurš mēģina analizēt problēmas …
Es ļoti gribu analizēt.
…par kurām neko negrib dzirdēt, kurš…
Nepiekrītu.
…kurš iebilst pret diskusijām…
Jūs esat teicis, ka neiesiet un aicināsiet cilvēkus neiet uz populārāko televīzijas diskusiju…
Es vakar biju uz diskusiju radio, un man nebija nekādu problēmu!
…uz lielāko televīzijas diskusiju Kas notiek Latvijā?
Es domāju, ka raidījums Kas notiek Latvijā? ļoti precīzi atspoguļo to, kas sabiedrībai vajadzīgs. Nekur nav rakstīts, ka es nekad neesmu skatījies Kas notiek Latvijā?
Jūs teicāt, ka neskatāties.
Neskatos! Es neskatījos. Nu kā — ir pagātne, tagadne un nākotne.
Tātad ar to, ka jūs tagad neskatāties, bija jāsaprot, ka jūs neskatāties šajā brīdī, kad mēs jūs intervējam?
Nu nevajag jau pārfrāzēt. Bija laiks, kad es skatījos Kas notiek Latvijā?. Man likās, ka šī patiesības noskaidrošana… ka strīdos dzimst patiesība. Kaut kā likās, ka tā tiešām ir diskusija. Šobrīd manī jau diezgan ilgu laiku ir sajūta, ka tas, kas tiek pārmests politiķiem — augstprātība, lepnība, neieklausīšanās viedokļos — ir tas, kādā veidā šis raidījums tiek vadīts. Es tomēr gribu redzēt rezultātu. Jebkurš var teikt, ak viņš godīgs, negodīgs, balts, melns un tā tālāk, vērtē visus pēc darbiem. Ko mēs esam spējīgi iedot tai videi, tai sabiedrībai. Šobrīd tas televizors konkrēti manā istabā… no viņa nāk tas, ko es savā istabā negribu laist. Es neredzu pozitīvu rezultātu, jo sabiedrībai šobrīd ir vajadzīga vienošanās. Un vienošanās nevar būt tikai starp politiķiem. Sabiedrībai ir vajadzīga kopēja vienošanās. Mēs palielinām krīzi, runājot par viņu, mēs palielinām inflāciju daļēji, arī runājot par viņu, utt. Es ticu, ka vairāk pozitīvā un vairāk vienošanās… Man patika, ko Roberts Ķīlis ierakstīja Impulsā [Dienas biznesa pielikums-red.], viņš jau runāja par to uzticību, kas ir analizēta, tur ir redzams skaidri un gaiši pēc aptaujām, ka te jau nav runa par uzticību, ka tauta neuzticas Saeimai un valdībai, tauta neuzticas viens otram! Es esmu pret šādu pozīciju, es uzskatu, ka politiķiem, arī tiem, kas viņus interpretē, ir jādara viss, lai mēs vairāk uzticētos viens otram.” [..]
LETA, 12.12.2007.
„Eksperti: Politiķiem ir jāpiedalās publiskās diskusijās”
[..] Politologs Juris Rozenvalds uzsvēra, ka politiķu profesija paredz komunicēt ar sabiedrību un masu informācijas līdzekļiem. Eksperts uzsvēra, ka raidījums "Kas notiek Latvijā?" ir izveidojies par vērā ņemamu elementu Latvijas iekšējās diskusijās, un atteikšanās piedalīties raidījumā godu nedara.
Arī "Providus" pētniece Lolita Čigāne uzsvēra, ka demokrātiskā valstī politiķiem ir jāpiedalās publiskās diskusijās. "Zalāns, atsakoties piedalīties, ir atteicies no milzīgas iespējas parādīt sevi no labākas puses. Tas liek arī domāt, ka viņš baidās sevi parādīt publiskās diskusijās," sacīja eksperte. [..]
Diena, 13.12.2007.
Nelabojamā Tautas partija
[..]
"Galvenā problēma ir tā, ka visiem patīk liekulība, bet neviens īsti negrib pārmaiņas. Kaut kas ir iepuvis, pelējis, bet visiem bailes no vēja. Nemodernizējot politisko pieeju, neko nevarēs lauzt," sacīja G.Bērziņš. Viņaprāt, tas, ka E.Zalāns skaidri pateica savu viedokli par raidījumu Kas notiek Latvijā? ir labāk, nekā tad, ja viņš būtu liekuļojis. E.Zalāna kā premjera kandidāta
Diena, 13.12.2007.
