Cik atkarīgi no Krievijas gāzes esam un būsim nākotnē?

Tā kā Latvijas gāzes tirgus ir atkarīgs no viena piegādātāja – Krievijas kompānijas „Gazprom”, jautājums par jaunām elektrojaudām vienmēr saistīts ar neatkarību no šī piegādātāja. „Latvijas Gāzes” akcionārs „Itera Latvija” prezidents Juris Savickis, minējis, ka jaunas gāzes elektrostacijas būvniecība būtiski nepalielinās Latvijas atkarību no Krievijas enerģijas. Tomēr atsevišķi dokumentu analīze liek to apšaubīt – gāzes piegādes varētu palielināties pat par divām trešdaļām. Raidījumā „Kas notiek Latvijā?” 5. decembrī „Itera Latvija” vadītājs J. Savickis norādīja, ka Latvijas energopatēriņā gāzes īpatsvars ir vidēji 30% vai pat mazāk. „46% mēs faktiski saražojam paši, pateicoties Daugavas iespējām, 30% Kārlis Miķelsons nopērk Lietuvā, Igaunijā, Krievijā, jau 70%. Plus vēl pārējie, tātad kaut kur ap 20%,” gāzes patēriņu aprēķināja J. Savickis. Pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā?” redakcija lūdza precizēt, kur J. Savickis ieguvis šādus aprēķinus. Kā norādīja „Itera Latvija” pārstāvis Andris Auzāns, tad šie dati balstīti uz 2006. gada decembrī A/S „Hansabanka” sagatavoto „Energoresursu tirgus pārskatu”. Tajā patiešām minēts, ka primāro resursu struktŗuā dabas gāzei Latvijā ir 31% īpatsvars, par pamatu ņemot dažādus datus – gan Centrālās statistikas pārvaldes, gan Eurostat u.c. avotus.

Ko noklusēja J. Savickis?

Raidījumā šim skaitlim nepiekrita „Latvenergo” valdes priekšsēdētājs Kārlis Miķelsons. Kā viņš vēlāk paskaidroja, tad šis skaitlis kaut vidēji tāds varētu būt, tomēr ir stipri relatīvs. „Tas ir ļoti atkarīgs no klimata apstākļiem,” viņš skaidroja, „ja ziemas ir siltas un augsta caurtece Daugavā, tad gāzes patēriņš var būt arī 15%, bet pie nelabvēlīgiem apstākļiem tas var sasniegt pat 45%”.

Minētais „Hansabankas” ziņojums arī parāda, ka atšķirībā no Latvijas, Lietuvā un Igaunijā gāzes īpatsvars ir vairāk nekā divas reizes mazāks – vidēji 13% no kopējā apjoma. Tāpēc J. Savicka mierinājums, ka par Latvijas 30% īpatsvaru nevajadzētu uztraukties, jo šāds apjoms Eiropas valstīs ir aptuveni tāds pats, neiztur kritiku.

Būtisks gāzes patēriņa pieaugums – jau 2009. gadā

J. Savickim raidījumā domstarpības radās arī ar Pēteri Viņķeli par dabas gāzes apjomu pieaugumu, ja Latvijā tiek uzbūvēta jauna gāzes elektrostacija. Pēteris Viņķelis, atsaucoties uz Ekonomikas ministrijas sagatavoto ziņojumu „Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas varianti”, norādīja, ka ar gāzes stacijas būvniecību patēriņš pieaugs pusotru reizi – no 1,7 miljardiem līdz 2,3 miljardiem kubikmetru gadā.

Pētot ziņojumu, jāsecina, ka minētais pieaugums būs neatkarīgi no tā, vai valsts izlems būvēt jaunu elektrostaciju, jo minētais skaitlis saistīts ar esošā „Latvenergo” TEC-2 gāzes stacijas 1. bloka nodošanu ekspluatācijā pēc rekonstrukcijas 2009. gadā, kad arī pieaugs gāzes patēriņš. Līdz ar to P. Viņķeļa pieprasījuma prognozes saistībā ar jaunu gāzes elektrostacijas celtniecību (visticamāk, ir runa par TEC-2 jauna energobloka būvniecību ar 400 MW jaudu) nav gluži precīzas – patiesībā tās būs vēl lielākas. Kā intervijā jūlijā laikrakstam „Dienas Bizness” norādīja J. Savickis, tad runa varētu būt par 500 miljoniem kubikmetru gadā. Tātad, īstenojot J. Savicka iecerēto scenāriju, gāzes piegādes no Krievijas no pašreizējā apjoma – 1,7 miljardiem kubikmetru gadā – pieaugtu līdz 2,8 miljardiem – aptuveni par divām trešdaļām. Jāatgādina gan, ka raidījumā J. Savickis uzskatīja, ka enerģētiskā neatkarība ir tad, kad elektroenerģija netiek importēta, bet ražota Latvijā.

Elektroenerģijas patēriņa pieaugums apšaubāms

5. decembra raidījumā „Kas notiek Latvijā?” vērojot energokompāniju – „Latvenergo” un „Latvijas Gāzes” akcionāra „Itera Latvija” – lielo vēlmi Latvijā būvēt jaunas bāzes elektrostacijas, jāpiezīmē, ka „Hansabankas” gadu vecajā ziņojumā, kura datus izmanto J. Savickis, izteikta prognoze, ka nākotnē relatīvais enerģijas patēriņš Baltijas valstīs samazināsies. „To veicinās racionālāks enerģijas izlietojums un zudumu samazināšana, kā arī energoietilpīgu tehnoloģiju izmantošana mazināšanās esošajos uzņēmumos. Straujāk attīstās zemas energoietilpības nozares (piemēram, pakalpojumi), kas samazina energoietilpīgu nozaru īpatsvaru ekonomikas struktūrā,” teikts pārskatā. Protams, runa ir par visiem energoresursiem, t.sk., arī degvielu. Tomēr Ekonomikas ministrijas pieaugumu prognozēm, kas brīdinājušas par iespējamu energokrīzi, kā redzams ir arī oponenti.

Video: Kāds ir gāzes imports un cik drošs tas ir? (fragments no „Kas notiek Latvijā?, 05.12.2007.)

A/S „Hansabankas” Energoresursu tirgus pārskats

Ekonomikas ministrijas koncepcija „Elektroenerģijas ražošanas jaunu bāzes jaudu ieviešanas varianti” (projekts)

Enerģētikas attīstības pamatnostādnes 2007.-2016. gadam