Parlamenta pienākumi: pret Satversmes tiesu un vēlētājiem
Ceturtdienas parlamenta plenārsēdei pieteiktie projekti Saeimas pilnvarojumam valdībai starptautiskā aizņēmuma saņemšanai un tā izmantošanai izraisījuši politiskās kaislības ar visdažādāko tiesisko un ekonomisko argumentu piejaukumiem. Cik kuri argumenti ir pamatoti un kādas ir zelta vidusceļa iespējas – tie ir pamatjautājumi šīsnedēļas debatēm „Kas notiek Latvijā?”.
Visa jezga sākās ar Satversmes tiesas spriedumu par pensijām pērngada nogalē. Pirms tam par aizdevumu bija lemts un solījumi aizdevējiem tika doti dažādos veidos - gan parlamenta nakts plenārsēdē 2008.gada decembrī, gan Valsts prezidenta iniciētajā ārkārtas spriešanā valdības namā pērngada jūnijā, gan partiju līderu parakstītās vēstules ietvaros jūlijā. Tagad gan par līdzšinējo, gan turpmāko citādi lemt liek Satversmes tiesas konstatējums, ka „jautājumi, kurus Ministru kabinets risinājis, slēdzot attiecīgās vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem, atzīstami par pietiekami svarīgiem valsts un sabiedrības dzīves jautājumiem, lai tos izlemtu likumdošanas ceļā Saeimā”.
Tomēr šis formulējums spriedumā ne tuvu nav recepte tikai vienam vai citam risinājumam. Tieslietu ministrija jau sākotnēji deva vairākas versijas sprieduma izpildei. Šonedēļ ar līdz šim visplašāko viedokli klajā nāca Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija, taču arī tās uzstādījumi, piemēram, par „likumu un lēmumu, kas atbilstu noteiktības un publicitātes principiem” vai ieteikumu Saeimai „dot norādījumus par šā jautājuma tālāku risināšanu nākotnē” dod plašas improvizācijas iespējas. Turklāt, kas būtiski, par vairākām lietām – gan par līdzšinējo lēmumu apstiprināšanu, gan par šībrīža solījumu statusu, gan turpmāko lemšanas procedūru.
Politiskajā retorikā vismaz viena no versijām šobrīd saasinājusi lemšanu līdz „būt vai nebūt” dilemmai – ja Saeima nepieņem lēmumu, tad aizdevuma programma sabrūk, Latvijas finanšu sistēmai krahs un tā tālāk. Tomēr, vai nav arī citi varianti? Vai starp, bet varbūt līdzās pašreiz diviem piedāvātajiem – „Jaunā laika” un Tautas partijas variantiem – nav rodams kompromiss vai labāks risinājums?
Meklējot atskaites punktus, līdzās tiesiskajām peripetijām un ekonomiskajiem pieņēmumiem, viena no vissvarīgākajām lietām šķiet neaizmirst jautājumus par sabiedrību. Līdzšinējie politiķu lēmumi saistībā ar starptautisko aizņēmumu tomēr krietni nodistancējās no sabiedrības, gan tās iesaistes, gan atklātības aspektā. Šobrīd klāt nāk vēl tas, ka dažādu partiju politiķi ar Ministru prezidentu priekšgalā šobrīd turpina veidot solījumus un saistības valsts vārdā uz ilgāku termiņu, nekā ir laiks līdz nākamajām vēlēšanām. Protams, ilgtermiņa krīzes pārvarēšanas risinājumus nevar pielāgot vēlēšanu termiņiem. Tomēr tas nosaka skaidru atbildību vēlētāju priekšā – vai nu vienoties pāri partiju interesēm, vai nu dot tādus argumentus un noteikt tik caurspīdīgus principus, lai vēlētāji varētu novērtēt katras partijas un katra politiķa atbildību.
Raidījumā piedalīsies: Ministru prezidents, Saeimā pārstāvēto partiju deputāti- Māris Kučinskis, Augusts Brigmanis, Ilma Čepāne, Māris Grīnblats, Jānis Urbanovičs, Oskars Kastēns, Juris Sokolovskis, Aigars Štokenbergs, tiesisko jautājumu eksperti - Mārtiņš Mits un Lauris Liepa, kā arī ekonomisko jautājumu eksperti - Mārtiņš Kazāks un Sanita Bajāre.