Pretestību saista ar bailēm
[..]
Iespējams, Tautas partijas (TP) premjera kandidāts Edgars Zalāns, apgalvojot, ka ne tikai neskatās Jāņa Dombura vadīto Kas notiek Latvijā?, bet arī "darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus uzskatu par cilvēkiem, tur nepiedalītos", spilgti pateica to, ko "azotē" nēsā vēl citi politiķi, - noraidošu attieksmi pret skatītāko publisko debašu raidījumu, kur viņiem tiek uzdoti asi un neērti, nevis komplimentējoši jautājumi. "Politiķi izrāda neslēptas bailes. Viņi ir pieraduši, ka mediji viņus apkalpo, bet, kad tā nenotiek, tā norobežojas," saka Rīgas Stradiņa universitātes Žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne. [..]
Diena, 13.12.2007.
Nepatīk, jo nevar apvārdot
Anda Rožukalne, žurnāliste:
"Politiķi izrāda neslēptas bailes. Viņi ir pieraduši, ka mediji viņus apkalpo, bet, kad tā nenotiek, no tā norobežojas.
Publisko debašu forma ir ļoti būtiska, jo tur nav iespējama vienpusīga viena žurnālista apvešana ap stūri. Uzreiz iespējams iegūt pretreakciju, sastapties ar oponentiem. Es pat uzskatu, ka Domburs sākotnēji bija daudz asāks un daudz neslēptāk pauda savu attieksmi. Ja raidījuma vadītājs iebilst pret demagoģiskām frāzēm un tukšu runāšanu, tas vēl neliecina par negodīgumu."
Lolita Čigāne, Providus pētniece:
"Ir vērojama pieaugoša tendence, ka politiķi savās problēmās un neveiksmēs mēdz vainot masu medijus. Tā ir pieaugoša tendence, kas aizsākās ar pozitīvisma kampaņām, kuras it kā bija nepieciešamas, lai pastāstītu par politiķu labajiem darbiem, jo mediji to nedara.
Jācer, ka masu medijiem pietiks spara turpināt cīnīties, pretējā gadījumā demokrātijai klāsies pavisam bēdīgi."
*No teiktā aģentūrai LETA
Jānis Vanags, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps, savulaik bija inteliģences pārstāvju grupā, kas 2001.gadā ierosināja izveidot šādu publisko debašu raidījumu:
"Tas vienmēr ir bijis viens no informatīvākajiem un interesantākajiem raidījumiem, ko es pats arī skatos. Atceros, ka sarunā ar [Dzintri] Kolātu raidījumā Valsts pirmās personas Kalvītis teica, ka Kolāta un Dombura raidījumi dod valdībai iespēju skaidrot savus lēmumus plašākai sabiedrībai. Tāpēc izvairīšanos no dalības šai raidījumā es neuzskatu par pareizu. Varu minēt nedaudz triviālu salīdzinājumu ar rodeo, kur jāj ar vēršiem - jo niknāks vērsis, jo grūtāk nosēdēt, bet arī jo vairāk punktus par to var dabūt. Tas ir tieši šis gadījums."
Pēteris Bankovskis, publicists, arī savulaik bija starp raidījuma izveides iniciatoriem:
"Raidījums dažkārt vai pat ļoti bieži atstāj iespaidu, ka tā nav demokrātiska tribīne vārda visplašākajā nozīmē. Tas gan nenozīmē, ka politiķi var vairīties no debatēm. Citreiz jūtams atbalsts kādam konkrētam politiskam spēkam. Kad raidījums tika dibināts, bija domāts, ka tā varētu būt visplašākā sabiedrības tribīne. Tā nav, bet nav arī skaidrs, vai vienā raidījumā to vispār var aptvert. Man tiešām nav vienota viedokļa, vai izveidojies tas, ko gribēja."
Latvijas Avīze, 14.12.2007.
Spilgts citāts
"Man vienmēr ir interesanti vērot valdošās koalīcijas politiķus, cik veiksmīgi vai neveiksmīgi viņi izlokās, kad taisnību teikt nedrīkst, bet publika skatās, un klaji arī melot nedrīkst."
"Jaunā laika" Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis, stāstot, ko guvis no dalības LTV raidījumā "Kas notiek Latvijā?" ("NRA")
Diena, 14.12.2007.
Sviests un sapuvušie māli
[..] Taču no valdošās koalīcijas sapuvušajiem māliem neko jaunu principā nevar izveidot. Bet Zalāna "svaigā pieeja" jeb nedēļas laikā mētātās idejas (piemēram, likvidēt koalīcijas padomi un trīs ministrijas, kurās sēž Šlesera ielikteņi, un tad visiem valdībā dzīvot draudzīgi) atstāj iespaidu par bērnišķīgu vēlmi iepatikties sabiedrībai pamīšus ar bailēm no nopietnas diskusijas. To vainagoja vulgāri čomiskās atklāsmes Privātajai Dzīvei - amplitūdā no "politiķi ir sagājuši sviestā", ka piedalās raidījumā Kas notiek Latvijā?, kura vadītājam jeb "tam džekam ir reālas problēmas, es točno saku", līdz četrdesmitgadniekiem, kuri "paņem jaunas blondīnes un jūtas baigie kingi".
Taču vēl apstulbinošāka par prasto tarkšķēšanu bija Zalāna atklātā nostāšanās pret prezidentu, kurš vēlējās kandidātu debates. Zalāns ne tikai atteicās piedalīties kopā ar citiem kandidātiem debatēs Dombura raidījumā, kuru pats neskatoties (tāpat kā nelasot avīzes, no kurām viņam rodoties "negatīvas emocijas"), bet pat apsolīja, ka "darīšu visu, lai ne es, ne cilvēki, kurus es uzskatu par cilvēkiem, tur nepiedalītos". Paldies par atklātību, taču diezin vai kādu valdības "komandu" varētu izveidot cilvēks, kas neuzskata par cilvēkiem vairākumu Latvijas puslīdz nopietno politiķu un daudzus citus sabiedrības pārstāvjus, kuri ir piedalījušies šajā raidījumā.
Viens no šiem cilvēkiem - atjaunotās Latvijas pirmais prezidents Guntis Ulmanis - trešdien pie Dombura mudināja turpināt meklēt piemērotu kandidātu un palīdzēt prezidentam Zatleram to atrast. Ulmanis arī precīzi norādīja uz situācijas absurdumu - ka valdību atkal mēģina veidot nule bankrotējušās koalīcijas partijas, kuras uzreiz bija apbrīnojami viegli paudušas atbalstu atkal TP kandidātam "ar mirdzumu visās vietās". [..]
Neatkarīgā Rīta Avīze, 15.12.2007.
Krievijā nedrīkst kritizēt Putinu, bet Latvijā Domburu
[..] Domāju, tieši tā ir jāuztver viņa paustā Jāņa Dombura kritika. Jānis Domburs ir zvaigzne. Jānis Domburs ir spožākā Latvijas sabiedriskās televīzijas zvaigzne. Kā sabiedriskās televīzijas zvaigzne Jānis Domburs ir publiska persona un viņš ir pakļauts kritikai tieši tādā pašā apjomā kā citas publiskas personas. Demokrātiskā sabiedrībā ikvienas publiskas personas darbība un rīcība ir kritizējama. Zalāns drīkst kritizēt Dombura pārraides, Dombura vadības stilu un metodes. Jānis Domburs savukārt drīkst brīvi paust viedokli par Zalānu, Zatleru un visiem viņiem līdzīgajiem. Ja kāds iedomātos aizliegt Domburam uzdot asus jautājumus vai kāds sāktu ietekmēt Dombura pārraidi, samazinot finansējumu, tad domāju, ka žurnālistu saime nostātos Jāņa Dombura pusē. Taču, ja premjers netiek nominēts tikai tāpēc, ka atļāvās nokritizēt kādu TV zvaigzni, tad tā ir jau pretēja galējība. Tā ir parodija par demokrātiju.
Demokrātiskā sabiedrībā viedokli drīkst paust ikviens par jebkuru norisi. Jāteic, ka vakar un aizvakar desmitiem cilvēku, ar kuriem es tikos un kuri nav bijuši un nepretendē būt par Dombura pārraides viesiem, pauda atbalstu Zalāna teiktajai kritikai. Turklāt katrs izteica savu repliku un savu argumentu, kāpēc viņš vai viņa neskatās pārraidi Kas notiek Latvijā? Man nācās uzklausīt kritikas gan par Dombura augstprātību, gan par frivolo pārraižu vadības stilu, gan to, ka viņa vadītajā pārraidē ir jaušama tendenciozitāte.
Man ir iespaids, ka Domburs ar savu pārraidi ir radījis negatīvas emocijas ļoti daudzos skatītājos. Savukārt politiķiem ir jāizsaka vēlētāju – skatītāju – domas un vajadzības. Zalāns ir viens no retajiem, kurš, atļaujoties pakritizēt TV zvaigzni, patiesībā pauda daudzu vēlētāju noskaņojumu. Taču viņš tūdaļ dabūja tik masīvu pretsitienu, kā vēl neviens.
Tas savukārt rada rūgtas pārdomas par LTV kā sabiedrisko televīziju. Jā! Jānis Domburs kā TV zvaigzne ir liela vērtība sabiedriskajai televīzijai. Taču jebkurš monopols ir slikts. Arī politisko debašu monopols. Kultivējot tikai Dombura kultu, Latvijas Televīzija apslāpē savā ēterā citas zvaigznes. LTV neļauj izaugt citiem politisko debašu stiliem. Manuprāt, Latvijas Televīzijai pietrūkst iekšējās konkurences. Sacensības. Nevar ekspluatēt tikai Domburu un vienīgi Domburu. LTV ir jādod iespēja augt un attīstīties arī citiem žurnālistiem. Arī citiem jādod iespējas kļūt par TV zvaigznēm.
Edgara Zalāna kritika ir aisberga redzamā daļa. LTV vadībai un arī Jānim Domburam ir jāapzinās, ka ne tikai politiķi, bet arī ievērojama skatītāju daļa vairāk neskatās pārraidi Kas notiek Latvijā. Ļoti daudziem vairāk nav pieņemama forma, kādā Latvijas sabiedriskā televīzija ir ļāvusi monopolizēt LTV politiskās debates.[..]
Neatkarīgā Rīta Avīze, 18.12.2007.
Kam no prožektora bail
[..]
Tālab nesenais Edgara Zalāna uzbrauciens raidījumam Kas notiek Latvijā? un tā vadītājam nav gluži viena karjeras cilvēka personiska lieta. Un arī ne tik daudz Jāņa Dombura pašapziņas aizskārums, kas paliek viņa paša ziņā. Aiz šā nelielā putekļu mākoņa - pēdējā laikā pieaugusī prasība pēc politiķu lielākas atklātības, mazākas angažētības un skaidrākiem argumentiem. Man vienalga, dēvēt to par "protesta elektorātu" vai "pilsoniskas sabiedrības" embriju. Amerikāņi nesatraucas, ka visi prezidenta amata pretendenti vēl gadu pirms vēlēšanām pakļauti publisku debašu sietam nelielajā Aiovas štatā. Savukārt Tims Sebastians BBC kanāla viesus aizvien izvaicā gandrīz kā prokurors - tieši tāpat kā reiz Vairu Vīķi-Freibergu. Kas vienam tribīne, tas otram tikpat kā ešafots. Bail eksponēties, atklāties un pie reizes arī izgāzties - paliec savā mazdārziņā vai bēniņos.
[..]Tātad vispārējai vētīšanai paliek raidījums Kas notiek Latvijā? Tiesa, ne katram politiķim pa spalvai, ne gluži visiem skatītājiem pa prātam. Jā, arī Jānis Domburs ir publiska persona un līdz ar to pats uzņemas savu atbildības daļu. Viņa attieksme pret intervējamo, viņa metode, viņa acumirkļa reakcija redzama kā uz delnas. Domburs nav Dievs, bet viņa veikums sešu gadu garumā augstu novērtēts arī pēc profesionāļu standartiem. Kālab man vairāk uzticēties kāda politiskās demisezonas ministra gražīgumam?
Kā atzīst Juris Paiders, "LTV neļauj izaugt citiem politisko debašu stiliem". Nav labi, protams. Tādēļ īstais brīdis palūkoties, kas vainīgs pie tik izteiktās "smadzeņu noplūdes" Latvijas sabiedriskajā televīzijā pēdējo gadu laikā. Manuprāt, talantīgākajiem šīs jomas žurnālistiem jāstrādā Zaķusalā, nevis privātajos komerckanālos. Būs ij lielāka konkurence, ij mazāk subjektīvisma piešprices.
[..]
